Par Latviešu Dziesmu svētku Kanādā dzimšanas dienu var uzskatīt latviešu dziesmu dienu Toronto 1952. gadā. Gadu vēlāk, 1953. gadā, Toronto norisinājās jau pirmie Latviešu Dziesmu svētki Kanādā. Kopš tā laika ik pēc pieciem gadiem Kanādā, kā arī ASV, Īrijā, Zviedrijā un Latvijā dzīvojošie latvieši sabrauc vienuviet, lai svinētu latvietību.
Kā atzīst Kanādas latvieši – latvietība ir viņu dārgākais mantojums, kas nododams nākamajām paaudzēm. Iespējams, tādēļ svētku ieskaņas koncertā vislielākās ovācijas izpelnījās tieši Toronto Latviešu biedrības sestdienas skolas mazie dziedātāji.
“Rudenī tikko sāku nodarboties ar bērnudārza bērniem, un es ceru, ka viņi iemācīsies labu valodu un dziedāšanas prieku,” saka Toronto Latviešu biedrības sestdienas skolas dziedāšanas skolotāja Linda Maruta Kronberga.
Un jautājums, kāpēc viņa to dara, šķiet, ir nevietā.
“Es mīlu Latviju. Es nemāku atbildēt, man tā ir sirdslieta. Sirdslieta, jā,” uzsver Kronberga.
Par nacionālās identitātes apzināšanos svētku atklāšanā runāja arī Kanādas ārlietu ministre, veltot atzinīgus vārdus latviešu kopienai Kanādā.
“Svētku radīšana ir smags darbs. Katru nedēļas nogali „vilkt” bērnus uz sestdienas skolu – arī tas ir smags darbs. Es to zinu! Esmu Kanādas ukrainiete un arī savus bērnus „velku”. Nepārprotami viņi par to nav sajūsmā, taču es viņus mierinu, ka kādu dienu viņi man būs pateicīgi. Tāpēc visiem šeit klātesošajiem bērniem vēlos pateikt – tas patiesi ir tā vērts!” uzmundrināja Kanādas ārlietu ministre Kristija Frīlanda.
Uz XV Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Kanādā, kuru sauklis ir „Viena dziesma, viena deja... viena tauta!”, ieradušies turpat divi tūkstoši dalībnieku – koristi un dejotāji no Kanādas, ASV, Īrijas, Zviedrijas un arī Latvijas.
“Cik bieži var savākt tik daudz cilvēkus, un šogad izjūtam, ka no Latvijas ir, un tas ir kaut kas...” – tā Latviešu Nacionālās apvienības Kanādā prezidents Andris Ķesteris.
“Soli nevar paiet, ka tu kādu nesatiec, un ne tikai kādu, un tas piedod ļoti īpašu sajūtu, un tad, protams, koncerti, ko redzēt un baudīt, un skatīties,” norāda „Čikāgas piecīšu” mūziķis Armands Birkerts.
Svētku lielākie koncerti vēl tikai būs, bet jau tagad Toronto centrā atklātas divas izstādes. Vienā apskatāmi Latvijas cimdi un rīki, ar kuru palīdzību top daudzveidīgie dūraiņi un pirkstaiņi, bet otrā – vairāk nekā 40 mākslas darbi. To autori ir dažādu paaudžu mākslinieki ar atšķirīgu radošo pieredzi.
XV Latviešu Dziesmu un deju svētku Kanādā programma atrodama šeit.
