Pirmssvētku gadā Latvijā svētkiem gatavojās un šobrīd mērķdotāciju saņem 1604 kolektīvi, no tiem 343 kori (par trīs koriem mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms 2018. gada Dziesmu un deju svētkiem), 602 deju kolektīvi (par 31 vairāk nekā attiecīgajā laikā pirms iepriekšējiem svētkiem), 56 pūtēju orķestri (par četriem vairāk nekā attiecīgajā laikā pirms iepriekšējiem svētkiem), 64 koklētāju ansambļi (par desmit vairāk nekā iepriekš), 74 vokālie ansambļi (par 17 mazāk nekā iepriekš), 29 tautas mūzikas ansambļi (par diviem mazāk nekā iepriekš), 112 tautas lietišķās mākslas studijas (par 12 mazāk nekā iepriekš), 190 folkloras kopas (par 40 mazāk nekā iepriekš), 59 amatierteātru kolektīvi (par 40 mazāk nekā iepriekš) un 75 mazākumtautību kolektīvi (par 36 vairāk nekā iepriekš).

"Precīzs kolektīvu un dalībnieku skaits būs zināms vien pavasarī, kad noslēgsies nozaru repertuāra pārbaudes skates. Tomēr tendences mēs varam vērot jau tagad. Par spīti pandēmijas radītajiem ierobežojumiem un pamatotām bažām par tradīcijas attīstību, redzam, ka nepieciešamība piedalīties procesa ikdienā ir tikpat būtiska kā pirms tās. Aktīvi darbojas dejas nozare, kurā augšupejoša tendence vērojama jau vairākus gadus, stabils ir koru un pūtēju orķestru skaits, būtiski pieaudzis ir mazākumtautību kolektīvu skaits, kas vēlas piedalīties svētkos. Esam gandarīti, ka starpsvētku periodā ir nodibinājušies un aktīvi darbojas arī vairāki jauni kolektīvi," atzīmēja Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte.

XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku rīkotājs ir Latvijas Nacionālais kultūras centrs, kas ir Kultūras ministrijas padotībā esoša valsts iestāde.