Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
LTV muzikālie īsstāsti “Dziesmas ceļš” pievēršas astoņām Dziesmu svētku dziesmām, cenšoties izstāstīt to ceļu cauri gadu desmitiem, no tapšanas līdz kopkora balsīm Mežaparka priedēs, ieklausoties diriģentu un mūzikas ekspertu vērtējumos, koristu un solistu stāstos, iedziļinoties LTV videoarhīvā atrodamajās liecībās, cenšoties atklāt katras dziesmas īpašo sajūtu kodu.
Satikt Maestro Raimondu Paulu nebūt nav grūti, vien jāzina, ka viņš allaž ir Latvijas Radio, ka strādā, ka ieraksta, ka tiekas ar kolēģiem, mūziķiem, uzbūris atkal kādu ideju koncertam.
Dziesmas dzimšana
"Dziesma "Manai dzimtenei" tapa uz Dziesmu svētku simtgadi," atceras Maestro. "Toreiz daudz runāja par gaidāmo notikumu, un es izteicu tādu domu, ka mums arī varbūt vajag kādu dziesmu veltīt. Man kaut kāds meldiņš radās, un es piezvanīju Jānim Peteram, ka ir ideja, ka varbūt var kādu pantu pierakstīt. Nolēmām, ka tā būtu dziesma, ko mēs koncertu izskaņā varētu dziedāt. Pirmo reizi tā atskanēja 1972. gadā "Modo" koncertā, dziedāja Viktors Lapčenoks un Nora Bumbiere. Nu es domāju – tas darbs padarīts un viss! Tad es uzzināju, ka par to dziesmu sākuši kori interesēties, un viens no tiem, kas nospēlēja lielu lomu, ir diriģents Imants Kokars. Viņš ieteica, ka vajag izveidot aranžiju korim, un tad sākās. Bija ideja, ka dziesmu varētu iekļaut 1973. gada Dziesmu svētku simtgades koncertā, bet tomēr organizatori atteicās. Mēs sapratām arī kāpēc, jo tā pirmā frāze "Vēl nāks piektais gads…", to katrs varēja iztulkot, kā grib. Nu jau atkal tulko, katra vara tulko…(dziesma neskanēja 1993., 2003., 2013. gada Dziesmu svētku noslēguma koncertā – red.) Bet toreiz, kad koris to pirmo reizi atskaņoja, publika uzreiz to ļoti pieņēma. Dziesmu dzirdēja arī kultūras ministrs Kaupužs, kurš teica, nu beidzot ir noslēguma dziesma Dziesmu svētkiem. Tie bija viņa vārdi!"
Ja var ticēt vēsturiskajām versijām, tad šis pats kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs to kā "pārāk nacionālu" svītroja no XVI Vispārējo Dziesmu svētku repertuāra 1973. gadā. Tomēr nākamajos – 1977. gada XVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos – tā pirmo reizi skanēja diriģenta Jāņa Dūmiņa vadībā, pavadījumu atskaņoja pūtēju orķestris.
Spēks, ko dziesmai iedeva koris
Latvijas Radio telpās notikušajā sarunā ir klāt arī dziesmas pirmais izpildītājs Viktors Lapčenoks, kurš ar lielu sirsnību atceras 70. gadu īpašo laiku, kad kopā ar Maestro un grupu sniedza koncertus visā Latvijā: "Es to varu nosaukt par svētlaimi! Dziedāt tajos vissūrākajos padomju laikos dziesmu ar tādu melodiju un tādiem vārdiem, kad izpildot skudriņas skrien pa muguru. Tā ir svētlaime! Publika bija tik pacilāta, pretimnākoša, mēs dzirdējām, kā cilvēki, atstājot zāli, dzied un zina melodiju, viņi uzreiz dziedāja līdzi. Tā bija maģija! "Manai dzimtenei" mēs dziedājām kā koncerta pēdējo dziesmu, un tas nozīmēja, ka publika koncertu atstāja tieši ar šo īpašo sajūtu, ceru, patriotisma sajūtu! Esmu laimīgs, ka biju šīs dziesmas pirmatklājējs un piedalījos arī pirmajā kora ierakstā. Tas bija ierakstu studijā "Melodija", baznīcas telpās ar brīnišķīgu akustiku, es nodziedāju savu solo un tad iestājās kora balsis. Kāda kora – "Ave Sol"…, nekad neaizmirsīšu to mirkli, to saviļņojumu un spēku, ko dziesmai iedeva koris!"
