ĪSUMĀ:
- Pavasarī koru skatēs piedalījās tikai 164 skolu kori.
- Izglītības un zinātnes ministrija neredz signālus, ka bērnu skaits svētkiem būs nepietiekams.
- Diriģenti pieprasa nodrošināt iespējas skolēnam dziedāt korī katrā skolā; domas dalās, vai skolas korim jābūt obligāto stundu sarakstā.
- Daudzas skolas nepiedāvā interešu izglītības ietvaros dziedāt korī, jo trūkst diriģentu.
- Mūzikas akadēmijas izvērstajai kampaņai, lai piesaistītu studentus pedagoģijas virzienam, pirmie panākumi.
- Eksperti uzskata, ka, lai bērni atkal gribētu dziedāt korī, svētkiem ir jāmainās līdzi laikam.
Pavasarī koru skatēs piedalījusies tikai katra ceturtā skola
Pavasarī notikušās skolēnu koru skates bija patiesības mirklis, lai ieraudzītu, kas noticis ar pašdarbību skolas koros pēc kovida pandēmijas un e-svētkiem.
No 629 valsts vispārizglītojošajām skolām (2023./2024. mācību gada sākuma dati) skatēs piedalījās vien 164 kori.
No Rīgas reģiona kori uz skati atsūtīja tikai katra ceturtā skola.
"Skatoties uz to situāciju vismaz, kāda ir Rīgā vidusskolu koriem, tā ir tiešām bēdīga. Ja mēs iepriekš varētu piepildīt kā Rīga vien kaut kādu labu daļu no Mežaparka estrādes, tad tagad nu es nezinu. Mēs tur tāda čupiņa vien būsim," prognozē Rīgas Hanzas vidusskolas jauktā kora "Saulgrieži" diriģents Jānis Almanis-Palmbahs.
Visbēdīgākā aina Kurzemē – no 115 skolām ieradās 25 kori. Pilna statistika par koristu skaitu nav, bet jau pirmspandēmijas dati liecina, ka 17 gadu laikā skolēnu skaits, kas apmeklē kori, samazinājies vairāk nekā divas reizes. To, ka kori kļūst arvien mazāki pamanījušas arī Rīgas Hanzas vidusskolas jauktā kora "Saulgrieži" dalībnieces. "Es aizgāju dziedāt piektajā klasē un korī bija ļoti daudz, un es 9. klasē gāju projām un skaits bija vismaz uz pusi jau mazāks. Nezinu, kāpēc, bet vienkārši saruka ļoti daudz," stāsta Liene Lazdiņa. Viņai piekrīt Diāna Cesko, kura dzied divos koros: "Redzu abos koros, ka ir liels dalībnieku skaita sarukums. Tā ka, ja mēs nesāksim par to vairāk domāt, es domāju, ka mūsu tradīcija varētu arī izsīkt."
Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas vadītāja Rūta Kanteruka ir pārliecināta, ka ir pēdējais brīdis apzināties situācijas nopietnību:
"Vienkārši beigsies ar to, ka nevajadzēs Mežaparka estrādi, pietiks ar Vērmanīti.
Tātad mēs noteikti negribam šo sagaidīt, un mēs gribam ar visiem spēkiem tiešām runāt, lai cilvēki saprot, ka tas ir nozīmīgi."
Izglītības un zinātnes ministrija plāno tikpat vērienīgus svētkus kā agrāk
Tiesa, pavasara skatēs kori varēja piedalīties pēc brīvprātības principa. Dziesmu svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns izsaka cerību, ka beigu beigās dziedātāju, kas gribētu tikt uz svētkiem, varētu būt vairāk: "Cik saprotu, tad 80 kori vēl ir palikuši tādā, es ceru, zemā starta pozīcijā un būs gatavi nākošā gada pavasara skates otrajā kārtā visi atmosties un piedalīties."
Virsdiriģents atzīst, ka aiz strīpas nepaliks neviens un "visi kori, kas piedalās skatēs un kas ir Dziesmu svētku procesā, uz svētkiem tiks."
