Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
LTV muzikālie īsstāsti “Dziesmas ceļš” pievēršas astoņām Dziesmu svētku dziesmām, cenšoties izstāstīt to ceļu cauri gadu desmitiem, no tapšanas līdz kopkora balsīm Mežaparka priedēs, ieklausoties diriģentu un mūzikas ekspertu vērtējumos, koristu un solistu stāstos, iedziļinoties LTV videoarhīvā atrodamajās liecībās, cenšoties atklāt katras dziesmas īpašo sajūtu kodu.
Rīga
"Pirmā Raimonda Tigula dziesma, kas izskanēja Mežaparka estrādē XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV deju svētkos 2013. gadā, bija "Dod, Dieviņi!" ar Noras Ikstenas vārdiem, kuru diriģēt bija uzticēts man," savu stāstu par dziesmu "Lec, saulīte!" iesāk virsdiriģents Māris Sirmais.
Pēc gada Mežaparka Lielajā estrādē 2014. gada vasaras saulgriežos, Rīgai kļūstot par Eiropas kultūras galvaspilsētu, notika deju lieluzvedums "Lec, saulīte!", kuram Raimonds Tiguls rakstīja mūziku. Arī toreiz ar koriem strādāja Māris Sirmais, un jau nākamajos Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 2018. gadā Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces dziesma "Lec, saulīte!", kas skanēja deju lieluzveduma finālā, tika dziedāta Mežaparka estrādē. To diriģēja Māris Sirmais un diriģēs atkal šovasar.
"Manuprāt,
Raimonda Tigula fenomens ir tas, ka viņš izvēlas it kā ļoti vienkāršus un lakoniskus tekstus, kas uzrunā jebkuru dziedātāju. Tā ir skaidra valoda, kas sakausējas ar labu melodiju,"
saka Māris Sirmais.
Viņaprāt, Tigula dziesmu veiksmes stāsts ir līdzīgs Mārtiņa Brauna "Saule, Pērkons, Daugava" stāstam – daudz unisonu, kas arī koristiem patīk, jo teksts ir ļoti personīgs, tā ir tāda savas pasaules atklāsme.
"Mūzikā ir klusinātais ļoti personīgais piegājiens ar veiksmīgi ieaustiem spēcīgiem kontrastiem, kad ir šie sprādzienveidīgie akordi. Šis kompozicionālais paņēmiens vienmēr labi strādā Mežaparka estrādē. Uzrakstīt labu kopkora dziesmu ir ļoti, ļoti sarežģīti, ne katram tas izdodas, bet Raimondam ir šī veiksmes atslēdziņa. Ne velti Raimonds Pauls Tigula jubilejas koncertā viņu bija nosaucis par tādu latviešu mūsdienu Dārziņu, kurš izjūt to latvisko mentalitāti vairāk nekā jebkurš cits latviešu komponists! Pēdējie dziesmu svētki pierādīja, ka dziesma skan ļoti organiski. Dziesmā ir ļoti zīmīgas pauzes, ko es pat cenšos pavilkt garākas, koristi to labi izjūt. Es iepriekšējā dziesmu svētku koncertā teicu – jums pat nevajag skatīties uz mani, vienkārši aizveriet acis un dziediet. Patiesībā ne dziediet, bet izjūtiet vārdus, noskaņu. Tas ļoti labi strādā!" stāsta diriģents.
Gatavojoties īsstāstu raidījumam "Dziesmas ceļš" par Vispārējo latviešu dziesmu svētku dziesmu dziesmām, tapa skaidrs, ka starp astoņām dziesmām jābūt arī Raimonda Tigula un Rasas Bugavičutes-Pēces kopdarbam "Lec, saulīte!", kuras ceļš ir pavisam īss, bet jau pelnīti atkārtoti tā tiek iekļauta lielo svētku repertuārā. Viena raidījuma ierakstu diena veltīta, lai dotos uz Talsiem, uz Tiguļkalnu, satikt Raimondu Tigulu un uz Liepāju pie dramaturģes Rasas Bugavičutes-Pēces.
Ir padrēgna pavasara diena, taču patiesi svarīgi šķiet būt Tiguļkalnā, kur dziesma "Lec, saulīte!" šīs nedēļas nogalē 3. jūnijā kārtējā Tiguļkalna koncertā izskanēs desmito reizi.
Tiguļkalns
"Jā, plašāka publika šo dziesmu pirmo reizi dzirdēja Mežaparka Lielajā estrādē 2014. gada saulgriežos deju lieluzvedumā "Lec, saulīte!", bet man ir tāds niķis, ka es visu jauno vēlos notestēt te Tiguļkalnā pie savas publikas, kas gadu no gada brauc jūnija sākumā uz šo koncertu. Tā arī 2014. gadā vispirms jūnijā tā skanēja te un mazliet vēlāk Mežaparkā!" atklāj dziesmas autors Raimonds Tiguls.
