Īpašs stāsts deju kolektīvam “Bikstenieki” – viņi uz simtgadi tikuši pie vēsturiskajiem Bikstu tautastērpiem. Sākumā vēstures muzejā atraduši mazu pabalējušu Bikstu brunča gabaliņa un tālāko jau paveikuši “Senās klēts” meistari.
Ingrīda Kuzmicka, vidējās paaudzes deju kolektīva “Bikstenieki” dalībniece, stāsta: “Mums tapa diezgan ātri – varbūt vairāk nekā gads aizgāja visu tērpu nokomplektēt, bet laikam jau Dieviņš stāvēja klāt – nāca naudiņas, nāca projekti un ziedotāji…
Pogas ir tapušas no Latvijas naudiņas – Liepājā kalējs Andris Grebis izkala pogas – puišiem no 20 santīmu monētām, meitām – 2 santīmu monētām, tajā brīdi bija problēma atrast šos santīmus un bija akcija pa visu Latviju. Visi Latvijas iedzīvotāji ziedoja savu naudiņu.”
Puišu svārku apkaklītei esot bijusi nepieciešama kurmja āda un atrasts pat ģērētājs, taču kurmi gan neesot izdevies uziet.
“Stāsts aizsākās pirms pieciem gadiem, kad mēs meklējām, kādus tērpus kolektīvam labāk uzšūt,” atklāj vidējās paaudzes deju kolektīva “Dzīpars” dejotāja Vita Gavare. “Mēs atradām, ka Dobelē – Zemgalē nav vien tikai rozītes un pārsliņas, bet arī sirsniņbrunči. Tādus uzšuvām sev, tikām laureātos, tad radās doma, ka visiem Dobeles pilsētas kultūras nama bērnu deju kolektīviem vajag vienotos sirsniņbrunčus.”
Skates dalībnieku vidū ir arī iepriekšējo svētku skates Lielās balvas ieguvējs – tautas deju ansamblis “Līgo”. Arī šoreiz tas ir gatavs pārsteigt publiku ar lībiešu, Durbes, Lažas un Bārtas tērpiem.
“Man mugurā ir Alsungas līgavas tērps, kuram ir raksturīgi tieši šie mēļie brunči, jo Alsunga ļoti bieži asociējas ar košajiem brunčiem, bet man ir mēļā krāsā,” skaidro tautas deju ansambļa “Līgo” dalībniece Dārta Apsīte. “Un man ir arī līgavas rota, linkainis, ko sien kāzās. Te ir brošas, kas parāda manu bagātību. Te man ir arī līgavainis. Vēl taisās. Šos tērpus varēs redzēt arī Daugavas stadionā. Kāzu dejā.”
Tērpus darinājuši suiti, un, lai tie būtu autentiski, kolektīva vadītājs, svētku virsvadītājs Jānis Purviņš, veltījis ne mazums izziņas stundu.
