Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
LTV muzikālie īsstāsti “Dziesmas ceļš” pievēršas astoņām Dziesmu svētku dziesmām, cenšoties izstāstīt to ceļu cauri gadu desmitiem, no tapšanas līdz kopkora balsīm Mežaparka priedēs, ieklausoties diriģentu un mūzikas ekspertu vērtējumos, koristu un solistu stāstos, iedziļinoties LTV videoarhīvā atrodamajās liecībās, cenšoties atklāt katras dziesmas īpašo sajūtu kodu.
"Jāņuvakars" ir Emiļa Melngaiļa 1926. gadā komponēta kora dziesma jauktajam korim. Līdzās oriģinālmelodijai autors iekļāvis divas Jurjānu Andreja pierakstītas līgotnes. Melngaiļa 275 oriģināldziesmas un tautasdziesmu apdares korim publicētas deviņās burtnīcās ar nosaukumu "Birzēs i norās".
Kora dziesmu eksperte, diriģente un pedagoģe, Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa par Melngaiļa "Jāņuvakaru" saka: ""Jāņuvakars" noteikti ir Emiļa Melngaiļa komponista rokraksta kvintesence. Mēs Melngaili vairāk uztveram kā tautasdziesmu apdarinātāju. Un jāatzīst, ka savās apdarēs viņš nav plaši izvērsies formās, piemēram, kā viņa laikabiedrs Jēkabs Graubiņš. Melngailis savās daudzajās tautasdziesmu apdarēs nebija dāsns un aizrautīgs, bet "Jāņuvakars" ir liela, stipra un grandioza dziesma. Šajā dziesmā viņš sevi apliecina kā spēcīgs oriģinālas melodijas radītājs ar savu īpašu rokrakstu, neaizmirstot ievīt arī tautas melodijas.
Jāatceras, ka Melngailis ir leģendārs kā nejauks kolēģis, opozicionārs un nereti ļoti izaicinošs sabiedrībā – ne tik patīkams, bet viņa mūzika nav kareivīga.
Šī dziesma ir ļoti sarežģīta diriģentam, bagāta ar polifoniju, kas nozīmē, ka ir ļoti precīzi jāparāda katras balss iestāšanās. Jāzina, kas kam seko, šīs mazās epizodes saturā, kas katra ir citā raksturā, noskaņā, te diriģenti var izpausties diezgan atšķirīgi no līksma prieka līdz spēcīgai stabilitātei, un var būt arī smagnējāks dziedājums vīru balsīs."
Padomju okupācijas laika dziesmu svētkos "Jāņuvakaru" diriģējuši Leonīds Vīgners, Haralds Mednis, vēlāk Jānis Zirnis, taču pāri visam tā ir Jāņa Dūmiņa augstā dziesma ar četriem kopkora "Jāņuvakariem".
Rīgas Tehniskās universitātes jauktā kora "Vivere" mākslinieciskais vadītājs, kordiriģents Gints Ceplenieks stāsta: "Esmu šo dziesmu diriģējis reģionālajos dziesmu svētkos, esmu šo dziesmu iemīļojis arī tāpēc, ka pats esmu absolvējis Emiļa Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskolu un dziedājis otro basu partiju arī "Jāņuvakarā", un man mūzikas literatūras skolotāja teica: "Melngailis mīlēja otros basus, jo jādzied no tenora skaņām līdz klaviatūrai beidzas taustiņi." Dziesmas ceļš ir ļoti savdabīgs, proti, "Jāņuvakaru" Emilis Melngailis ir iekļāvis nekad neuzvestā divu cēlienu baleta "Maija, Turaidas roze" otrā cēliena sākuma epizodē. Maija ar savu izredzēto ir uzaicināta uz Turaidas lielkunga meitas saderināšanos, bet saderinātais, protams, ieskatās Maijā. Tad pēc libreta sākas vesela drāma, bet Līgo svētki ir liela, skaista epizode uzvedumā. Jāatceras, ka dziesma savu patstāvīgo dzīvi sāka tikai septiņus gadus pēc baleta pabeigšanas."
""Jāņuvakarā" ir četras melodijas, kas viena otrai vijas cauri, bet tas viss kopā skan tik tautiski, tik patiesi," turpina Gints Ceplenieks. "Ja dziesmu vizualizē, tur ir Līgo vakars ar tam piemītošo ziedu pļavu smaržu, pulcēšanos, saulrieta tuvošanos. Turpat ir dinamiskais vidusposms, kad sanāk viena saime, otra saime, dziesmas faktūrā ir izmantoti dažādi elementi. Melngailis ir uzaudzējis, uzplaucinājis tik krāšņus svētkus, kā neviens latviešu komponists to nav spējis, vai pat latviešu tautasdziesmu apdarēs to nav uzdrošinājies darīt. Tur pat suitu apdziedāšanās melodijas imitācija. Tur ir viss – aizver acis un redzi krāšņus Līgo svētkus: "Ij ēduši, ij dzēruši, līgo, Ij Jānīti daudzināj’, līgo"."