Pavasara koru skatu neobligātums ir iemesls, kāpēc ainu, ar ko ikdienā sastopas koristi un diriģenti, ministrija neredz. Pēc Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres Silvijas Reinbergas aplēsēm nākamvasar gaidāmajos Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos varētu piedalīties tikpat daudz cilvēku, cik pirms 15 gadiem – no 30 līdz 35 tūkstošiem dalībnieku: "Pēc tiem datiem, kas ir mūsu rīcībā, mēs tiešām neredzam vēl tādas ļoti lielas bažas vai kādus sarkanos signālus par to, ka bērnu skaits ir absolūti nepietiekams vai mēs runātu par kādu kritisku bērnu samazināšanos. Te gan kopumā es aicinātu ņemt vērā - iepriekšējie svētki mums izkrita, pa šiem 10 gadiem demogrāfijas tendence mums ir bijusi lejupejoša, un tā turpina kristies."
Iespējai dziedāt korī jābūt katrā skolā
Kamēr ministrija par nekādiem ārkārtas pasākumiem koru kustības veicināšanai skolās nedomā, vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs uzskata, ka, lai uzturētu dziesmu svētku tradīciju, ar ļaušanos pašplūsmai vien nepietiks: "Ja tradīcija ir, tad vienā brīdī cilvēkiem liekas, ka tas viss notiek automātiski un pats no sevis. Vienmēr ir dziedājuši korī, vienmēr tātad ir nākuši uz Dziesmu svētkiem un nāks un dejot cilvēkiem patīk tautas dejas un ka tas viss notiek absolūtā pašplūsmā. Tāpēc tas viss ir atkarīgs no tā, lai cilvēkiem kādā brīdī neliktos – tas viss jau tāpat sevi notiek un gan jau būs labi, ar gan jau parasti labi nebeidzas."
Raidījuma "Dziesmusvētku tīklos" vadītājam, pedagogam, mūziķim, publicistam, pamatskolas kora diriģentam Linardam Kalniņam šajā situācija pilna Mežaparka estrāde nebūtu pašmērķis: "Es skatītos mazliet no cita skatu punkta, ka ir skolas, kurās bērniem pašiem pēc savas iniciatīvas nav iespēju dziedāt korī, un to gan es skatītos, ka katram bērnam Latvijā vajadzētu būt iespējai - ja es vēlos, es tieku korī, tā vienkārši šobrīd no bērnu tiesībām tas netiek nodrošināts."
Par to, ka katrā skolā būtu jābūt korim, iestājas arī svētku virsdiriģents Mārtiņš Klišāns: "Es saprotu, ka varbūt kādam direktoram tas liksies kā apgrūtinājums, bet šeit arī nevarētu būt vienkārši izvēles iespēja. Tas ir tas svarīgais moments, kas nodrošina pēctecību, nākotni tradīcijai.
Pie skolas akreditācijas ir jābūt skolā korim, punkts."
Trūkst diriģentu, pārāk mazs atalgojums
Viens no iemesliem, kāpēc koru demogrāfiskā līkne turpina slīdēt lejup, ir arī mūzikas skolotāju trūkums.
Piemēram, pērn Mūzikas akadēmijā neuzņēma nevienu jauno mūzikas pedagogu.
"Ja nav skolotāju, loģiski – nav skolas kora. Tātad mēs zinām, ka ir šis te ļoti akūtais skolotāju trūkums, un valstiskā līmenī tas tiešām ir ļoti nopietni jārisina," ir pārliecināta Latvijas Vispārējās izglītības iestāžu mūzikas skolotāju asociācijas vadītāja Rūta Kanteruka.
Tomēr jaunais mācību gads izskatās ļoti cerīgs. Mūzikas akadēmijas pārstāve Paula Prauliņa "Kultūršokam" liek nojaust, ka mācību iestāde aizvadīto gadu nav sēdējusi rokas klēpī salikusi: "Pēdējā gada laikā esam veltījuši pastiprinātu uzmanību jauniešu – potenciālo šīs programmas studentu – uzrunāšanai. JVLMA Pedagoģijas nodaļas pārstāvji aktīvi viesojas mūzikas vidusskolās, arī reģionos, lai aci pret aci uzrunātu interesentus; pēc ilgāka pārtraukuma šogad piedalījāmies arī izstādē "Skola 2024".
