ĪSUMĀ:

• Žūrijas lēmums Rīgas projektu kori nepielaist Koru kariem joprojām ir uz jautājuma zīmes.
• Nacionālais kultūras centrs no plašāka situācijas izvērtējuma publiski atsakās, tas iesniegts Kultūras ministrijai.
• Virsdiriģentu nosūtītā vēstule par neuzticības izteikšanu Nacionālajam kultūras centram netiek publiskota.
• Ministrija pagaidām uz vēstuli nav reaģējusi, kultūras ministrs Nauris Puntulis sola izvērtēt situāciju, kad noslēgsies skates. 

Virsdiriģenti jūtas emocionāli izsisti no sliedēm

Skandāls, ko izraisīja 26. marta koru skate Latvijas Universitātes Lielajā aulā, ne tuvu nav norimis. Dienā, kad Latvija pārgāja uz vasaras laiku, Rīgas projektu koris skatē par savu sniegumu ieguva 47,67 punktus no 50 iespējamiem, taču korim tika liegta iespēja piedalīties koru karos, jo it kā tāda ir bijusi rudenī panāktā vienošanās starp Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) un kora vadību. 2018. gadā izveidotajā projektu korī apvienojušies dziedātāji, kuri agrāk dziedājuši labākajos jauniešu amatierkoros, bet viņiem nav regulāra mēģinājumu grafika. Koristi piedalās projektos, un intensīvi mēģinājumi notiek tikai pirms koncertiem. Žūrijas lēmums sāpināja kora dalībniekus, kuri par to neklusēja sociālajos tīklos, un katliņš sāka vārīties. Dziesmu svētku virsdiriģents un Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis pārmetumus žūrijai uztvēra kā personīgus apvainojumus un dunčus mugurā: "Mums pēc šī notikuma bija jāiet uz skatēm un domājām – varbūt neejam uz skatēm, emocionāli tu esi izsists no sliedēm. Pēc skates parasti pasakām paldies koristiem, iedodam diplomus, un atsevišķi kolēģi teica, ka viņiem grūti iziet koristu priekšā.

Mēs esam kā ķīlnieki situācijā, kur mums nevajadzētu būt nekādiem ķīlniekiem, jo mēs savu darbu Dziesmu svētku labā darām godam un nemitīgi."

Rīgas projektu koris un tā mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka uzstāj, ka nevienu virsdiriģentu nav nomelnojis: "Mums šī situācija ir diezgan... Mūsu saistība, man liekas, ir diezgan elementāra. Tas viss sanāca no komunikācijas kļūdas. Viena koru nozares padome nolēma par mūsu dalību Dziesmu svētkos un Koru karos, un mēs vienkārši netikām informēti par to, un tad par visu, kas notika pēc tam, par visām tām emocijām, es nevaru atbildēt par tām lietām, bet es varu tikai pateikt – žurnālisti mums zvana un mēs atbildam godīgi, ar savu pieredzi un savu perspektīvu. Vai tas ir melnais PR, es nezinu."

Virsdiriģenti joprojām nav sagaidījuši risinājumu Rīgas projektu kora lietā

Dziesmu svētku rīkotāji iztika bez komunikācijas krīzes speciālista vai tā padomi netika ņemti vērā, jo nekādu risinājumu nav jau gandrīz četras nedēļas. Kultūras žurnālists un cenzūras pētnieks Edgars Raginskis neredz tam īsti iemeslu: "Pirmkārt, būtu jārīkojas atbilstoši skates nolikumam, ja skates nolikumā nav aizliegts tādam Rīgas projektu korim muzicēt pēc tāda vai cita plāna punkta un piedalīties Koru karos, tad viņiem to vienkārši būtu jāatļauj. Tas, ka ir notikusi privāta saruna – varbūt jā, varbūt nē starp diriģentu un Nacionālā kultūras centra pārstāvi –, tas man kā cilvēkam neko neizsaka no pētniecības skatpunkta, jo kur ir dokumentāls apliecinājums tam?"

