Gulbenes meitene ar latvisko dzīves izjūtu
Aija ir Gulbenes meitene, te joprojām ir aktrises dzimtas mājas, kas glabā sirsnību un vērtības "ar ābeļdārziem, ķiršiem, ceriņiem un rozēm," kas mums, latviešiem, saistās ne tikai ar dārzu un rūpēm, bet ar dvēseles skaistuma izjūtu.
Aija Dzērve esot cilvēks ar ļoti latvisku dzīves izjūtu. Viņas meita Estere, kas sejas pantos atspoguļo mammas gleznainās līnijas, apgalvo, ka Aija spēj priecāties par nelielām ikdienas lietām, kas citiem paliek gluži nepamanītas: "Mammu var iejūsmot kāds pavisam niecīgs ziediņš, balts putniņš ceļā vai pat grafiti uzraksts uz mājas, ka dzīve ir skaista." Estere atzīst, ka mammas vērīgumu un jūtību pret dzīvi pārņēmusi arī pati, kas gan reizēm radot arī ievainojamību, taču tajā pat laikā – dzīvi dara daudz košāku un priecīgāku. Tāpat kā spēja novērtēt mākslu, skaistu arhitektūru un mūziku.
Par sevi Aija Dzērve izteikusies, ka ārēji esot diezgan miermīlīga, gan pie nosacījuma, ka viņu ilgi nekaitinot – tad varot arī sadusmoties tā, ka pārsteidzot pat sevi pašu. Nekad neesot bijusi izteikts kompāniju cilvēks, tomēr smieties patīkot ļoti.
Ar sapni par skatuvi
Aija ir mācījusies Gulbenes pamatskolā un Valmieras ģimnāzijā. Aktiermeistarību studējusi gan Valmieras Drāmas teātra studijā, gan arī Dailes teātra 8. studijā, kuru beigusi 2002. gadā. Aijas kursa biedri ir Intars Rešetins, Lauris Dzelzītis, Sarmīte Rubule, Lauris Subatnieks, Gints Grāvelis, Viktorija Streiča, Aldis Siliņš, Ieva Pļavniece.
Dailes teātra 8. studijas kursantus līdz diplomam aizveda režisori Mihails Gruzdovs un Indra Roga, taču sākotnējais vadītājs bija režisors Kārlis Auškāps, kas arī ir Aijas Dzērves režisors, pie kā nospēlētas vairākas skaistas lomas, diemžēl liktenis abu sadarbību pārtrauca.
Aija un viņas kolēģi tika skoloti ne tikai dramatiskā žanra, bet arī kā dziedāt un dejot protoši mākslinieki, kas Dailes teātrī ienāca jau studiju gados, prezentējot sevi Raimonda Paula un Guntara Rača mūziklā "Leģenda par Zaļo jumpravu". Vēlāk piedalījās arī izrādes "Grāfs Monte-Kristo" (komponists Raimonds Pauls, dramatizējuma autors Arnis Ozols), kā arī Māras Zālītes un Ulda Marhileviča dziesmu spēlē "Tobago", kas Aijai atnesa pirmo galveno lomu.
Mūža loma
Starp citu, šī loma joprojām ir aktrises repertuārā, gan vairs ne uz Dailes teātra skatuves, bet jau kā brīvdabas izrāde; arī šogad tā piedzīvo kārtējo sezonas atjaunojumu. Varbūt tieši tāpēc Aija joprojām izskatās tik šarmanti – gados jaunā "Tobago" varone Ieva Pakalniņa neļauj novecot.
Dailes "Tobago" pirmizrāde priekškaru vēra, Aijai vēl esot studentei, 2001. gadā, un tika spēlēta gadiem cauri – Latvijas Televīzijas arhīvā izrādes ieraksts datēts ar 2010. gadu!
Aijas pirmais partneris, Ventspils kuģu būvētāja Andreja Vītola tēlā, bija tolaik jaunais, daudzsološais Artūrs Skrastiņš. Vēlāk – brīvdabas izrādēs – viņu nomainīja Mārcis Maņjakovs. Ilggadīgi un mīļi Aijas partneri šajā izrādē ir arī Olga Dreģe, Jānis Paukštello un citi mākslinieki.
