„Dziesma ir tapusi 1899.gada 21.jūnijā, tā Vītols to ir datējis. Tā sarakstīta laikā, kad Vītols bijis Zarečije, Pleskavas guberņā, atvaļinājumā ciemos pie brāļa Anša. Dziesmas pirmatskaņojums notiek 1900.gada vasarā, to dzied Rīgas Latviešu dziedāšanas biedrības koris Jēkaba Ozola vadībā, bet Dziesmu svētkos to pirmatskaņo 1910.gadā, un diriģents ir pats autors. Kā stāsta laikabiedri, „Gaismas pils” jau toreiz ir tikusi atkārtota. Starp citu, tajos svētkos repertuārā bija astoņas Jāzepa Vītola dziesmas,” zina stāstīt mūzikas vēsturnieks un Rakstniecības un mūzikas muzeja mākslas eksperts Dzintars Gilba, kurš padziļināti pētījis „Gaismas pils” vēsturi.
„Kopš tā laika „Gaismas pils” ir gandrīz visu Vispārējo dziesmu svētku repertuārā, un līdz 2018.gadam ir oficiāli skanējusi 17 svētkos, bet neoficiāli – 18. Latvijas laikā dziesma ir katros svētkos, bet padomju gados četros svētkos tā ir bijusi aizstāta ar kādu citu Jāzepa Vītola dziesmu. Vienreiz tas ir „Beverīnas dziedonis”, divreiz „Karaļmeita” un vienreiz „Upe un cilvēka dzīve”. Ar šo dziesmu kopkora priekšā ir stājušies desmit diriģenti – Jāzeps Vītols pats, Pauls Jozuus, Teodors Kalniņš, Leonīds Vīgners, Jēkabs Mediņš, Haralds Mednis, Ausma Derkēvica, Imants Kokars un Sigvards Kļava,” stāsta Gilba.
Mūzikas vēsturnieks Valentīns Bērzkalns pēc 5.svētkiem savā grāmatā par Dziesmu svētku vēsturi „Gaismas pili” komentējis šādi:
„Arī „Gaismas pilī” nav noliedzama radniecība ar lielajiem meistariem. Ne velti to saucam par Vītola klasiskāko dziesmu. Komponists tajā distancējas no katra jūtu uzplūduma, ko norāda jau tas, ka dziesmā lietoti tikai tempa un dinamiskie apzīmējumi, izvairoties no jebkādiem ērtiem izteiksmes apzīmējuma vārdiem. Un tomēr dziesmas dinamika ir ļoti strauja, ar vareniem kontrastiem un plūdumu, kas suģestē jau ar pirmo takti. Pie kam „Gaismas pils” ir zīmīga koriskā ziņā: kaut atsevišķu balsu diapazons ir ļoti plašs – turpat līdz divām oktāvām –, un kā melodiski, tā ritmiski katrā balsī redzamas pagrūtas vietas, harmoniski dziesma viscaur palikusi četrbalsīga.”
No virsdiriģentiem visciešākā saistība ar „Gaismas pili” bijusi Haraldam Mednim. Mūzikas vēsturnieks Dzintars Gilba stāsta, ka tieši šī dziesma bijusi pagrieziena punkts Medņa diriģenta karjerā, jo 1938.gadā viņš ar savu Lazdonas kori uzvarējis dziesmu karos lauku koru grupā, kā vienu no obligātajām dziesmām izpildot „Gaismas pili”.
„Toreiz „Gaismas pils” pirmo reizi nospēlēja lielu lomu viņa dzīvē. Tad sekoja 1980.gads, kad dziesmu svētkos viesojās 90 gadu vecā Annija Vītola, komponista Jāzepa Vītola atraitne no Ņujorkas. Koris to uztvēra ar ovācijām, kā saiti ar pašu Vītolu un brīvās Latvijas periodu. Koris parasti „Gaismas pili” dzied divas reizes. Bet tad koris izsauca Anniju Vītolu, un „Gaismas pils” skanēja trešo reizi,” stāsta Gilba.
Par šo faktu ir liecība Amerikas latviešu avīzē „Laiks”:
„Kad noslēguma koncertā „Gaismas pils” tika nodziedāta otro reizi, kas jau ir kļuvis par tradīciju, tad estrādē uznāca nākamais diriģents Pauls Kvelde, lai diriģētu programmā paredzēto Čaikovska dziesmu. Viņš mēģināja dziedātājiem uzdot toni, bet tie atteicās paklausīt un kopā ar publiku turpināja aplaudēt. Atskanēja saucieni: „Annij, Annij!”, jo kori bija apskrējusi ziņa, ka svētkos būs klāt arī Vītola dzīvesbiedre. Kad saucieni un aplausi nerimās, tad diriģents Kvelde beidzot vairs nekā cita nezināja, ko darīt, kā piekāpties. Viņš no estrādes pazuda. Aplausiem nerimstoties, divi no virsdiriģentiem sameklēja Anniju Vītolu, kura sēdēja tālu publikā, un uzveda viņu uz estrādes. Grūti aprakstīt spontāno, aizkustinošo sajūtu, stāsta pārbraucēji. Publika piecēlās kājās un aplaudēja, pār sirmo mākslinieci tautastērpā nobira ziedu kalni. Tas turpinājās kādas 10 minūtes. Tad estrādē parādījās virsdiriģents Mednis, un „Gaismas pils” skanēja vēlreiz. Varbūt pat tik izjusti un pacilāti, ar kādu pārliecību šī dziesma vēl nekad nebija dziedāta.”
