Šogad visas Latvijas folkloras kopas iedziļinājās kāzu tematā, bērniem tās ir zvēru un putnu precības, bet lielajiem – īstenas vedības. Anna Kļaviņa, Preiļu novada folkloras kopas “Rūtoj” dalībniece, atzina, ka savas kāzas noteikti svinēs ar latviskām tradīcijām un aicinās palīgos arī pasniedzēju.
Kā ierasts, svētku bezmaksas pasākumos arī bērnu folkloras kopu koncerts pulcēja virkni nejaušu garāmgājēju, kas par latviešu dziesmu un deju svētkiem līdz šim nebija neko dzirdējuši – to neslēpa koncerta apmeklētāji Či un Mošins no Ķīnas: “Pirms atbraucām šurp, zinājām tikai šo to par valsts vēsturi, par Baltijas valstu saistību ar Krieviju, bet neko par kultūru. Tāpēc nekādu īpašu gaidu nebija. Skatāmies, tā sacīt, ar “svaigu aci” un izbaudām.”
“Patīkami dzirdēt daudz labu vārdu par mūsu valsti,” pastāstīja koncerta apmeklētājas Irina un Staņislava. “Tas uzlabo garastāvokli. Es neesmu latviete, bet dzīvoju šeit visu dzīvi. Mums viss ir labi, un es priecājos par citiem, kam arī klājas labi, kas dzied un dejo.” Viņas arī uzsvēra, ka latviešu dziesmām ir dziļi vārdi.
Priecēt skatītājus ir tieši tas, ko svētku dalībnieki izceļ kā vienu no dziedātprieka iemesliem.
“Tu vari iepazīties ar ļoti daudziem, kas tev ļoti patīk, tu vari redzēt daudzus un vari parādīties citiem un parādīt, ko tu māki,” pastāstīja Lēdurgas folkloras kopas “Putni” dalībniece Renāte Cīrule.
“Ar to vienmēr esmu nodarbojies. Kaut kā nav pat doma nākusi galvā, ka to varētu nedarīt kādā brīdī! Es pieņemu, ka, jā, ka tā vienmēr būs daļa no manas dzīves, un tas tiks nodots tālāk arī maniem bērniem,” neslēpa “Putnu” dalībnieks Ansis Ābele.
