“Dziesmu un deju svētki ir process, kuru veido un attīsta visas iesaistītās puses – dalībnieki, radošās komandas, pašvaldības un valsts iestādes. Šajā procesā ir svarīgs ikviens viedoklis, un LNKC aicina arī turpmāk ikvienu svētkos iesaistīto izteikt viedokli un līdzdarboties svētku radīšanā," uzsver LNKC vadītāja Signe Pujāte. 'Uzklausot daudzos deju nozares priekšlikumus, publiskajās diskusijās izteiktos viedokļus un ņemot vērā Latvijas Pašvaldību savienības sniegto informāciju, radošā komanda jau izstrādā alternatīvus risinājumus scenogrāfijai un lieluzveduma tērpiem."
"31. janvārī Latvijas Nacionālā kultūras centra vadība un Deju lieluzveduma radošā grupa tiksies ar virsvadītājiem, savukārt 2. februārī notiks Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēde, kurā mākslinieciskā grupa prezentēs pilnveidoto koncepciju, kā arī alternatīvos risinājumus dalībnieku tērpiem. Tāpat LNKC tuvākajā laikā rīkos informatīvus seminārus, kur aicināti piedalīties ne tikai deju kolektīvu vadītāji, bet arī paši dejotāji,” atklāj Pujāte.
Jau ziņots, ka Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētku lieluzvedumā "Māras zeme" visiem 15 000 dejotājiem paredzēts uzstāties jaunos tērpos – audumu būtu jāiegādājas pašvaldībām, bet tērpi jāpašuj pašiem deju kolektīviem.
“Lieluzveduma dalībnieki izdejos stāstu par Latviju ne tikai simts gadu laikā, bet ieskatīties vēsturē dziļāk, līdz pat divpadsmitajam un trīspadsmitajam gadsimtam, izstāstot stāstu par mums, kas paaudzēs esam dzīvojuši savā zemē un dažādu vēsturisko notikumu griežos esam varējuši izlolot savu valsti – Latviju,” norāda viens no koncepcijas autoriem horeogrāfs Jānis Purviņš.
Deju lieluzvedumu iecerēts veidot kā četru daļu deju izrādi ar vienotu dramaturģiju un libretu, lieluzvedumā saglabājot deju svētkiem raksturīgās kopdejošanas tradīcijas un ornamentiku. Pirmajā daļā tiks izdejots stāsts par 12. un 13. gadsimtu ar Mārtiņa Brauna un grupas “Auļi” mūziku. Otrajā daļā tiks atklāti viduslaiki ar grupas “Iļģi” mūziku, trešajā daļā tiks veidots stāsts par jaunlatviešiem, pirmajiem Dziesmu svētkiem, 1905. gadu, strēlniekiem, Latvijas valsts dibināšanu; skanēs Raimonda Paula un Jura Kulakova mūzika. Ceturtajā daļā Latvijas valsts simt gadus iecerēts skatīt caur latviešu skatuviskās dejas attīstību, sākot no pirmās skatuviskās dejas “Jautrais pāris” līdz pat mūsdienām, parādot septiņpadsmit dažādu autoru deju fragmentus no zelta fonda, kurā ierakstīti tādi vārdi kā Aija Baumane, Uldis Žagata, Harijs Sūna u.c.
2017. gadā laikā no februāra līdz aprīlim Latvijas novados notiks skates jeb koprepertuāra aprobācijas process, maijā – repertuārā tiks veikti visi nepieciešamie precizējumi un papildinājumi, bet oktobra beigās noslēgsies deju lieluzveduma koprepertuāra izveide.