Nacionālais kultūras centrs no plašākiem skaidrojumiem publiski atturas. Tas sniegts zināšanai tikai Kultūras ministrijai. LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmītes Pāvulēnas komentārs LTV raidījumam "Kultūršoks" ir ļoti lakonisks: "Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir izvērtējis to situāciju. Mēs esam konstatējuši, ka tā tiešām ir tāda cilvēcīga kļūda komunikācijā. Esam atvainojušies publiski visām iesaistītajām pusēm."

Virsdiriģenti atvainošanos pieņem, taču, pēc Airas Birziņas domām, ar to šajā situācijā nepietiek: "Manuprāt, centra rīcība bija tomēr pasīva un neaktīva pēc koru skates rezultātu paziņošanas 26. martā, kas arī radīja pārāk daudz riņķī apkārt dažādas gan sarunas, gan publiskās, gan mazāk publiskas, gan starp mums. Mēs sagaidām skaidru centra rīcību un pozīciju, kā šī lieta atrisināsies.

Tā risinājuma gaita, kura arī šobrīd nav mums pagaidām dota kā atbilde, kā tas viss tālāk veidosies, – tas ir varbūt ļoti skumji, ka joprojām stāv šis jautājums atvērts un turpināsies acīmredzot kaut kādā brīdī atkal."

Atbildi gaida arī Rīgas projektu kora mākslinieciskais vadītājs Kristofers Volšs-Sinka: "Varbūt mēs runājam par Koru kariem, bet mēs vairāk runājam par vienkārši vienlīdzīgām iespējām visiem amatieru koriem neatkarīgi no formāta. Un es uzskatu, ka Dziesmu svētki un šīs tradīcijas ir daudz lielākas un spēcīgākas nekā jebkuri notikumi."

Virsdiriģents un Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētājs Ints Teterovskis sagaida, ka Nacionālais kultūras centrs iesaistīsies virsdiriģentu aizstāvībā: "Sēžamies pie kopīga galda tad, ja tas ir vajadzīgs vēl kādam. Lai gan man pilnīgi viss skaidrs, pie visiem galdiem jau ir pasēdēts. Ir pilnīgi skaidri fakti, vienkārši vajag adekvāti rīkoties un pieņemt lēmumu par labu Dziesmu svētkiem. Protams, ja tiek pieņemts lēmums par labu izņēmumam, tad es nebūšu ar mieru. Dziesmu svētki ir ilgtermiņa process, simtpiecdesmitgadi mēs tomēr svinam."

Virsdiriģentu vēstuli par neuzticības izteikšanu nerāda neviens

Virsdiriģentu vēstuli Kultūras ministrijai nerāda ne paši autori, ne ministrija. Ir zināms, ka tajā izteikta neuzticība Dziesmu svētku organizatoriem – Latvijas Nacionālajam kultūras centram, un vēstules tapšanu atbalstījuši 23 virsdiriģenti. Kultūras žurnālists un cenzūras pētnieks Edgars Raginskis vēstules jēgu neizprot:

"Konkrētajā situācijā es īsti neizprotu, kāpēc virsdiriģenti pieprasa Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītājas atkāpšanos no amata, jo šajā situācijā viņa bija vienīgā, kas atvainojās; es nedzirdēju ne Teterovski, ne Vanagu, ne kādu citu atvainojamies par savu nekorekto komunikāciju saziņā ar Rīgas projektu kori."

Par iespējamo komunikācijas stilu svētku rīkotāju saziņā liecina arī Nacionālā kultūras centra vadītājas Signes Pujātes telefona ievada sveiciens zvanītājiem: "Informēju, ka saruna tiek ierakstīta." Pēc pašas Pujātes skaidrojuma "Kultūršokam", tas tiekot veikts gadījumam, ja pašreizējās situācijas rezultātā nāksies tiesāties. Sākotnēji Nacionālā kultūras centra vadītāja bija atsaucīga un piekrita intervijai ar "Kultūršoku", bet noliktajā laikā, iepriekš nebrīdinot par izmaiņām, uz sarunu ieradās cita centra pārstāve – LNKC Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības nodaļas vadītāja Sarmīte Pāvulēna, kura no plašākiem komentāriem par notiekošo atturējās: "Es tiešām tās emocijas nekādā veidā nekomentēšu, jo, kā jau es vairākas reizes saku, mēs esam atvainojušies publiski, izvērtējuši situāciju, šobrīd man vairāk nav ko piebilst." Pēc tam Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte uz raidījuma zvaniem vairs neatbildēja.

