Kad, atlidojusi uz Rīgu no savas mītnes pilsētas Ņujorkas, tautastērpā ģērbtā deviņdesmitgadīgā viešņa stalti iesoļoja Mežaparka estrādē un paceltu roku sveica koristus, tie atbildēja ar tādām gavilēm, it kā sveicienu būtu saņēmuši no paša Vītola vai varbūt citas pasaules. Ovāciju pavadīta, dziesma tika atkārtota, un arī pēc otrās reizes sajūsma nerimās tik ilgi, līdz Haralds Mednis pacēla rokas, lai sāktu "Gaismas pili” trešoreiz.
Koristi Mežaparkā balsis kopā savija trijos koncertos, no kuriem pēdējais arī noslēdza 1980. gada svētkus 13. jūlijā. Iesākums tiem, protams, bija kolektīvu sacensības no 5. līdz 8. jūlijam, kam sekoja tautas mūzikas koncerts un dienu vēlāk arī tradicionālais tautu draudzības koncerts, šoreiz Operas un baleta teātrī valstsvīru klātbūtnē. Šoreiz svētku programmā bija iesaistītas arī Latvijas profesionālo mūziķu vienības, muzicēja tautas mūzikas ansambļi, deju svētkos kopsolī vienojās 5000 dejotāju. Dziedātāju, kā parasti, bija daudz vairāk,
šoreiz uz Dziesmu svētkiem Rīgā no Latvijas malu malām esot sabraukuši septiņpadsmit ar pusi tūkstoši koristu.
Garāmgājēju prieka saucienu un sveicienu apveltīti, viņi svētku gājienā aizsoļoja 12. jūlija rītā, un koncertu programmas kārtotāji, drošs paliek drošs, bija izraudzījušies tradicionālu pieeju un pārbaudītas vērtības.
Godinot neilgi pirms iepriekšējiem Dziesmu svētkiem traģiski bojāgājušā diriģenta Staņislava Broka piemiņu, Mežaparkā izskanēja viņa veidotā tautasdziesmas "Aiz ezera balti bērzi" apdare, kopkorim domāto skaņdarbu debitantu vidū bija komponists Pēteris Plakidis ar veselām divām dziesmām. Pirmatskaņojumu vidū minama arī Oļģerta Grāvīša apdare tautasdziesmai "Rozēm kaisu istabiņu”, taču latviešu un cittautu skaņražu darbu proporcija bija tikpat bēdīga kā iepriekšējos Dziesmu svētkos – no 1980. gadā kora atskaņotajām 32 kompozīcijām tikai 23 bija radītas pašu mājās.
Zīmīgi, ka togad arvien pārliecinošāk sevi republikas labāko diriģentu vidū pieteica Ilgvars Matrozis, kura vadītais Dobeles rajona skolotāju koris droši ierindojās dziesmu kara uzvarētāju vidū Tautas koru kategorijā, un šis vispār bija skolotāju koru uzvaras gads. Matrozis Dziesmu svētku virsdiriģentu tribīnē gan kāpa tikai nākamajos svētkos, toties XVIII par kopkora vadoni pirmoreiz kļuva Pauls Kvelde. Viņš kuplināja jau ierasto meistaru pulku, ko veidoja Ausma Derkēvica, brāļi Kokari, Haralds Mednis, Jānis Dūmiņš un Daumants Gailis, Edgars Račevskis un Imants Cepītis, neaizmirstot par goda virsdiriģentiem Leonīdu Vīgneru un Jāni Ozoliņu.
Raidījumu cikls top sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru. Attēls no žurnāla "Zvaigzne".