Ceplenieks arī uzsver: "Tā ir drosmīga dziesma, kurā tiek prasīts plašs diapazons pilnīgi visām balsīm. Man ir bijis tas gods un laime ar Jāni Dūmiņu strādāt kopā Talsu rajonā, un Jānis Dūmiņš ir mans pirmais skolotājs kopkorī, viņš man deva pirmo iespēju diriģēt kopkori reģionālajos dziesmu svētkos. Un, lai ko kāds neteiktu, bet "Jāņuvakars" ir leģendāra Jāņa Dūmiņa interpretācija. Jāni Dūmiņu ar Melngaili saista vēl kāds fakts – abi, gan ar lielu laika starpību, ir strādājuši Taškentā, un tā ir, ka, tieši prom esot, tā Dzimtenes mīlestība un smeldze aug augumā, tāpēc abi šie vīri ir izjutuši un dziļi izpratuši to Latvijas vasaras saulgriežu smeldzi un pratuši katrs savā veidā to ielikt kora dziesmā! Šo dziesmu kopkorī dziedot, ir tāda sajūta, ka mugura skan, ka tu stāvi plecu pie pleca un aiziet tās krāšņās arpēdžijas, tās ir krāsas, kas kopkorī skan vienkārši brīnišķīgi! Diriģenta uzdevums iedot to saprašanu par dziesmu, ja tur ir "līgo saule vakarā, līgo gani sētiņā", tad tur ir jābūt gleznai, ainavai ar pļavu un lopiem, un, ja tu neesi to alus kausu līgo vakarā cēlis vai no vecātēva kannas pasmēlis, tad jau nevar nodziedāt "dimdēj zeme"!"
Emilis Melngailis dziesmā paredzējis divu solistu – soprāna un tenora – klātbūtni. Solisti sauc, koris atsaucas. 2003. un 2008. gada Dziesmu svētkos tenora partiju dziedāja Mārtiņš Klišāns. Diriģents atceras, ka ļoti labi juties šajā dziesmā un situācijā kopā ar kori, mēdzis reizēm dziedāt solo, tad nu šīs solodziedāšanas vainagojums noticis kopkora priekšā: "Tā bija tāda milzīga drošības sajūta, es sajutu milzīgu atbalstu no kopkora, tas, protams, ir neaizmirstami!"
Pirmoreiz "Jāņuvakars" kopkora balsī blakus daudzām citām Melngaiļa kora dziesmām izskanēja septīto latvju vispārējo dziesmu svētki otrajā koncertā 1931. gadā Teodora Reitera vadībā. Astotajos un devītajos svētkos to diriģēja pats autors. Vēsturiski šī dziesma Mežaparkā ir skanējusi ļaujoties diriģenta-vīrieša žestam, un – sakritība vai likumsakarība – deviņās no septiņpadsmit reizēm diriģents ir bijis Jānis – Zirnis vai Dūmiņš.
Šogad dziesma uzticēta Agitai Ikauniecei-Rimšēvičai. Diriģente teic: "Manī, uzņemoties šīs dziesmas diriģēšanu kopkorī, ir divējādas sajūtas. Tā noteikti nav dziesma sievietei diriģentei, bet, ja liktenis tā lēmis, es darīšu, ko varēšu, un uzņemos šo pienākumu ar lielu atbildību. Melngailis ir brīnišķīgs komponists, bet reizē ļoti neparasts, pat rupjš, nu man būs daudz kas jāapgūst…
Es vēlos uzrunāt visus koristus, mēs atgriezīsimies pie senas interpretācijas, kad nebija apskaņošanas iespēju, kad solistu balsis vienkārši nedzirdētu kopkora priekšā.
Es vēlos, lai solo dzied labākie kori, visi, kas spēj, kas var un grib būt solisti, tikai vārdi ir jāzina no galvas, lai ir pilnīgs kontakts ar diriģentu. Es vēlos, lai ikvienam ir iespēja. Mums jāļauj dziesmai uzplaukt tieši Mežaparka estrādē!"
Dziesma Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku programmā šogad skanēs jau astoņpadsmito reizi. "Jāņuvakars" kļuvis par Dziesmu svētku un latviešu kordziedāšanas simbolu. Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos "Jāņuvakars" dziedāšanas biežuma ziņā ierindojas otrajā vietā aiz Jāzepa Vītola "Gaismas pils".
"Visu gadu Jānīt’s nāca, līgo, līgo,
Nu atnāca šovakari, līgo, līgo!"
Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
