„Šis balets tā arī nav ticis uzvests, lai gan, kā žurnālā ''Dziesmusvētki'' (1999, nr. 2) liecina muzikologs Arnolds Klotiņš," stāsta muzikoloģe Baiba Jaunslaviete. "Toreiz pietrūcis pavisam maz: arhīvā saglabājies 1926. gadā noslēgts autora līgums ar operas direkciju, taču direkcija vēlējusies mūzikas papildinājumus, par ko nav gribējusi autoram piemaksāt. Arnolds Klotiņš pieļauj, ka būtu interesanti redzēt šī baleta uzvedumu mūsdienās, jo, iespējams, laikabiedri nespēja novērtēt Melngaiļa novatorismu: viņi gaidīja no jaundarba klasiski romantiskos simfoniskās attīstības principus, kas asociējas ar Bēthovena vai Čaikovska vārdiem, bet Melngailis piedāvāja senatnīgi variatīvu attīstību un ostinato – līdzīgi, kā to vēlāk darīja austrietis Karls Orfs un jau 20. gs. otrajā pusē arī igauņu komponists Veljo Tormiss savā baletā ''Igauņu balādes''," norāda Jaunslaviete.
"Taču, neatkarīgi no baleta ''Maija (Turaidas Roze)'', tā fragments ''Jāņuvakars'' jau sen dzīvo savu patstāvīgu dzīvi.
Pirmoreiz Vispārējos dziesmu svētkos tas izskanēja 1931. gada 21. jūnijā, diriģents bija Teodors Reiters.
Laikraksta "Latvijas Kareivis" recenzents 26. jūnijā atzīmē, ka no visām Reitera diriģētajām dziesmām Melngaiļa ''Jāņuvakars'' šķitis visiespaidīgākais un ticis atkārtots. Savukārt ''Izglītības Ministrijas Mēnešraksta'' (1931, nr. 7) mūzikas kritiķis Eduards Ramats secina, ka īpaši paticis Dārziņa ''Mēness starus stīgo'' un jaundarbs – Melngaiļa "Jāņuvakars"," stāsta Jaunslaviete. "Turklāt pēdējais, pēc viņa vārdiem, latviešu koru literatūrā pavisam drīz ieņems ļoti redzamu vietu. Ramata skatījumā, dziesma nav vienkārša, tā ir bagāta ar pēkšņiem un krāsainiem harmonijas pavērsieniem, kā arī prasa plašu balsu diapazonu, taču – jābrīnās, ka lielā dziedātāju masa visu to pārkāpa nemanot. Acīmredzot sava loma bijusi arī Melngaiļa ilggadējai kordiriģenta pieredzei, kas nosaka viņa kora specifikas izpratni: gan diriģenti, gan dziedātāji atzīst, ka pat šķietami sarežģītas Melngaiļa dziesmas parasti ir korim ērtas un pateicīgas," pauž muzikoloģe.
"Nākamajos, 8. dziesmu svētkos 1933. gadā ''Jāņuvakaru'' diriģē jau pats autors Emilis Melngailis. Jēkabs Graubiņš (žurnāls "Daugava", nr. 7) atzīmē to kā vienu no trim viskošāk izskanējušajiem programmas numuriem blakus Jāzepa Vītola "Gaismas pilij" un Alfrēda Kalniņa "Latvju himnai". Arī 9. dziesmu svētkos (1938) dziesmu diriģē komponists. Turpmāk ''Jāņuvakars'' - ar pavisam nedaudz izņēmumiem - ir gandrīz neiztrūkstoša Vispārējo latviešu dziesmu svētku sastāvdaļa. Virsdiriģenti, kas visbiežāk vadījuši šīs dziesmas atskaņojumu, ir Jānis Dūmiņš, Leonīds Vīgners un Jānis Zirnis," saka Jaunslaviete.
Jāņuvakars
Latviešu tautasdziesmas vārdi
Emilis Melngailis (1874-1954)
Līgo saule vakarā,
Līgo gani sētiņā,
Līgo pati mīļā Māra,
Telītēm vārtu vērti.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Pušķojat klētes jumtu.
Visu gadu Jānīt’s nāca,
Nu atnāca šovakar!
Dimdēj’ zeme atnākot,
Skanēj’ pieši nolecot.
Jānīts nāca pār gadskārtu
Savu bērnu apraudzīt.
Vai ēduši, vai dzēruši,
Vai Jānīti daudzināja?
Ij ēduši, ij dzēruši,
Ij Jānīti daudzināj’.
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Ko tu vedi vezumā?
Meitām vežu zīļu rotu,
Puišiem caunu cepurītes.
Sit, Jānīti, vara bungas
Vārtu staba galiņā.
Lai sanāca Jāņa bērni
No maliņu maliņām.
Lai sanāca Jāņa bērni,
Jāņu zāles kaisīdam’.
Jāņu dienu Dieva dēls,
Saules meitu sveicināja.
Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļat!
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta kora dziesmu apkopojuma izdevums un pilns nošu komplekts pieejams "Musica Baltica" mājaslapā.
Iepazīsti arī citas 2018.gada dziesmu svētku dziesmas!
- Lūcijas Garūtas "Lūgšana"
- Artura Maskata "Precību dziesma"
- Uģa Prauliņa "Kas dziedāja Jāņu nakti!"
- Alfrēda Kalniņa un Raiņa "Esi sveicināta, saule!"
- Raimonda Paula un Jāņa Petera "Manai dzimtenei"
- Raimonda Tigula un Rasas Bugavičūtes-Pēces "Lec, saulīte"
- Volfganga Dārziņa un Kārļa Jēkabsona "Birzēm rotāts"
- Latgaliešu tautasdziesma "Gaismeņa ausa, sauleite lēce" Valta Pūces apdarē
- Pētera Barisona un Jāņa Gulbja "Celies"
- Valters Kaminskis, Imants Ziedonis "Mūžu mūžos būs dziesma
- Fināla dziesma no kinofilmas „Sprīdītis” Riharda Dubras apdarē
- Latviešu tautasdziesma Jura Karlsona apdarē „Ūdens sauca, akmens vilka”
- Pēteris Plakidis, Vizma Belševica „Tavas saknes tavā zemē”
- Latviešu tautasdziesma Ilonas Rupaines apdarē sieviešu koriem „Jumja dziesma”
