“Kad es skatos, ja, tad pilnīgi es varu iedomāties kādas ir sajūtas tiem. Es atceros no tiem laikiem un priecājos par tiem, kas tagad to dara,” savās izjūtās dalījās izrāžu apmeklētāja Ārija.
Savukārt skatītāja Tamāra stāstīja, ka seko līdzi visiem Dziesmu svētku notikumiem: “Gājiens bija fantastisks, koncerts Skonto hallē bija vienkārši fantastisks, kaut tāds savādāks nekā citos svētkos.”
Līdzīgā noskaņojumā bija arī apmeklētāja Gaļina, kura atklāja: “Man ļoti patīk latviešu folklora un dažādas amatu mākslas. Šonedēļ centīšos daudz ko apskatīt, iešu arī uz lielajiem koncertiem.”
Savukārt skatītājs Uldis neslēpa kritisku noskaņojumu. “Varēja būt augstāks līmenis, par teātriem. Tagad arī varēja būt labāk,” viņš sacīja.
Atbalstot kolēģus, Vērmanes dārzā pulcējas arī pieredzējuši amatierteātru mākslinieki, kuriem šoreiz, katram savu iemeslu dēļ, nav izdevies nonākt uz skatuves.
“Es, piemēram, tagad ar lielu baudu skatos profesionālos teātrus, jo es zinu, kā tur uziet uz skatuves, bet tas nav tik vienkārši. Ja tu korī nenodziedāsi vienu vārdu, kāds cits to nodziedās, bet šeit jau nav variantu, šeit, ja tas melnais caurums ir, tad pašam ir jāiziet no tās situācijas,” neslēpa Viļķenes amatierteātra aktieris Ivo Eglītis.
Andrupenes amatierteātra režisors Dainis Platacis izrādes vēroja ar profesionāļa aci. “Kā teica teātra zinātniece Silvija Radzobe – un es viņai piekrītu – “Es vispār nešķiroju profesionālis vai amatieris. Vai nu ir, vai nu nav”,” viņš pastāstīja. “Ir daudz, kam ir. Ir daudz bijis, ka esam skatījuši vienu otru darbu, ko iestudējuši profesionāļi, un tad mēs izejam laukā un sakām – nē, mums par sevi kauns nav.”
Briseles latviešu teātra aktieris Ivars Jankavs savukārt smējās, ka viņam patīkot uzturēties starmešu gaismā, uz skatuves un slavas saulītē – amatierteātris to nodrošinot.
Dziesmu un deju svētku notikumu Vērmanes dārzā tvēra arī vidzemnieks Mārtiņš. Viņš dzied divos koros un 60 gadus veltījis arī tautas dejai. Savu krāšņo bārdu kungs pusgadu audzējis speciāli svētkiem.
