Sestdien sākās koru skates, lai dalībai Dziesmu svētkos atlasītu visspēcīgākos kolektīvus; svētdien Latvijas Universitātes Lielajā aulā notika Rīgas jaukto koru skates; tajās piedalījās arī Rīgas projektu koris. Žūrija, kurā darbojās diriģenti Romāns Vanags, Gints Ceplenieks, Ints Teterovskis, Mārtiņš Klišāns un Jānis Baltiņš, konkrētajā grupā šim korim piešķīra 47,67 punktus no maksimāli iespējamajiem 50. Parastā kārtība būtu tāda, ka korim piešķir vērtējumam atbilstīgu kategoriju, šajā gadījumā – augstāko pakāpi, un to virza tālāk uz koru kariem. Taču šoreiz pakāpe nav piešķirta – ar piebildi, ka sniegums skatē tiek vērtēts ārpus konkursa.
Viena no Rīgas projektu kora dziedātājām Kristīne Zvirbule, kura deleģēta runāt visa kolektīva vārdā, pauda, ka šāds iznākums visiem 50 kora dalībniekiem bijis ārkārtīgi nepatīkams pārsteigums. Pēc skates kora vadībai notikusi apspriede ar žūriju, un šis lēmums esot pamatots ar to, ka koris atšķiras no citiem – ar darbības formu, ar veidu, kādā notiek mēģinājumi, u.tml. Taču šie argumenti koristiem nešķiet pamatoti. Turpina Kristīne Zvirbule: "Stāsts nav par to, ka mums šausmīgi gribas izcīnīt kādu vietu, bet par to, ka mēs esam pilnvērtīgs Dziesmu svētku dalībnieks.
Kāpēc kāds mūs vēlas padarīt par kaut kādu savādāku, īpašāku tikai tāpēc, ka mēs nemēģinām tā, kā citi, vai tā, kā ir ierasts?"
Dalībnieki uzsver – Rīgas projektu koris nav dibināts, lai piedalītos Dziesmu svētkos; tas pastāv piecus gadus. Daudzi tā dalībnieki agrāk bijuši populāru un ļoti augstu vērtētu jauniešu koru – "Kamēr…", "Sola", "Balsis" un līdzīgu – dalībnieki. Kori izveidojis un vada amerikāņu kordiriģents Kristofers Volšs-Sinka, kolektīvs nesaņem pašvaldības vai valsts finansējumu, taču tam ir aktīva koncertdarbība un plašs repertuārs. Mēģinājumu grafiks pielāgots faktam, ka vairākums dalībnieku ir ģimenes cilvēki, bet tieši darbības formāts tam neļaujot iekļauties Dziesmu svētku tradīcijā, pauda diriģents Ints Teterovskis, uzsvērdams, ka izsakās kā Dziesmu svētku biedrības priekšsēdis, nevis žūrijas loceklis:
"Šeit arī tā būtiskākā lieta ir tā, ka Dziesmu svētki ir ikdienas mēģinājumu process. Ka regulāri tiekas un mēģina. Projektu koris arī var kļūt mierīgi par tādu kori.
Vienīgais – te jau ir tā atšķirība, citos koros agrāk lielākā daļa dziedājuši labi dziedātāji… Jo vienkārši Dziesmu svētku kora ikdienas grafiks ir diezgan noslogots, un tas laiks, ko investē katrs amatieru kora dziedātājs tajā dziesmu svētku procesa uzturēšanā, ikdienas mēģinājumos un koncertos, ir lielāks nekā šādam projektu korim."
Pēc Inta Teterovska vārdiem – un līdzīgu informāciju sniedza arī žūrijas loceklis, diriģents Romāns Vanags – Rīgas projektu kora vadība pieteikusi dalību Dziesmu svētkos ar novēlošanos, kad vairāki sagatavošanās posmi jau bijuši nokavēti. Diriģents esot bijis gatavs, ka koris piedalās kopmēģinājumos un nodzied skatē, taču nepretendējot uz dalību koru karos. Izlemts Rīgas projektu korim šādu iespēju sniegt; uz līdzīgiem nosacījumiem Dziesmu svētkos iesaistījies vēl viens koris – Noras Kalniņas diriģētais "MoonBeam". Iespējams, Rīgas projektu kora vadība par to neesot informējusi dalībniekus, tā ka notikušajā pārpratumā vainojama nepilnīga pašu komunikācija, pauda diriģenti.
Kopumā šī situācija esot agrāk nebijis pavērsiens Dziesmu svētku tradīcijas attīstībā, pauda par svētku norisi atbildīgā Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte: "Šī ir tāda jauna situācija koru nozarē, kas iepretī līdzšinējai uzkrātajai pieredzei par amatierkoru darbību, to regulāro mēģinājumu procesu, dalību starpsvētku pasākumos…
Tātad šis ir jauns piedāvājums, kad koris ir mākslinieciski spēcīgs un var izvēlēties cita veida instrumentus, kā sagatavot savu sniegumu un iekļauties kopīgajā procesā, kas šajā gadījumā ir Dziesmu un deju svētku tradīcija."
Atturēdamās vērtēt, kuram šajā gadījumā taisnība – korim vai žūrijai, LNKC direktore izteicās, ka uzklausīs abas puses, savukārt Romāns Vanags aicināja kora vadību izrunāties ar dziedātājiem.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki Rīgu pieskandinās no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja. Svētkus organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.
