Programmā tiks iekļauti gan Artura Maskata, gan Jura Karlsona, gan Lolitas Ritmanes skaņdarbi. Tāpat iekļautas arī 17 dziesmas, kuras īpašā aptaujā izvēlējušies paši koristi. Vairāk jaundarbu varēs dzirdēt koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš". To mākslinieciskie vadītāji ir diriģenti Kaspars Ādamsons un Ārijs Šķepasts.

Arī Deju svētku centrālais notikums – lielkoncerts ierasti notiks Daugavas stadionā. Šoreiz tas noritēs ar nosaukumu "Mūžīgais dzinējs". Šobrīd koncerta rīkotāji dalībai tajā ir noskatījuši 666 deju kolektīvus. Iepriekšējos Deju svētkos piedalījās 705. Koncertā iekļautas 32 dejas, no kurām astoņas ir zelta fondā, kā arī restaurēta deja "Kur tu biji, bāleliņ?".

Starp citiem pasākumiem tāpat gaidāmi pūtēju orķestru koncertu, kapelu maratons, Dziesmu kari, Deju koncerti, kokļu mūzikas nakts koncerts, kā arī garīgās mūzikas un virkne citu koncertu. Šobrīd tiek lēsts, ka Svētki varētu izmaksāt vairāk nekā 15 miljonus eiro. Un tas nav tikai, lai nodrošinātu programmu.

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) un Kultūras ministrija (KM) lūgs valdību piešķirt papildu finansējumu XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku organizēšanai, šodien lēma Dziesmu un deju svētku padomes sēde.

Dziesmu un deju svētku izpilddirektore Daina Markova informēja, ka, strauji palielinoties izmaksām, provizoriskie aprēķini liecina, ka svētku kvalitatīvai norisei būs nepieciešams papildu finansējums. Patlaban valsts budžeta dotācija svētku rīkošanai ir 6,5 miljoni eiro. Organizatori no svētku ieņēmumiem plāno iekasēt 3,53 miljonus eiro. Taču provizoriskie aprēķini liecina, ka svētku kopējie izdevumi varētu sasniegt 15,58 miljonus eiro.

Salīdzinot ar 2018. gada svētku izmaksām, nākamā gada svētku rīkošana izmaksās vismaz 1,5 reizes dārgāk, prognozē organizatori.

Kā skaidroja Markova, lielākas izmaksas ir nepieciešamas svētku dalībnieku ēdināšanai, kam plānots atvēlēt 3,58 miljonus eiro. Trīsreizējai viena dalībnieka ēdināšanai plānoti 10 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa dienā. Izpilddirektore gan atzina, ka ēdinātāji šo summu uzskata par nepietiekamu. Nākamā lielākā izdevumu pozīcija ir paredzēta svētku dalībnieku izmitināšanai, kas sasniedz 1,16 miljonus eiro. Savukārt pasākumu norises vietu noma izmaksās 900 000 eiro, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem svētkiem, ir būtisks sadārdzinājums. Dubultojušās arī "Latvijas Televīzijas" un "Latvijas Radio" tiešraižu izmaksas.

Dalībnieku reģistrācijas sistēmu plānots izstrādāt par 0,5 miljoniem eiro, kas paredzēts kā ilgtermiņa ieguldījums, kas būs izmantojams arī nākamo svētku organizēšanai.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure rosināja valdībai ņemt vērā arī to, ka arī pašvaldībām būs lielāki izdevumi, lai dalībnieki sekmīgi sagatavotos svētkiem un nokļūtu tajos.

Finanšu ministrijas pārstāve Karīna Ploka atgādināja, ka Dziesmu un deju svētku likumā noteikts, ka papildu finansējumu, kas nepieciešams svētku norisei, nodrošina no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, tādējādi finansējums svētkiem tiek nodrošināts pilnā apjomā.

Patlaban valstī darbojas 1605 amatiermākslas kolektīvi, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par 31 kolektīvu mazāk. Lai atbalstītu šo kolektīvu mākslinieciskos vadītājus, jau oktobrī naudas balvās viņiem sadalīs 1,5 miljonus eiro, informēja LNKC.