Lūgta pastāstīt par svētku biļešu tirdzniecību, Daina Markova atklāj, ka šobrīd ir izsludināts biļešu iepirkums un tiek gaidīti pieteikumi. Viņa turpina: "Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un zinot to, ka tik lielu pieplūdumu serveriem fiziski ir grūti izturēt, mēs esam nolēmuši, ka biļešu tirdzniecību organizēsim nedaudz savādāk. Mēs netirgosim biļetes vienā dienā, vienā brīdī, vienā stundā, vienā minūtē uz pilnīgi visiem pasākumiem, kā tas bija iepriekšējā reizē un kas arī radīja ļoti lielu pieplūdumu. 

Biļešu tirdzniecība notiks pakāpeniski vairāku dienu laikā, pakāpeniski piesakot tirdzniecībā svētku pasākumus.

Kā tas būs precīzi, par to vēl informēsim. Skaidrs ir arī tas, ka uz lielajām noslēguma programmām pieprasījums būs ļoti liels un visi pie biļetēm netiks. Tas, ko mēs varam darīt, – biļešu tirdzniecības pakalpojuma iepirkuma dokumentācijā esam pieprasījuši lielākas serveru jaudas. Mēs arī ceram, ka tehnoloģijas ir gājušas uz priekšu salīdzinoši ar iepriekšējo gadu. Svarīgi, ka arī tad, ja ir ļoti liels pieplūdums konkrētajā biļešu iegādes brīdī, pircējs ir informēts par to, kas notiek; lai nav tāda situācija kā iepriekšējā reizē, kad cilvēks nezināja, kur viņš [procesā] atrodas – vai biļetes ir iegādātas vai nav iegādātas." Markova pieteic, ka ļoti daudz pasākumu būs arī bez maksas. 

Pievēršoties svētku mākslinieciskajai pusei, Mārtiņš Klišāns atzīmē, ka repertuārs noslēguma koncertiem ir skaidrs, un reizē atgādina, ka šogad būs iespēja pieredzēt arī atsevišķu koru dižkoncertu. "Ja noslēguma koncertā ir visas nozares pārstāvētas, tad dižkoncertā ar nosaukumu "Tīrums" būs gandrīz tikai kormūzika. Vienīgais pavadījums, kas skanēs, būs pūtēju orķestra pavadījums. Šis būs kora mūzikas baudījums," viņš paskaidro.

"Faktiski visām nozarēm svētku nedēļas laikā ir savi lieli pasākumi, kas koriem līdz šim nebija. Domāju, ka šī tradīcija varētu labi iedzīvoties." 

Klišāns piebilst, ka dižkoncerta rīkošanai ir savas "blaknes" – lielāka slodze, sarežģītāks mēģinājumu grafiks un plašāks repertuārs (kaut arī ir vienojošas lietas, tomēr kora mūzikas koncerta un noslēguma koncerta skaņdarbu kopa ir stipri atšķirīga) –, bet šobrīd jau ir izdiskutēts, kā koru grupām atvieglot slodzi, lai visiem koristiem tie būtu svētki un viņi šīs nedēļas laikā nebūtu pārstrādājušies. 

"Mežaparkā šoreiz nebūs tikai viens noslēguma koncerts un viens ģenerālmēģinājums, bet būs četri lieli koncerti – noslēguma koncerts ["Kopā augšup"] un tā ģenerālmēģinājums un koru mūzikas koncerts "Tīrums. Dziesmas ceļš" un arī tā ģenerālmēģinājums," uzsver Daina Markova.

"Mēs šogad svinam Dziesmu svētku simtpiecdesmitgadi. Svētku tradīcija sākās tieši ar koru sadziedāšanos, tāpēc, manuprāt, saturiski un konceptuāli atsevišķais [kormūzikas] koncerts bez šaubām ir pamatots svētku programmā." 

