"Svētku lāde"
No 1. līdz 30. jūnijam darbdienu rītos "Klasikā" skan "Svētku lāde", no kuras ārā ceļam interesantus un mazāk zināmus faktus no Dziesmu un deju svētku 150 gadu senās vēstures.
Liela daļa sižetu tapuši sadarbībā ar Rakstniecības un Mūzikas muzeja pētniecēm un mākslas ekspertēm, kuras piedalījušās arī jaunās ekspozīcijas "Dziesmusvētku telpa" tapšanā, bet ir arī virsdiriģentu un virsvadītāju, kā arī tautas tērpu pētnieku un darinātāju stāstījumi.
Cikls tapis ar Latvijas Nacionālā kultūras centra atbalstu.
Vēsturnieki un muzikologi ņēmās skaitīt un vērtēt, un izrādījās, ka bilance bija visnotaļ pozitīva. No 45 koriem, kas 1873. gadā pieskandināja Rīgu, gadsimtu vēlāk darbību turpināja gandrīz divas trešdaļas. Protams, biedrības bija mainījušas nosaukumus, dažs vīru koris sen pārtapis par jaukto, kādi bija apvienojušies, citi – sadalījušies, bet ceļazīmi uz Dziesmu svētkiem Rīgā saņēma 27 kori, kuru priekšgājēji dziedāja pirmajos svētkos.
Uzreiz jāsaka, ka līdzās šiem koriem darbojās arī citi simtgadnieki, kuru dziedātāji šādu vai tādu iemeslu dēļ uz Pirmajiem dziesmu svētkiem Rīgā nebija varējuši tikt – tādu bija vēl savs ducis. Nav pārsteigums, ka lielākā daļa seno koru nāca no Vidzemes, kur dziedāšanu tik ļoti veicināja skolotāji – Cimzes semināra bijušie audzēkņi. Vairāki kori, kā Saikavas un Jaungulbenes, savas gadsimta jubilejas jau bija nosvinējuši dažus gadus iepriekš. Bet 1973. gada vasaras sākumā galvenā uzmanība bija pievērsta tieši Pirmo latviešu Dziesmu dienu norises vietām un koriem-veterāniem.
Par īpaši svinīgu svētku ieskaņu izvērtās simtgadīgo koru koncerts Cesvaines pils pagalmā 9. jūnijā.
Pieminot mācītāja Rūdolfa Gulekes rīkotos dziedāšanas svētkus Cesvainē 1869. gada Jāņos, koncertā pulcējās septiņi Vidzemes kori simtgadnieki: Ērgļu kultūras nama jauktais koris, Jaungulbenes ciema koris, Liezēres ciema jauktais koris, Lubānas mežrūpniecības saimniecības jauktais koris, Ļaudonas un Sāvienas apvienotais jauktais koris, Saikavas ciema jauktais koris un Tirzas ciema kultūras nama jauktais koris. Viena ķibele gan toreiz gadījās Liezēres dziedātājiem – kaut arī dokumentāli pierādāms, ka Liezēres draudzes jauktais koris dibināts jau 1853. gadā skolotāja un ērģelnieka Pētera Inzelberga vadībā, un tādējādi visdrīzāk ir vecākais koris Latvijā, tomēr simt gadus pēc Pirmajiem dziesmu svētkiem stingrā republikas žūrijas komisija rajona skatē noklausās liezēriešus, bet uz Rīgu nepalaiž – neesot apguvuši visu repertuāru…
Lūk, kā simtgades svētkus pils pagalmā pirms piecdesmit gadiem aprakstīja Madonas rajona laikraksts "Stars": "Dziedātāji noskandēja tradicionālo Pētera Barisona "Dziesmai šodien liela diena". Tad trijos varenos, gluži vienādos bēros uzjāja diži tautu dēli. Tā cesvainieši, kora dalībnieks Jānis Čačs, dejotājs Andrejs Ozoliņš un traktorists Aleksandrs Lucs, atveda uguni dziesmu svētku lāpai. Tagad dziesma skanēja svinīgāk."
Tovakar īpaši godināja Latvijā vecāko aktīvo diriģentu Kārli Dievkociņu. Viņam tobrīd bija pilni 77 gadi, vairāk nekā pusgadsimts veltīts darbam ar koriem. Tādēļ Dievkociņam pirmajam pienācās gods diriģēt ar īpaši šiem svētkiem pagatavotu taktszizli, kurš koncerta beigās tika nodots Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājumā, kur atrodas vēl šobaltdien. Ar to koncertā diriģēja arī virsdiriģenti Leonīds Vīgners, Imants Kokars, Pauls Kvelde, Edgars Račevskis. Piedalījās viesi – vairāki Tautas kori no Rīgas, klausītāju rindās bija pulcējusies Latvijas radošā inteliģence. Plašās svinības ar jātniekiem un lāpu turpinājās nākamajā dienā Madonas rajona dziesmu svētkos.
Par mūsu dziesmu svētku pirmsākumu tradicionāli uzskatām Dziesmu dienu Dikļos, ko 1864. gadā sarīkoja mācītājs Juris Neikens. Tādēļ Dikļiem un Dikļu korim bija pievērsta īpaša uzmanība. Valmieras rajona Dikļu estrādē Neikena kalniņā 1973. gada 30. jūnijā notika krāšņas svinības ar piemiņas akmens atklāšanu.
Tā laika Valmieras rajonā bija ap 700 kordziedātāju, bet kopā ar viesiem gandrīz trīs stundu programmā piedalījās krietni vairāk, ap 1200 dziedātāju. No vecākajiem koriem Valmieras apkārtnē vēl joprojām darbojās simtgadīgais Rūjienas jauktais koris; pirmo dziesmu karu uzvarētāja Mazsalacas vīru kora mantinieces – Kultūras nama sieviešu kora dziedātājas, Valmieras "Dziesmu rotas" turpinātāji bija Valmieras rajona kultūras nama vīru koris "Imanta", bet Beverīnas biedrības – Burtnieku padomju saimniecības jauktais koris. Tāpat svētkos piedalījās arī Straupes ciema un Valkas kultūras nama kori.
Tolaik slavenā kolhoza "Lāčplēsis" jauktais koris bija Lielvārdes vīru kora mantinieki. Pirmajos svētkos Rīgā šī kora basu grupā dziedāja arī jaunais Miķelis Krogzems jeb dzejnieks Auseklis. Pārbraucis mājās no Rīgas svētkiem, viņš vēlējās sarīkot atskaņu koncertu Lielvārdes baznīcā. Tas Auseklim neizdevās, jo plānus jauca draudzes mācītājs Karls Krons.
Pēc simt gadiem, godinot Ausekļa piemiņu, Andreja Pumpura muzeja padome nolēma 22. septembrī īstenot Ausekļa sapni par Atskaņu koncertu, šoreiz ar vairāku Tautas koru, deju ansambļu un pūtēju orķestru, kā arī dzejnieku un rakstnieku piedalīšanos. To izjaukt nespēja pat nelaikā uznākusī nevaldāmā septembra lietus gāze...
"Svētku lāde"