"Mani uzrunāja pēc 2013. gada dziesmu svētkiem un piedāvāja rakstīt mūziku deju lieluzvedumam, toreiz vēl nosaukuma šim pasākumam nebija, bija zināms, ka tā būs saulgriežu tēma. Pamazām veidojās komanda, kurā bija režisors Elmārs Seņkovs, Rasa Bugavičute-Pēce, Reinis Suhanovs, mēs sākām domāt, Rasa rakstīja scenāriju, un doma bija, ka noslēguma dziesma būs "Dod, Dieviņi!". Man bija sajūta, ka varbūt varam padomāt par citu fināla dziesmu. Pamazām jau visi sāka man prasīt, kas tad būs ar to finālu. Man bija tāds harmonisks kods, ko biju atklājis. Es palaikam šo harmoniju spēlēju, un man šķita, ka tas varētu būt fināla dziesmā.
Vienā skaistā pavasara dienā man Rasa atsūtīja dzejoli un es apsēdos pie klavierēm, un dziesma tapa vienā elpas vilcienā.
Mana harmoniskā iecere absolūti sakausējās ar Rasas tekstu! Es pats iedziedāju demo mājās studijā un, braucot uz Rīgu, klausījos šo dziesmu un pats ievēroju, ka es griežu arvien skaļāk un skaļāk. Iebraucu Rīgā un uzreiz zvanīju Mārim Sirmajam, lai pateiktu, ka, manuprāt, ir dziesma!" atceras komponists.
Liepāja
Savs stāts ir arī dziesmas teksta autorei Rasai Bugavičutei-Pēcei, kura uz Liepājas pludmali uz norunāto sarunu atnāk ar trim biezām kladēm, kurās teksti, idejas, svītrojumi, scenāriji – viss, kas saistīts ar 2014. gadā tapušo deju lieluzvedumu "Lec, saulīte!".
"Mani pieaicināja piedalīties lieluzveduma tapšanā režisors Elmārs Seņkovs, un, veidojot pasākumu, sapratām, ka būs vajadzīgi arī vārdi jaunām dziesmām. Tad Raimonds Tiguls man prasīja: "Tu vai kāds cits rakstīs?" Un tad tu saproti, ka ar šo ideju jau esi dzīvojis tik ilgi un ir žēl atdot kādam citam iespēju rakstīt. Nekad nebiju rakstījusi nevienu pašu vārdiņu nevienai dziesmiņai, metos ar galvu iekšā tajā nezināmajā," stāsta Rasa Bugavičute-Pēce.
"Ja man jāatceras mirklis, kad tapa dziesmas "Lec, saulīte!" teksts, tad atzīstos, tas notika Siguldā. Tas nemaz nebija romantiski, izņemot faktu, ka Siguldas pusē daba ir brīnišķīga, viss cits bija slikti. Es biju aizdevusies uz meistarklasēm, kur pēc pirmās lekcijas sapratu, ka es tērēju savu laiku, tāpēc otro lekciju nobastoju un rakstīju… Uz dusmu viļņa meklēju sevī sauli!" atceras dramaturģe.
Par to, ka tekstā ir viss – gan Latvijas likteņstāsts, gan dabas ainas, gan folkloras klātbūtne, gan patriotisms, vārdu autore saka: "Tas viss ir apzināti, jo es gandrīz ar tādu matemātisku prātu domāju, kas notiek pasaulē. Tas tomēr bija 2014. gads, kad sākās nemieri arī ap Ukrainu. Es arī gāju cauri visām tām dziesmām, kas man ir bijušas svarīgas kā cilvēkam, kas ir piedalījies dziesmu svētkos, kas ir dziedājis, kas zina to kopkora sajūtu un tās emocijas, ko tas dod. Tā es izvilku ārā savu sajūtu esenci un veidoju savu interpretāciju! Toreiz tapa vairākas dziesmas, ne tikai "Lec, saulīte!", bet tā bija mana pirmā sadarbība ar Raimondu Tigulu. Tad es pirmo reizi dzirdēju, kā teksts skan Raimonda dziesmā, tas bija viņa mašīnā, viņš mani izsauca… Tas bija dīvaini. Jā, man gaidas bija, bet tas, ko es izdzirdēju, bija daudz iespaidīgāk. Es biju saviļņota!"
Par to, ka dziesma ir iekļauta 2018. gada Vispārējo latviešu dziesmu svētku repertuārā un to dziedās Mežaparkā kopkoris, vārdu autore atzīst – tas bija mulsinoši, apjaust, ka esi cilvēks, kura darbs skanēs Mežaparka Lielajā estrādē.