Dziesmu svētku virsdiriģente Aira Birziņa atzīst, ka Rīgas projektu kora stāsts ir bijis kā pēdējais piliens gadiem krātā aizvainojumā pret Nacionālo kultūras centru:

"Dažādos aspektos, dažādos jautājumos mums nav stipras aizmugures. Mums nav arī pietiekamas juridiskās bāzes. Un tādas konkrētas un skaidras darbošanās formas, īpaši, piemēram, ja tas skar apriņķi, kurā ir ne tikai vienas pašvaldības kori, bet vairāki. Nu tur mēs paši ar savu entuziasmu vai arī pārliecināšanas spējām, vai citiem tādiem gājieniem mēģinām to organizēt, turēt, mums tas [aizmugures] trūkst, jā."

Kultūras ministrija konflikta risināšanā neiesaistās

Kultūras ministrija pagaidām ir ieņēmusi nogaidošu pozīciju un nekādus mediatorus, lai samierinātu Nacionālo kultūras centru ar virsdiriģentiem, vismaz šobrīd nedomā aicināt talkā. Vēstulē "Kultūršokam" kultūras ministrs Nauris Puntulis raksta: "Šobrīd, kad koru dalībnieki visā Latvijā ar lielu iedvesmu un atdevi piedalās skatēs un žūrija ik nedēļas nogali vērtē korus, esmu vairākkārt aicinājis medijus neeskalēt šo jautājumu vismaz līdz laikam, kad noslēgsies skates. Tad jautājums tiks risināts pēc būtības un ar vislielāko atbildību pret visu plašo kopienu." 

Virsdiriģentu un Dziesmu svētku biedrības valdes priekšsēdētāju Intu Teterovski Kultūras ministrijas neiesaistīšanās pazemo. Teterovskis līdzīgu vēstuli ministrijai nosūtījis arī biedrības vārdā: "Mēs neesam kaut kāds trešais spēlētājs. Visu laiku bijām domājuši, ka mēs, virsdiriģenti, esam laiviņā kopā ar centru un ministriju. Bet tad sanāk, ka laikam nē. Ministrija un centrs nereaģē, koris ir pateicis, ko viņš domā, un mēs gaidām, ka mūsu darba devējs pateiks, ko viņš domā." 

Kultūras žurnālistu un cenzūras pētnieku Edgaru Raginski Kultūras ministrijas klusēšana nepārsteidz:

"Nauris Puntulis tradicionāli ir izvēlējies nostāties malā un neiesaistīties savas pārraudzītās jomas nianšu risināšanā un problēmu risināšanā.

Es ļoti ceru, ka ministrijā ir spējīgi ierēdņi, kuri ministru var konsultēt un dot padomus, jo ilgstoši šādā režīmā mūsu Dziesmu svētku, Deju svētku kustība, un starp citu arī pūtēju orķestru joma, turpināt nevar, mums ir nopietni jāizvērtē tas, kādu kursu mēs esam uzņēmuši un kur mēs esam šobrīd nonākuši."

Arī starp Deju svētku organizētājiem bijušas domstarpības

Krīzi apliecina arī Deju svētku virsvadītāju cīņas. Šogad deju virsvadītājs noslēguma koncertā "Kopā augšup" nebūs horeogrāfs Agris Daņiļevičs. Viena no viņa dejām būs, bet virsvadītājs cits, tā gan parasti notiekot tikai tad, ja horeogrāfs jau ir miris. Agris Daņiļevičs būs virsvadītājs trim dejām svētku lielkoncertā "Balts", kas notiks 3. jūlijā "Arēnā Rīga". Daņiļevičs domā, ka sodīts par to, ka kritizējis Daugavas stadiona piemērotību deju svētku norisei un arī par pagājušās vasaras koncertu Mežaparka Lielajā estrādē "Dziesma dejo, Deja skan": "Mēs sajutām ļoti lielu pretestību arī no Nacionālā kultūras centra. Mēs sajutām pretestību arī no medijiem. Mēs sajutām pretestību ik uz soļa, mēs bijām nevēlamie, mēs bijām sliktie. Sliktais projekts, kurā lielajiem ansambļiem bija praktiski liegta iespēja piedalīties, jo viņiem vadītāji tā bija nolēmuši, acīmredzot, ka tur nevajag piedalīties, jo tas tāds sliktais projekts. Un tas kaut kā tiešā un arī ļoti netiešā veidā līdz mums nonāca, un tas ir tā skumji. Man likās, ka mēs pēc tās pandēmijas darām labu darbu."

