Tautas tērpi un ziedu vainagi, kas Latvijā ap Jāņu un Dziesmusvētku laiku ir pierasta lieta, Eiropas Padomē Strasbūrā uz kostīmos un uzvalkos tērpto cilvēku fona izceļas īpaši. Un izrādās, ka ceļš uz to nav bijis "rozēm kaisīts" – gan tiešā gan pārnestā nozīmē.
Ģimeņu kora "Staro" dziedātāja no Vācijas Velga atzīst, ka, ārzemēs dzīvojot, tikt pie šiem krāšņajiem vainagiem nav vienkārši. "Vakar es gāju lasīt ziedus vainagam, un mēs kopā ar vīru gājām. Viņš ir Šveices pilsonis, un viņš man saka – es paiešu 100 metrus tālāk, kad tu lauzīsi tos ozola zarus, man ir kauns, ka tu lauz zarus un lasi ziediņus pa grāvmalēm," stāsta Velga.
Diasporas korim gatavošanās dziesmusvētkiem notiek citādākā ritmā nekā koriem Latvijā. Te mēģinājumi notiek reizi mēnesī, uz tiem Strasbūrā sabrauc dziedātāji gan no Vācijas, gan Francijas, Luksemburgas un Šveices, bet diriģente Lāsma Pommere katru mēnesi brauc no Latvijas.
"Dažreiz mums mēģinājumi ir pat divas dienas, jo mēs tiešām maksimāli cenšamies izmantot to laiku, kuru viņa ir ar mums," stāsta ģimeņu kora "Staro" dziedātāja no Francijas Anete.
Te gan atzīst, ka šādā ritmā apgūt Dziesmusvētku repertuāru nav bijis viegli, taču latvietības stīga ievibrē spēcīgāk.
"Tās dziesmas ir tādas, kas aizskar dvēseli. Un, dzīvojot prom no Latvijas, mēs patiesībā sajūtam to vēl vairāk," uzsver ģimeņu kora "Staro" dziedātāja no Francijas Lāsma.
Anete piebilst, ka, viņasprāt, "Dziesmusvētki ir tik brīnišķīgs piemērs, ko rādīt par latviešu kultūru arī mūsu ģimenes locekļiem, kas nav latvieši. Mans vīrs vienmēr ir sajūsmā par to, cik organizēti mēs esam, kā mēs gatavojamies. Arī tad, kad mēs piedalījāmies dziesmusvētkos Eslingenā, viņš nevarēja noticēt – viņš nekad nebija redzējis tik daudz cilvēku dziedam vienkopus."
Kora "Staro" dziedātājs no Luksemburgas Patriks Lanins atzīst: "Tāda sajūta, ka tu dziedi kopā ar visiem citiem, – ka it kā tu būtu viena daļa no viena lielā, foršā, skaistā, organisma, daļa no vienas lielas ģimenes. Kaut gan es neesmu latvietis, es esmu no Anglijas, bet es iemācījos runāt un dziedāt latviski."
Bet kora dziedātāja no Francijas Agrita spriež, ka "mēs to visu izjūtam stipri dziļāk, jo ikdienā mēs nedzīvojam Latvijā, un tad, kad mēs aizbraucam, mēs esam uz pilnu klapi Latvijā iekšā ar savu sirdi un dvēseli".
