Brīdī, kas izskanējušas pēdējās dziesmas un izdejoti pēdējie deju soļi, raidījums "Globālais latvietis. 21 gadsimts" tiekas ar svētku rīcības komitejas vadītāju Selgu Apsi un svētku dalībniekiem, un saprotams, ka visi pulksten astoņos no rīta pēcsvētku rītā ir noskrējušies, piekusuši, negulējuši, bet vienlaikus uzlādējušies ar pamatīgu latviskuma devu.
Selga Apse saka: "Tie bija svētki augstā kvalitātē. Es visur redzēju tikai priecīgas sejas, un dejotājus nevarēja dabūt prom no deju grīdas, negribēja iet prom, vēlējās turpināt dejot, koris negribēja beigt dziedāt.
Tās ir sajūtas būt visiem kopā, izbaudīt mūsu kultūru. Tas ir tas, ko piedzīvojam visos svētkos."
Kanādas svētkos piedalījās 1850 dalībnieku, puse uz pusi dziedātāju un dejotāju. Lai gan dejotāju bijis mazliet vairāk, skaidrs, ka daļa piedalās vairākos notikumos, un arī tos rīcības komiteja saskaitījusi. Esot bijis simt dalībnieku, kuri pamanījušies piedalīties divos un vairāk notikumos.
Svētku četrās dienās notikumu nav trūcis, jo bija gan koncerti, gan kino skatīšanās, gan teātra spēlēšana, arī deju jaundarbu skate, un, protams, balles vairākus vakarus pēc kārtas. Nudien piepildītas dienas, ko baudījuši visi no sirds. Lai arī, kā teic Selga, deju koncerta kvalitāte, iespējams, nav tāda kā Latvijas svētkos, tomēr visi svētkus piedzīvojuši visā krāšņumā.
"Gandrīz 700 dalībnieku bija no Latvijas, liels skaits arī no Kanādas, no Amerikas diezgan daudz. No Brazīlijas un Austrālijas vairāk bija koru, jo dejotājiem ir vajadzīgs minimāls skaits, cik var nākt un piedalīties, tāpēc dejotājiem dažreiz ir grūtāk. Dejotāji šoreiz pārsvarā bija no Kanādas, Amerikas un Latvijas. Viena grupiņa no Eiropas, un pārējie no Eiropas bija dziedātāji," stāsta Selga Apse.
Mineapoles tautas deju kopas "Pērkonītis" vadītāja Kira Birmane atklāj: "Man tas lielākais vienmēr ir – cik priecīga es esmu, ka pagājuši vairāk nekā astoņdesmit gadi, kopš mani vecāki izmuka no Latvijas un ka es redzu pilno deju grīdu tautas deju lieluzvedumā un pilnu deju grīdu katrā ballē, ka ar tādu prieku mani bērni piedalās, es piedalos. Tātad tie, kuri nav dzimuši Latvijā, ar tādu prieku un kopsajūtu var piedalīties dziesmu svētkos, tas lepnums ir! Man asaras birst katros dziesmu svētkos, kad es to piedzīvoju."
Jūlēns Pone, kurš pats dejo Mineapoles deju kopā "Pērkonītis" un vienlaikus arī vada "Pērkonīša" bērnu deju kopu, atzīst, ka iespaidīgs bijis deju lieluzveduma noslēgums, kurā, izdejojot pēdējo deju, visi dejotāji dziedājuši līdzi:
"Visi bija noguruši, bet mēs lēkājām un dziedājām, skatītāji dziedāja un dejoja. Pēdējā deja bija labs noslēgums."
Toronto latviešu kora diriģents Jānis Beloglāzovs stāsta, ka dziedātājiem kopkorī satikšanās bija vien trīs reižu. Pirms tam gan mēģināts mazākos sastāvos un arī tiešsaistes mēģinājumos, bet tā pa īstam visiem kopā sanākšanu bija tik, cik bija: "Lielais koris satikās trīs reizes, vienreiz baznīcas telpā, otrreiz viesnīcā, milzīgā deju zālē, un beidzot tikām uz īstās skatuves koncerta dienā. Tas bija īpaši un labi."
Svētku norises galvenā vieta ir viesnīca, deju jaunrades skates vajadzībām bija noīrēta skatuve teātrī, savukārt deju lieluzvedums notika hokeja arēnā, stāsta Selga: "Ar to hokeja arēnu ir interesanti, jo mums ir iespēja noīrēt halli ar nepilnām trīs tūkstoš sēdvietām, tad nākamā iespēja ir arēna, kurā ir vairāk nekā 15 tūkstoši sēdvietu. Izvēles nav lielas, jo skaidrs, ka 15 tūkstoš skatītāju mēs nevaram sapulcēt. Mūzikas koncerti notika baznīcā ar ļoti labu akustiku, tuvu viesnīcai, kas bija izdevīgi. Un tad arī Toronto galvenajā koncertzālē notika koru kopkoncerts, bet tur arī ir ierobežots dalībnieku un skatītāju skaits, tāpēc bija jādomā, cik dziedātāju, cik skatītāju varam izvietot. "
Ludoviks Moutets, brīvprātīgais mūzikas koordinators, atzīst, ka viņam šie svētki bija iespēja satikt cilvēkus, ar kuriem vairāk nekā gadu, gatavojoties dziesmu svētkiem, kā mūzikas koordinators bija sarakstījies vien e-pastos: "Pagājušajā gadā bija mani pirmie dziesmu un deju svētki, kuros piedalījos, un pēc tiem, lai paturētu to svētku sajūtu, nolēmu iesaistīties Kanādas svētku rīkošanā. Tā bija nemitīga koordinēšana gada garumā, un beigās es jau kļuvu par producentu visiem šo svētku mūzikas pasākumiem. Nācās risināt problēmas un visādus sīkumus pielabot, bet tā bija nemitīga rīkošana un darbošanās. Mēs esam padarījuši fantastisku darbu."
Dienā vidēji noskriets ap 30 tūkstošiem soļu, daudz skriešanas, kā Ludoviks pats smej, kādus pāris kilogramus svara arī nometis, bet toties iegūts tik daudz emociju, ka nu bez bažām var gaidīt nākamos svētkus.
Uzreiz aiz Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Latvijā diasporā ritēs gatavošanās Amerikas dziesmu svētkiem, kas notiks 2026. gadā, bet Kanāda svētkus atkal uzņems pēc pieciem gadiem, 2029. gadā.