Rezultātā akadēmijā uzņemti 49 studenti vispārējās izglītības mūzikas skolotāju, profesionālās izglītības mūzikas skolotāju un profesionālās ievirzes un interešu izglītības deju skolotāju programmās.
Nākamais solis būtu atbilstoša atalgojuma nodrošināšana.
Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga sola, ka nekas netiks mazināts: "Tas, ko valstiski mēs apņemamies, tas ir nemazināt finansējumu un nodrošināt finansējumu gan kopumā interešu izglītībai, lai tas faktiski būtu pietiekams, gan arī nodrošināt, ka svētkiem mums ir finansējums, par to nevienam nav jāuztraucas, svētki notiks, finansējums tam tiks paredzēts tāpat kā interešu izglītībai." Diriģents Jānis Almanis-Palmbahs norāda, ka pašreizējais finansējums skolas diriģentu algām ir neadekvāts ieguldījumam: "Es to uzskatu par diriģenta misiju, ko mēs darām, ka mēs turam to mūsu dziesmu svētku tradīciju dzīvu. Bet tas ir līdz kaut kādam laikam. Es arī godīgi varu pateikt, ka es nezinu, vai es turpināšu vēl pēc nākošajiem svētkiem darboties ar skolu koriem."
Domas dalās, vai korim vajadzētu būt obligātam
Skolu jaunieši atklāj, ka
diriģenta personība var būt iemesls, lai starp neskaitāmām brīvā laika pavadīšanas izvēlēm priekšroku dotu kopīgai dziedāšanai.
"Ir svarīgi, lai tas cilvēks, kurš visu to pasniedz, ir interesants un piesaistošs, jo, pieņemsim, Jānis mani piesaistīja kā vienkāršs cilvēks, ar viņu ir interesanti gan parunāt, gan arī dziedāšana vienmēr ir interesanta," stāsta Hanzas vidusskolas jauktā kora "Saulgrieži" dalībniece Alise Revo.
"Saulgriežu" koriste Rēzija Jauntēva kā magnētu min dažādus pasākumus: "Tā ir ļoti jauka pieredze un ļoti interesanti, un jūs arī daudz ko varat apskatīt un viss kaut kur aizbraukt un daudzas foršas lietas piedzīvot kopā."
Jaunietēm ir ļoti konkrēts viedoklis kā panākt, lai vienaudži apmeklētu kori. "Vismaz sākumskolā vajadzētu būt korim obligātam," saka Liene Lazdiņa. Viņai piekrīt arī kora biedrene Diāna Cesko: "Savā ziņā jābūt obligātam pasākumam, vismaz sākumskolā, lai tas tiešām parāda, ka tas ir forši, ka tā nav vienkārši dziedāšana, bet tas aizrauj un rada prieku un tā tālāk."
Tomēr "obligātums" nav vārds, ko grib dzirdēt Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga: "Tehniski jau, protams, varbūt tas būtu iespējams, bet, manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka, domājot par interešu izglītību, mēs saglabājam šo brīvprātības principu, ka katrs bērns ar vecākiem kopā pieņem lēmumu un izvēlās, vai viņš būs tas, kurš dziedās, vai viņš būs tas, kurš dejos vai sportos, vai darīs visu kopā."
Dziedāšanai korī jābūt valstisko mērķu sarakstā
TV erudīcijas spēles "Gudrs, vēl gudrāks" ilggadējais vadītājs un daudzu Dziesmu svētku dalībnieks Kaspars Ozoliņš atzīst, ka būtu skumji pēc gadiem teikt, "ka mums bija tādi Dziesmu svētki, bet mēs nedarījām neko, lai tos saglabātu."
Viņš atzinīgi vērtē Francijas piemēru, kur savulaik valsts līderis Šarls de Golls nosprauda valstisko mērķi par sportiskas nācijas audzināšanu.