Neizpaliks arī Koru kari. Veidojot Koru karu nolikumu, bijušas lielas diskusijas, kā sabalansēt visu, lai repertuāra ziņā nebūtu ierobežojumu un katrs varētu atrast un izpaust sava kora kvalitātes visaugstākajā līmenī, atceras Mārtiņš Klišāns. "Gan žūrijai, gan koristiem tā būs ļoti satraukta, interesanta un aizraujoša diena," viņš piebilst. "Koriem brīvās sadaļas jomā būs iespēja izvēlēties sev atbilstošāko no svētku 150 gadu krātuves, ar ko izcelties. Ja paskatāmies uz visu plašo vēsturi un arī salīdzinoši sarežģītajiem skaņdarbiem, kas ir bijuši šajā laika posmā svētkos, tur katram būs iespēja sevi kārtīgi parādīt."

Tāpat kā iepriekšējo reizi dejotāji svētkiem gatavo divus lieluzvedumus. Programmu "Balts" (pamatā oriģināldejas) "Arēnā Rīga" izdejos labākie kolektīvi. Savukārt Deju svētku centrālais notikums – programma "Mūžīgais dzinējs" – notiks Daugavas stadionā. ""Mūžīgajam dzinējam" kopumā būs trīs koncerti," stāsta Markova. "Deju nozare arī būs ļoti noslogota un plaši pārstāvēta.

Faktiski visas nozares ir atpakaļ savos pirmskovida laika apjomos un ciparos. Par to, protams, ir ļoti liels prieks. Visi ļoti, ļoti gatavojas."

Ar savu veikumu svētkus bagātinās arīdzan citi tautas mākslas pārstāvji – jau pieminētie pūtēju orķestri, lietišķās mākslas darinātāji, amatierteātri, koklētāju ansambļi, folkloras ansambļi un vēl, un vēl. "Visi parāda, ko viņi ir darījuši. Jo Dziesmu svētki jau nav tikai kulminācijas brīdis vienu reizi piecos gados. Tieši otrādi – tas ir process piecu gadu garumā. [..] Mēs svinam, kādi mēs esam, tā ir mūsu būtība, tas ir mūsu dzīvesveids. Vienu reizi piecos gados mēs iznesam un visiem citiem parādām to, ko esam veidojuši," pauž XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku izpilddirektore. 

Neatņemama svētku tradīcija ir gājiens, un tas šogad iecerēts kā novadu dižošanās.

Gājienā piedalās visi svētkos iesaistīti – dalībnieki, mākslinieciskie vadītāji, rīkotāji, arī atbalstītāji –, tā ir vieta, kur dot godu tiem cilvēkiem, kuri ir ļoti daudz ieguldījuši svētku veidošanā, saka Markova. Plānots, ka gājiens sāksies pulksten 10.00 un tā izskaņa būs līdz ''Dienas ziņu'' sākumam, proti, pulksten 18.00. 

Atgriežoties pie svētku saimnieciskās puses, konkrētāk – pie finansēm,

Daina Markova neslēpj, ka līdzekļu šobrīd trūkst pilnīgi visās pozīcijās. Liels nepieciešamo līdzekļu pieaugums ir svētku dalībnieku ēdināšanas pozīcijā. Arī naktsmītņu izmaksas ir palielinājušās. 

Izstrādājot ēdienkartes, par pamatu ņemta nepieciešamā dienas uztura deva un ir padomāts arī par tiem, kuriem ir uztura ierobežojumi (būs pieejams arī veģetārs uzturs). 

Svētku satura radīšanā tehniskā puse vienmēr paņem lielāko daļu no budžeta, bet šajā reizē atšķirīgais ir tas, ka mēs esam jaunradītajā Sidraba birzī, kur neprasās pēc sevišķas scenogrāfijas, spriež Mārtiņš Klišāns: "Ir vairāk domāts par pašu saturu, ne tik daudz par ārkārtīgi dārgiem šova elementiem." Protams, ir domāts arī par kora skanējuma līmeni – tā, lai tas aiziet līdz pašai pēdējai rindai.

"Tā būs a capella sajūta. Tur ir savas tehnoloģijas, fineses, kuras es tagad neizklāstīšu, bet skaņas avoti ir tik daudzi un ārkārtīgi sabalansēti. Es to sauktu par kopkora pieskaņošanu, nevis apskaņošanu," 

sola Klišāns.