Horeogrāfs stāsta, ka, rīkojot pagājušās vasaras koncertu, sapratis, ka svētkiem ir jāmainās līdzi laikam. Viņaprāt ir sākusies stagnācija: "Tur nebija nekādas tādas nenovīdības, skaudības, kaut kādas nevajadzīgas, stulbas konkurences. Un kaut kā viss notikās. Viss bija forši, un tagad es jūtu, ka es esmu kaut kādā... Man nav gaisa. Lēdurgā noskatījos, ja nemaldos 30 dejas, kur pamatā bija Deju svētku dejas, un es sapratu to, ka vismaz 50% dejas ir introvertās dejas, kur dejotāji iet no skatītājiem projām vai dejotāji stāv ar muguru. Kaut kāds baigais drūmums visā tanī bija iekšā.

Dejai arī kaut kas ir jāpasaka, deja nedrīkst parazitēt tikai uz mūziku."

Dziesmu un deju svētku organizēšanā vienmēr bijuši ķīviņi 

Diriģents un komponists Juris Vaivods ir viens no ekspertu komandas, kas strādāja pie pirmās Dziesmu un deju svētkiem veltītās ekspozīcijas un svētku laika līnijas Rakstniecības un mūzikas muzejā. Viņš stāsta, ka ķīviņi svētkus pavadījuši vienmēr: "Nu kaut vai pirmie Dziesmu svētki, labi, nu varbūt ne gluži par pašiem svētkiem, bet goda mielasta laikā, kad Cimze mēģināja runāt, atgādināt caur vienkāršo latviešu tautasdziesmu "Rīga dimd", ka "tai meitiņai, kurai pūru kala trejdeviņi bāleliņi" – viņš domāja ar meitiņu latviešu tautu un pieminēja, ka, lūk, mēs esam pārņēmuši to vācbaltiešu tradīciju caur vācu skolām, mēs esam izskolojušies, lai nokļūtu šādā jau svētku brīdī. Tad uzreiz bija Kronvalda Ata domstarpības, – kādi tur vācieši, mēs paši ar savu garu."

Par melnāko plankumu Dziesmu svētku vēsture min 1985. gadu – diriģenta Haralda Medņa atstādināšanu no virsdiriģenta pienākumiem, jo citi diriģenti izlēmuši, ka šim amatam vajadzīgs vecuma cenzs.

Nespējot vienoties, kurš diriģēs "Gaismas pili", dziesmu izņēma no repertuāra. Juris Vaivods uzskata, ka šis gadījums parādījis to, kāda vara ir pašiem dziedātājiem: "Nu iedomājieties, Mednis diriģēja "Gaismas pili", viņš tiek izsaukts bez mēģinājuma, piecus gadus kopkoris šo dziesmu nav dziedājis. Un paskatieties! Paldies Latvijas Televīzijai, ka viņi ir saglabājuši šo pustumsā redzamo ierakstu, kā koris atsaucās bez mēģinājuma un kā viņi nodzied šo dziesmu, tas vien parāda to, kāds spēks ir tam kopkorim. Lūk, šī ir tā lielā kosmiskā enerģija! Vajadzētu atkal paskatīties uz tiem pašiem jaunlatviešiem, uz visu to cīņu, par ko Dziesmu svētki vienmēr ir bijuši, un, ja tagad to zobenu vajadzētu trīt, tad cīnīties par to, lai latviešu skolās un vispār Latvijas skolās būtu atkal obligāta dziedāšana un kordziedāšana."