Francūži, kuri Tokijas olimpiādē 1964. gadā Marseljēzas skaņas, kādam no sportistiem saņemot zelta medaļu, dzirdēja tikai vienu reizi, Parīzes olimpiādē jau ieguva 16 zelta medaļas, medaļu kopvērtējumā ieņemot 5. vietu: "Lieliska ideja, kā mazai valstij saprast savas vērtības, nospraust mērķus, skatīties, kurā virzienā mēs varam iet, nu arī militāra aizsardzība, un, ja tā būtu brīva izvēle, nu tad ko tad – mēs pacelsim augšā ķepas un atdosim visu, kas mums ir."
Mūziķis un pamatskolas kora diriģents Linards Kalniņš tomēr uzskata, ka būtu jāatsakās no mēģinājumiem iekonservēt dziesmu svētkus. Lai tie paliktu dzīvotspējīgi, tiem jāpiemērojas laikam: "Miris ir tas, kas ir muzejā zem vitrīnas, pilnīgi klišejiski – pastāvēs, kas pārvērtīsies. Tanī brīdī, kad mēs saglabājam Dziesmu svētkus tā kā bija simtpiecdesmitgades noslēguma koncerts, pilnīgi tā kā tikai ar skatu uz aizmuguri un tikai visas slavenākās dziesmas, tad jau mēs esam kļuvuši, ka šis tiešām ir muzeja eksponāts, nākat skatīties muzeja eksponātu, bet es nedomāju, ka Dziesmu svētkiem vajadzētu būt sena muzeja eksponātam, Dziesmu svētkiem vajadzētu būt par šodienu, par to, kas tagad ar mums katru notiek."
Svētkiem jākļūst laikmetīgākiem
Pēc Linarda Kalniņa domām, pirmkārt, atšķirīgi ir jāsāk strādāt ar jauno paaudzi: "Sabiedrībā motivatori ir nomainījušies, nepietiek, ka kāds uzbļauj vai liek kaut ko darīt, vai kaut kādā ziņā kaunina, ja tu nedari. Šie ir motivatori, kas pilnībā jaunai paaudzei nestrādā gan tiem jaunajiem diriģentiem, gan tiem jaunajiem skolēniem, kuriem jāpiedalās. Viņi vienkārši tādā situācijā pagriežas un dara kaut ko citu – interesantāku."
Diriģents Jānis Almanis- Palmbahs atslēgu redz modernākā repertuārā: "Ja mēs neiesim līdzi laikam un nepieprasīsim gan no komponistiem, gan no diriģentiem tās dziesmas, kas uzrunā jauniešus, arī tos māksliniekus, ar ko kopā sadarboties ne tikai dziesmu svētkos, bet ikdienā. Kāpēc nevarētu katru gadu taisīt arī lielākus sadziedāšanās svētkus ar tādu tiešām jaudīgu repertuāru, ar mūsdienīgu vidi un visu pārējo, kas gan jauniešiem, gan vecākiem, gan vispār sabiedrībai daudz, daudz vairāk interesētu."
TV erudīcijas spēles "Gudrs, vēl gudrāks" ilggadējais vadītājs un daudzu Dziesmu svētku dalībnieks Kaspars Ozoliņš uzskata, ka jārada vēlme piedalīties un apzināties, ka jādod savs pienesums skolai, valstij: "Influencēšanai, protams, ir jānāk no ģimenes, būtu diezgan muļķīgi balsot par šādu obligātumu tiem vecākiem, kuri paši ļauj savam bērnam izvēlēties brīvu gribu. Jāsāk ar šejieni – sirdi."
Vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs nākotnē tomēr skatās pozitīvi, jo svētku tradīcija ir atjaunojusies arī pēc tautu postošiem laika un kopā nedziedāšanas periodiem: "Es domāju, ka latviešu dziesmu svētkiem tāpat kā ar latviešiem pašiem tik ātri cauri nebūs un mums nevajag neko likt Sarkanajā grāmatā, mums vajag tikai atcerēties, ka Dziesmu svētki ir vajadzīgi mums pašiem, nevis kādam citam, un mēs tos veidojam paši priekš sevis, pirmām kārtām, tāpēc, ka
Dziesmu svētki ir tas veids, kā latvieši var iezīmēt sevi pasaulē un iezīmēt sevi uz visiem laikiem. To neviens izdzēst nevar."
