Vēlme tomēr nedziedāt dziesmu "Svētī debesīs šo zemi", kurā pausta sajūsma par Latvijas brīvību, radusies, jo tās vārdu autors atkārtoti izteicis atbalstu agresorvalstij Krievijai.
Rasas Bugavičutes-Pēces un Raimonda Tigula "Rīta un vakara dziesma" jau vienreiz pielika emocionālu punktu vēsturiskā muzikālā notikumā – tas bija Saeimas simtgadei veltīts svinīgs koncerts "Turpinājums. Mūsu balsis" Latvijas Nacionālajā teātrī pagājušā gada 27. oktobrī. Tā iekļuvusi Dziesmu svētku koncerta "Tīrums. Dziesmas ceļš"’ fināla pieciniekā, bet nu pavisam neplānoti – arī noslēguma koncertā "Kopā augšup", kas ir veltījums Dziesmu svētku tradīcijas 150 gadiem.
Kāpēc svētku organizatori tā vietā izšķīrušies par labu Rasas Bugavičutes-Pēces un Raimonda Tigula "Rīta un vakara dziesmai", stāsta diriģents Mārtiņš Klišāns: "Tā ir koncertā tāda vieta, kur vajadzīgs spilgts, patriotisks, dziļš apliecinājums. Šī dziesma noteikti šāda ir, un Rasas Bugavičutes-Pēces teksts vēl jo vairāk ir iedvesmojošs. Šī dziesma cilvēkiem patīk, kori to ļoti labprāt dzied, par to es esmu pārliecinājies kopmēģinājumos. Šo dziesmu arī ļoti labi zina, un šī dziesma neprasīs laiku mēģinājumiem – nomaiņa neprasīs no dziedātājiem lieku piepūli, kaut ko jaunu iestudējot, jo šī dziesma mums ir arī koncerta "Tīrums" programmā."
Protams, ziņa par šo pagodinājumu sasniegusi arī dziesmas autoru Raimondu Tigulu. Viņš atceras, ka "Rīta un vakara dziesmas" pirmatskaņojums noticis jau 2016. gadā Cēsīs, koru salidojumā: "Šī dziesma turpina manu sadarbību ar Rasu Bugavičuti-Pēci. 2014. gadā bija dziesmas "Lec, saulīte" pirmatskaņojums. Mārtiņš Klišāns ierosināja, ka mums vajadzētu uzrakstīt vēl kādu skaņdarbu kopā ar Rasu. Šī dziesma ir kā turpinājums [dziesmai] "Lec, saulīte"."
Ar "Rīta un vakara dziesmu" un "Lec, saulīte" komponists ieskandināšot Dziesmu svētku vasaru arī nākamās nedēļas koncertā Tiguļkalnā.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esošā valsts iestāde.