Vēl kāds leģendārs stāsts saistās ar 1985.gada dziesmu svētkiem, kad programmā „Gaismas pils” nebija vispār, un Haralda Medņa vārds nebija virsdiriģentu sarakstā. Taču viņš bija publikā.
„Un koris, to zinot, pēc Dziesmu svētku izskanēšanas izsauca „Gaismas pili” un Medni. Viņš kāpa tribīnē un diriģēja, un tas daudziem bija diezgan neaizmirstams notikums.”
Tas redzams arī Latvijas Televīzijas ierakstā:
Pēdējo reizi Mednis „Gaismas pili” diriģēja 1998.gadā, jau 92 gadu vecumā. Lai gan mākslinieks bija goda virsdiriģentu sarakstā, viņam nebija piešķirta neviena dziesma.
„„Gaismas pili” nodiriģēja Ausma Derkēvica, bet pēc tam koris atkal sauca Medni. Viņš tobrīd jau bija slimības nastu saliekts, tomēr tas bija neaizmirstams mirklis, kā viņš iztaisnojās, pārcilvēcīgiem spēkiem uzkāpa tribīnē un nodiriģēja. Tās bija viņa atvadas no Dziesmu svētkiem.”
GAISMAS PILS
Auseklis (1850-1879) Jāzeps Vītols (1863-1948)
Kurzemīte, Dievzemīte,
Brīvas tautas auklētāj’!
Kur palika sirmie dievi,
Brīvie tautas dēliņi?
Tie līgoja vecos laikos
Gaismas kalna galotnē.
Visapkārt egļu meži,
Vidū gaiša tautas pils.
Asiņainas dienas ausa
Tēvu zemes ielejā;
Vergu valgā tauta nāca.
Nāvē krita varoņi.
Ātri rima, ātri zuda
Gaismas kalna staltā pils.
Tur guļ mūsu tēvu dievi,
Tautas gara greznumi!
Sirmajami ozolami
Pēdīgajo ziedu dod.
Tas slēpj svētu piles vārdu
Dziļās siržu rētiņās.
Ja kas vārdu uzminētu,
Augšāmceltos vecā pils!
Tālu laistu tautas slavu,
Gaismas starus margodam’!
Tautas dēli uzminēja
Sen aizmirstu svētumu:
Gaismu sauca, Gaisma ausa,
Augšām ceļas Gaismas pils!
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma koncerta kora dziesmu apkopojuma izdevums un pilns nošu komplekts pieejams "Musica Baltica" mājaslapā.
Iepazīsti arī citas 2018.gada dziesmu svētku dziesmas!
- Mārtiņš Brauns "Mīla ir kā uguns"
- Emīls Dārziņš „Nāru dziesma”
- Selga Mence „Gara, gara šī naksniņa”
- Emilis Melngailis "Jāņuvakars"
- Lūcija Garūta "Lūgšana"
- Arturs Maskats "Precību dziesma"
- Uģis Prauliņš "Kas dziedāja Jāņu nakti!"
- Alfrēds Kalniņš un Rainis "Esi sveicināta, saule!"
- Raimonds Pauls un Jānis Peters "Manai dzimtenei"
- Raimonds Tiguls un Rasa Bugavičūte-Pēce "Lec, saulīte"
- Volfgangs Dārziņš un Kārlis Jēkabsons "Birzēm rotāts"
- Latgaliešu tautasdziesma "Gaismeņa ausa, sauleite lēce" Valta Pūces apdarē
- Pēteris Barisons un Jānis Gulbis "Celies"
- Valters Kaminskis, Imants Ziedonis "Mūžu mūžos būs dziesma
- Fināla dziesma no kinofilmas „Sprīdītis” Riharda Dubras apdarē
- Latviešu tautasdziesma Jura Karlsona apdarē „Ūdens sauca, akmens vilka”
- Pēteris Plakidis, Vizma Belševica „Tavas saknes tavā zemē”
- Latviešu tautasdziesma Ilonas Rupaines apdarē sieviešu koriem „Jumja dziesma”
- Pēteris Vasks «Mūsu dziesma»