Raimonds Pauls turpina: "Jā, tā "Manai dzimtenei" pārcēlās no mazās skatuves uz lielo, uz Mežaparku un parasti izskanēja svētku noslēgumā. To pirmo svētku sajūtu jau aizmirst nevar, bet es nebūšu šobrīd emocionāls… To nemaz izstāstīt nevar, kā ir, kad tu tur esi un viss koris dzied. Par to varu būt priecīgs un laimīgs, ka ir kaut kas izdevies!
Pamatā jau pavisam vienkārša melodija, bet publiku uzrunājoša.
Pa šiem gadiem diriģenti ir mainījušies, ir bijušas dažādas interpretācijas, spēlēts ar simfonisko orķestri, pūtēju orķestri, klavierēm. Atklāti runājot, ar klavierēm un ja es pats spēlēju, man šķiet, ir vislabāk, es vismaz tā domāju! Vissvarīgākais jau ir, ar kādu atdevi dzied dziedātāji, tas jau ir galvenais! Diriģents Jānis Dūmiņš lieliski mācēja ar publiku strādāt, nu par Imantu Kokaru vispār viss skaidrs, viņš bija meistars. Mums visi diriģenti ir izcilas personības!"
Vaicāju Maestro Paulam, kuras ir tās dziesmas, ko viņš pats labprāt dzird Mežaparka estrādē? "Jā, to ir grūti nodefinēt, kas dziesmu padara par skaistu kora dziesmu," teic Maestro. "Esmu runājis ar diriģentiem, ar Māri Sirmo, un viņš arī saka, ka to tik viegli nav prognozēt. Mēs redzam Emīla Dārziņa fenomenu, viņa dziesmu melodiskais materiāls vienmēr labi skan, arī Vītola klasiskās dziesmas. No pēdējā laika dziesmām, es vēl biju kultūras ministrs, meklējām repertuāru Dziesmu svētkiem un sapratām, ka Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava" varētu būt, tikko bija nospēlēta teātra izrādē. Re, kādu vietu ieņēma kora un dziesmu svētku repertuārā. Varu nosaukt arī Imanta Kalniņa "Liliomu". Bet nav tik vienkārši, nav vienkārši salikt labu programmu svētkiem, es to saprotu, tajā pašā laikā ar šausmām klausos, kas ir dzirdams. Nesen lasīju, ka grib piesieties Imantam Ziedonim, Ojāram Vācietim, arī Imantam Kalniņam – meklē daiļradē kaut ko, nezin ko, bet nu lieciet viņiem mieru, tās ir personības, mūsu kultūrā lielas personības. Nevajag to darīt!"
Vārdi nav jātulko
XXIV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkus, kas notika 2008. gadā, atceras virsdiriģents Romāns Vanags, toreiz viņam bija uzticēta Raimonda Paula un Jāņa Petera dziesma "Manai dzimtenei".
"Man vienmēr ir paticis sadarboties ar Maestro Raimondu Paulu, viņš vienmēr ir ļoti draudzīgs, vienkāršs un, lai arī tu esi blakus ģēnijam, tu tā nejūties," teic Vanags. "Viņš pret priekšnesumu allaž izturas ļoti atbildīgi, viņam ir idejas, viņš prot notikumā ienest savas krāsas. Es atceros, toreiz Maestro bija pie klavierēm, viņš spēlēja ļoti fifīgi ar savu īpašo piesitienu, nu ir jāuztver viņa noskaņa un tā jāsavieno ar spēku, ko dod koris. Es šo dziesmu tomēr vairāk uztveru kā kora dziesmu, tas skanējums ar lieliskajiem Petera vārdiem, korim dziedot, izskan ļoti simboliski, un mēs zinām, par kādu dzimteni mēs dziedam, neatkarīgi no laika, kurā dzejolis rakstīts, mēs zinām, ka dziedam par Latviju, un tas ir ļoti spēcīgi. Es vispār ļoti cienu Maestro Paulu, ka viņš šajos grūtajos okupācijas gados nekad nav laipojis un locījies, nav rakstījis ne par ļeņiniem, ne oktobri. Šogad kā 2023. gada Dziesmu svētku mākslinieciskās padomes vadītājs esmu šīs dziesmas diriģēšanu uzticējis Intam Teterovskim. Domāju, viņš ar savu skatuvisko šarmu spēs kopā ar kori parādīt "Manas dzimtenes" spēku."
