Komponistam Emīlam Dārziņam vienmēr ir bijusi īpaša loma Latvijas kultūrā. "Lauztās priedes" Dārziņš sarakstīja 1904. gadā. Dziesmas vārdu autors – Rainis. Raiņa dzeja veltīta 1905. gada revolūcijai, un “Lauztās priedes” ir skaņdarbs, kas bijis iekļauts daudzu jo daudzu Dziesmusvētku programmās arī padomju laikos.
“Šī dziesma sevī ietver ļoti daudz gan spēku, gan sāpes, gan naidu. Tajā pašā laikā arī cerību un ticību, un apņemšanos,” savās sajūtās dalās kora dziedātāja Ilze Tormane.
Savukārt kora dziedātājs Kaspars Bindars uzskata: “Tā ir visa veida cīņa pret tumsas spēkiem un cīņa ar pretvaru, kā jau tas dziesmā arī ir teikts.”
Par spīti vārdu interpretācijai “Lauztās priedes” Dziesmu svētku repertuārā tika iekļautas arī padomju laikos. Ir vairāki skaņdarbi, kas kļuvuši par svētku simboliem, piemēram, “Saule, Pērkons, Daugava”, “Gaismas pils”. Arī “Lauztās priedes” ir viena no šīm īpašajām dziesmām.
2008. gadā Māris Sirmais bija Dziesmusvētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs. Viņš neuzdrošinājās vienpersoniski noteikt, kuri būs šo skaņdarbu virsdiriģenti.
“Es izveidoju aptaujas lapu, kur bija visas īpašās dziesmas, un devu Latvijas diriģentiem, lai viņi uzraksta, kā viņi uzskata,” stāstīja Sirmais. “Tikai par divām dziesmām bija apmēram 95% balsojums: “Gaismas pils” ir jādiriģē Imantam Kokaram un “Lauztās priedes” – Mārim Sirmajam.”
Māris Sirmais nevar īsti izskaidrot, kāpēc tā noticis, bet diriģenti savu lēmumu bija pieņēmuši un kopš tā laika tieši viņš ir “Lauzto priežu” virsdiriģents.
“Viņā ir ārkārtīgi daudz cīņasspara, enerģijas,” ir pārliecināts Sirmais. “Strādājot kora mēģinājumos, es saku, ja es esmu slapjš uz skatuves, strādājot ar jums, tas ir stipri par maz. Jums šī dziesma ir jānodzied tā, ka katrs dziedātājs ir slapjš nosvīdis no atdeves. Viņa prasa ļoti daudz enerģijas, spēka un meistarības no katra dziedātāja.”
Šā gada 8. jūlijā Mežaparkā svētku noslēguma koncertā Māra Sirmā virsvadībā “Lauztās priedes” dzirdēsim daudzu tūkstošu dziedātāju izpildījumā.