No Elīnas līdz Antonijai
Statistika vēsta, ka "Skroderdienas Silmačos" esot visvairāk spēlētā latviešu luga. Jāsaka, ka lielu daļu izrāžu šiem cipariem piepulcējusi arī Aija Dzērve. Un kā gan ne? – aktrisei bijusi laime iejusties gan Elīnas, gan – pēc gadiem, "Skroderdienu" 120. dzimšanas dienā – arī Antonijas tēlā.
"Interesanti, ka abos gadījumos spēlēju partnerībā ar savu mīļo kursa biedru Lauri Subatnieku! Viņš, līdzīgi kā es, – sākumā spēlēja Aleksi, bet vēlāk režisors Jānis Mūrnieks viņam piedāvāja Dūdara lomu, tā mēs abi izrādē novecojām, esot pārī," smaida Aija Dzērve. "Bija liels prieks ar Lauri ne tikai partnerībā spēlēt, bet arī sadziedāt, īpaši Druvienā, kas ir Gulbenes novads, mana dzimtā puse."
Brodvejas skola
Aija Dzērve dziedāšanā skolojusies vairākkārtīgi – studiju gados, līdz ar kursa biedriem, pie pasniedzējas Guntas Stades, vēlāk Dailes teātris aktīvākajiem aktieriem sniedzis iespēju Rīgā satikties ar Brodvejas mūziklu meistariem, piedaloties meistarklasēs.
Drīz pēc lomas Raimonda Tigula un Kārļa Anitēna mūziklā "Robinsona dārgumi" (pēc Defo "Robinsons Kruzo", režisors Voldemārs Šoriņš, 2006), kur Aija, partnerībā ar Arti Robežnieku, spēlē galveno mīlētājas lomu, Aijai pēkšņi rokās iekrīt iespēja: uz Brodveju doties pašai, papildinot mūziklu prasmes daudzu aktieru sapņu skolā. Ir jāizlemj ļoti ātri, un Aija izaicinājumu pieņem. Uz Ameriku, kopā ar Aiju, dodas arī Artis Robežnieks un mūziķis Gunārs Kalniņš.
Mūziklu un koncertu saraksts
Aijas mākslinieces lomu sarakstā ir ļoti daudz muzikālo izrāžu, kā arī koncertu. Īpaši atmiņā palikusi galvenā loma Valta Pūces "Burvī no Oza zemes", partnerībā ar kursa biedru Intaru Rešetinu Aija piedalījās arī režisora Kārļa Auškāpa iestudētajā Jāņa Jurkāna un Borisa Rezņika mūziklā "Pēc Dekamerona", arī skatītāju iemīlētajos Raimonda Paula Līgo nakts koncertos, ko gadiem cauri translējusi Latvijas Televīzija, kā arī daudzos Dailes teātra koncertos.
Raksturlomas
Pēdējie gadi Aijai atnesuši divus interesantus Vilceņu tēlus – katru savā iestudējumā. Uz pirmo aktrisi aicinājis kursa biedrs Intars Rešetins, iestudējot bērnu iemīļoto "Inspektoru Tutū", savukārt otra Vilcene – Maugļa mamma un uzaudzinātāja – ir loma Mārtiņa Brauna rokoperas "Mauglis" atjaunotās versijas uzvedumā.
Kad dzīve atver logus
Kaut arī Aija jau vairākus gadus nav Dailes teātra aktrise, kas bijis diezgan sāpīgs lēmums, taču dzīve, aizverot durvis, parasti mēdz atvērt logu, un tā ir bijis arī Aijas gadījumā. Viņa joprojām ir starojoša māksliniece, kas kopā ar kolēģiem piedalās izrādēs teātrī "Austrumu robeža", gan brīvdabas iestudējumos, gan – kā tulkotāja dažādos projektos.