Arī Jauniešu kora "Balsis" mākslinieciskais vadītājs, diriģents Ints Teterovskis labprāt piekrīt sarunai par Paula un Petera kopdarbu. "Man ir īpašas atmiņas par šo unikālo dziesmu. 1998. gada XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos es biju programmas vadītājs Mežaparka estrādē. Biju ļoti nobijies, pēc tam jau tā pasākumu vadīšana man arī sākās, bet toreiz – uzreiz uz Lielās estrādes, nu traki. Man kā vadītājam Jāņa Petera īpašie ievadvārdi bija jāpasaka īpašā laika sprīdī, nu es gandrīz neiekļāvos, aizrāvos ar tekstu. Bet tā bija unikāla pieredze! Šo dziesmu esmu diriģējis vairākkārt, protams, ne Mežaparka Dziesmu svētku estrādē. Galvenais – vienmēr dziedāt kā pirmo reizi! Man ir svarīgs melodijas un teksta kopējais plūdums, saprast dzejas būtību un ielikt sevi dzejas radīšanas brīdī. Tas ir – iedziļināties un lasīt ne kā šodien, bet saprast to Petera stāvokli, radot šīs rindas.
Vārdi nav jātulko, bet jāatrod tas stāvoklis, kurā tie radīti!
Un dzeja ir fantastika, palasiet, kas tur ir ielikts, kādi kodi no mūsu tautas vēstures, Peters jau ir meistars, viņš dažās rindās ieliek visu tautas gaitu. Es šo dziesmu diriģēju arī lielajā Ukrainas atbalsta pasākumā pērn februārī, nu tas ir neiedomājami, kā dziesma atbalsojas arī šajā notikumā. Mēs varam sasaistīt šo dziesmu atkal un atkal ar vēsturi, tās kolīzijām, un atkal bija jādzied kā pirmo reizi. Es esmu skatījies un arī mācījies no lielajiem kopkora diriģentiem, Jāņa Dūmiņa interpretācija bija gaišām krāsām pildīta, Imants Kokars ir leģenda, biju viņa students maģistrantūrā. Viņš kliedza uz mani: "Ko tu dari, nekopē mani," kad centos diriģēt, kā viņš mācīja. "Meklē savu ceļu, diriģē, kā jūti," viņš mani laboja. Kori diriģējot, es reizēm diriģēju tikai ar acīm un korim saku – dziediet, ko redzat. Mežaparkā tā nevar, tur nedrīkstu būt priekšā, tev ir jābūt kopā ar kori, ir jāsatiekas ar kori visos punktos. Kopkoris nevar dziedāt, ko dzird, kā mazā korī, kopkorī tas būs par vēlu, kopkorim jādzied kopā ar diriģenta žestu – vienlaicīgi! Tā ir milzīga atbildība, tev jāpanāk, lai, dziedot šo dziesmu, tu uzturi šo latvisko garu un turi to tīru!"
Kopīgā enerģijā
Sarunas laikā kopīgi noskaidrojam, ka Ints Teterovskis ir Paula un Petera dziesmas vienaudzis, abu piedzimšana ir 1972. gads: "Tiešām, nebiju to tā iedomājies, tad jau tas ir arī mans liktenis, mans ceļš! Skaisti! Tāpēc jo svarīgi, lai "Manai dzimtenei" Sidraba birzī uzplauktu tādā kopējā enerģijā.
Tas, ko teicu, – tu nevari stāvēt pretī, ir jābūt, ka tevi tas pārņem, gan kopkoris, gan tauta tajā brīdī ir ar tevi, gan Maestro Raimonds Pauls, gan Jānis Peters – vienā kopīgā enerģijā!"
Rakstam pievienots iepriekšējo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku, kas notika 2018. gadā, fragments, kad dziesmu "Manai dzimtenei" diriģēja Māris Sirmais. Diriģents bija lūdzis dzejniekam uzrakstīt jaunu ievadtekstu dziesmai, kas pirmo reizi tika atskaņots Mežaparka estrādē. Jauna interpretācija, bet arvien mūsu tautas liktenis un gaita!
Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