"Vispirms es sajutos ārkārtīgi īpaši, jo saņēmu ielūgumu. Un es eju estrādē ar to ielūgumu un saprotu, ka man vieta ir otrajā rindā aiz diriģentiem. Katrs mans solis kļūst arvien nedrošāks, bet es tomēr apsēžos savā vietā, turpat ir arī Māra Zālīte,
un tad es atveru programmiņu, un tur ir Rainis, Auseklis, Peters, Zālīte un vēl, un vēl, visi, ko esmu mācījusies, lasījusi skolā, un arī es, Rasa…
Tas laikam bija pat neaptveramāk nekā tad, kad tavas sarakstītās rindas tūkstoši dzied. Un mēs bijām sarunājuši ar Raimondu pēc dziesmas kopā uziet uz skatuves, satikāmies pie diriģenta Māra Sirmā tribīnē, un tu pagriezies, un tie tūkstoši abās pusēs, visi gavilē un dzied, tas ir neaptverami! Tajā brīdī es atcerējos, kā pēc deju lieluzveduma 2014. gadā man horeogrāfs Jānis Purviņš prasīja: "Kas esi tu – "debess velve" vai "zemes klēpis"?" Tad es sapratu – ir pat iespējas izvēlēties. Tas nozīmē, ka šai dziesmai ir vēl viens tāds slānis, kurā katrs cilvēks to dziesmu var uztvert mazliet citādāk, katram tā nozīmē kaut ko citu. Nu jau ir gadi gājuši, un es joprojām turpinu saņemt ziņas, kur dziesma skan, kad skan, kā izpildījumā skan, kad sirdis pilnas vai kad laime plūst pār malām, kad gribas piecelties kājās, jā, tur ir kaut kas maģisks. Es domāju tas bija brīnums un ir joprojām brīnums, kā tie vārdi norezonēja Raimondā! Man šķiet, ka šī ir dziesma, kurā ietverta gan cerība, gan vēlējums – cerība, vēlējums sev un ikvienam. Tā ir tā mazā gropīte, kur dziesma "Lec, saulīte!" ir ietrāpījusi!" saka Rasa Bugavičute-Pēce.
Te ir svarīgi atcerēties vēl kādu citātu no sarunas ar Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģentu Māri Sirmo: "Es jau teicu, ka šo dziesmu diriģēt ir viegli. Var teikt, ka, to dziedot, koris piedzīvo tādu iekšējas reanimācijas procesu – dabū drosmi, pacilājumu, enerģiju, jo mēs jau mentāli esam sentimentāli. Vienīgā vieta, kur es saku, ka var pierē būt viena dusmu rieva, ir pie teksta "Lec, saulīte, tumsu šķel!", tur var parādīt raksturu. Dziesmā ir saslēdzies kaut kas apbrīnojams, tā ir kā lūgšana, jā, tā uzrunā kā lūgšana!"
Atgriešanās Tiguļkalnā
"Ir pagājuši pieci gadi kopš iepriekšējiem svētkiem, esmu viesojies pie trimdas latviešiem gan ASV, gan Austrālijā, un es redzu, cik iemīļota "Lec, saulīte!" kļuvusi. Tas ir ļoti aizkustinoši, ka tā uzrunā gan dziedātājus, gan klausītājus," teic komponists Raimonds Tiguls.
"Es parasti svētkos esmu uz skatuves, esmu pie instrumenta un arī pats ļaujos ne tikai mūzikai, man ir savas ļoti personīgas sajūtas, es redzu to savu ceļu no bērnības, kad tepat Talsos uz mūzikas skolu gāju, un atceros savus vecvecākus un savu tēti, kurš šo visu nav piedzīvojis, bet ļoti būtu gribējis. Jā! Ļoti personīgi un emocionāli! Arī te Tiguļkalnā, kad ir koncerti, šogad būs divpadsmito reizi, mēs izskaņā izpildām "Dod, Dieviņi!" un "Lec, saulīte!", un cilvēki parasti pieceļas kājās, laikam jūtas emocionāli uzrunāti."
Pašu komponistu visspēcīgāk uzrunā fināla divrinde:
"Lec, saulīte, spīdi spoži,
Vieno visu latvju tautu!"
"Tā ir viena lieta, kas mums šobrīd visvairāk ir vajadzīga. Atskatoties arī vēsturē, mums šī pietrūkst.
Tas ir tas, ko mēs sajūtam dziesmu svētkos, bet, kur tas paliek pēc tam?
Man patika, kā reiz prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atbraukusi uz Tiguļkalna koncertu, norādīja uz šo ozolu apli un teica, ka, visticamāk, tās saknes jau ozoliem ir savienojušās un, ja viens koks kļūst vājāk, tad pārējie viņu baro un veseļo. Man liekas, ka dziesmu svētku kopkorī ir šī sajūta, ka visi ir saslēgušies ar tādām neredzamām saknēm, un tas brīnums būtu, ja viss turpinātos arī pēc svētkiem. To mums visiem novēlu!" saka Raimonds Tiguls.
Dziesmas ceļš. Dziesmu svētki
