Tas bija 2001. gada 29. jūlijs, dziesmu un deju svētku “Rīgai 800” noslēguma koncerts, kad toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Mežaparka Lielajā estrādē izrunāja vārdus “Mēs esam diženi! Mēs esam skaisti! Mēs esam raženi!” mūsu tautai. Tieši divdesmit gadus pēc leģendārās uzrunas eksprezidente topošajai dziesmu svētku ekspozīcijai dāvinājusi sievas linu galvassegu, kas viņai bija galvā runas brīdī.
“Bija prieka vietā arī daudz dažādu negatīvu emociju, kas virmoja gaisā,” atceras Vaira Vīķe-Freiberga. “Un, it īpaši presi lasot, radies iespaids, ka tiek kurināta neapmierinātība un tāda ņerkstēšana. It īpaši, gatavojoties svētkiem, lietus līs un samirks, bija runa par salūtu, pelni kritīs, ja taisīs pilsētas centrā pie pieminekļa. Ko tik varēja iedomāties, kaut kādu sīkumu, par ko ņerkstēt un sūdzēties. Un es domāju – vēsturisks gads, brīva Latvija, nākotne mums priekšā, dziedātāji samācījušies dziesmas, un diriģenti ir gatavi kāpt augšā un diriģēt.
Un man uzkrita, ka presē kultivētais tonis, tas sūdzību tonis, tas neapmierinātības tonis, pašnožēlas moments, kas man šķita pilnīgi aizslaukāms mēslainē.
Tas neder nekam, ne jau tādā jubilejas gadā, kad vajag domāt par pozitīvo, kas ir sasniegts, un visu pozitīvo, kas vēl stāv priekšā. Un tad man tas kontrasts radās ar to, ka – kāpēc hokeja spēlēs un citos sporta pasākumos ļaudis var būt spontāni, saukt “Latvija!”, jūsmot par zelta medaļām, par čempionātiem, kamdēļ tad viņiem jūtas atraisās un viņi var kļūt pozitīvi par savu valsti, jo tikai ar prieku sirdī rodas tā enerģija, kas ir nepieciešama, lai grūtības pārvarētu.”
Dziesmu svētku ekspozīcijas veidošana aizsākusies pērn, bet aizvien tiek meklēti un vākti artefakti. Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Iveta Ruskule stāsta: “Izveidot stāstu par mūsu tautai tik eksistenciāli svarīgu tradīciju kā dziesmu svētki ir milzīga atbildība, un katrs priekšmets, katrs artefakts, fotogrāfija, kuru mēs atlasām eksponēšanai, tā tiešām ir atbildība veselas nācijas priekšā un daudzu atsevišķu dalībnieku kopienu priekšā, un mēs tiešām veidojam to stāstu, kā sevi ieraudzīs gan tauta, gan dziesmu svētku dalībnieki, skatītāji, apmeklētāji, gan arī tie, kas brauks uz Latviju kā tūristi.”
“Šeit ir arī daži priekšmeti, kas ir tikko kā nonākuši mūsu rokās un nav vēl paguvuši nokļūt līdz krātuvei, tie ir apstrādes procesā,” turpina Iveta Ruskule. “Tās ir leģendārās diriģentes Ausmas Derkēvicas personīgās lietas – kamertonītis, Marisa Jansona dāvinātais pulkstenītis, virsdiriģentes rozete, kā arī viņas mīļākās smaržas, un tas viss ir salikts skaistā rotu lādītē.” Muzeja direktore atklāj, ka ekspozīciju papildinās arī, piemēram, rakstnieka Matīsa Kaudzītes dalībnieka nozīmīte, kas ir bijusi klāt pirmajos dziesmu svētkos, pirmajos svētkos uzņemta fotogrāfija un Jāņa Erenštreita dāvināta virsdiriģenta kaklasaite ar piespraudi.
Pastāvīgā dziesmu svētku ekspozīcija atradīsies nule kā atklātajās Mežaparka Lielās estrādes telpās, un plānots, ka durvis uz to apmeklētājiem taps atvērtas 2023. gadā, kad atzīmēs dziesmu svētku tradīcijas 150 gadu jubileju.
