llze Smeltere dzied kopš bērnības. Tāda pati dziedātāja ir viņas mamma un bija viņas vecāmamma. Ģimenē ir dzīva leģenda par to, ka 1888.gada Dziesmu svētkos satikušies Ilzes vecvecvecvecāki Līze un Jānis.
"Viņi abi dziedāja vienā dziedāšanas biedrībā, dažādos koros, bet vienā dziedāšanas biedrībā, līdz ar to mēs domājam, ka, visticamāk, viņi abi iepazinās jau ātrāk, bet nu ģimenes leģenda ir tāda, ka iepazinušies 3.Dziesmu svētkos, un mēs atradām dokumentālu pierādījumu, ka viņi patiešām ir piedalījušies šajos dziesmu svētkos," stāsta Ilze Smeltere.
Bērnībā viņa gan gājusi līdzi mammai un vecmammai uz kora mēģinājumiem, gan pabijusi Dziesmu svētku koncertos. Īpaši spilgti viņa atceras 1985.gada Dziesmu svētkus, kur leģendārajam diriģentam Haraldam Mednim bijis aizliegts diriģēt.
"Es tik spilgti atceros visas tās emocijas, es atceros, kā es stāvu un kā no vīriem, no augšas nāk tas sauciens – Medni, Medni, Gaismas pili! - tā ka visas skudriņas pār muguru; ļoti spēcīgas emocijas. Šis arī viens gadījums, kā tautas nepakļaušanās kaut kādiem priekšrakstiem un norādījumiem un kopkoris kopā ar masu var panākt kaut kādas lietas, ko koris uzskata, kā tam būtu jābūt pareizi, tas man ļoti spilgti iesēdies atmiņā, varbūt tas ir iemesls, kāpēc man pašai "Gaismas pils" tik ļoti patīk," atceras Ilze Smeltere.
Toreiz Ilze bija līdzi mammai Andai, kura dziedāja Haralda Medņa dibinātā korī. Šogad kopā ar Ogres senioru kori "Altera" Andas kundze piedalīsies arī dziesmu karos.
"Mēs dzīvojam ar meitu blakus mājās, citreiz paiet nedēļa un mēs viena otru neredzam, varbūt pa logu... bet tie ir daži cilvēki, bet just kopību ar tūkstošiem, ziniet, tas ir kaut kas cits, tas ir... jāredz un jājūt, nē, jājūt, nevis jāredz," stāsta dziedātāja.
Ilze Smeltere stāsta, ka kopš 1948.gada Dziesmu svētkiem līdz pat mūsdienām ikvienos svētkos piedalījies kāds no viņas dzimtas. Šogad Ilze ar vīru Jāni dziedās, bet viņu vecākās meitas dejos.
"Ja tā ir vērtība mums – tad mēs gribam, lai tā ir vērtība arī mūsu bērniem – tas ir likumsakarīgi un pieņemami, un varbūt ne gribas, lai tā ir vērtība bērniem, bet ir gandarījums, ka tā ir vērtība arī bērniem," stāsta Ilze un Jānis Smelteri.
Kad bērni bija mazi, Ilze dziedāšanu bija atlikusi malā un vēroja Dziesmu svētku koncertus no skatītāju rindām. Lai cik tie skaisti, svētkus nesalīdzināmi krāšņākus dara piedalīšanās tajos, viņa uzskata.
