"Namejs"
Viens no Riharda pēdējo gadu izaicinājumiem ir filmu mūzika, tāpēc dāvanā mūziķis saņem skaistu, jau daudzās pasaules valodās tulkotu autoru Bordvela un Tomsones pētījumu "Kinomāksla. Ievads". "Kino valoda – tā ir mana pēdējo gadu aizraušanās," nosaka komponists. Interesanti, ka Riharda nu jau starptautiski zināmā mūzika filmai "Namejs" pirmkārt tapusi kā akadēmiskās mūzikas skatuves darbs.
"Sākotnēji Nameja tēma bija domāta režisora Māra Martinsona filmas iecerei: es uzrakstīju tēmu, bet Māra ideja nerealizējās. Muzikālais materiāls manī bija dziļi iesēdies, un es uzrakstīju simfoniju "Namejs". Vēlāk pie šīs tematikas sāka strādā režisors Grauba, un pēc simfonijas motīviem radās skaņu celiņš filmai "Nameja gredzens"," atklāj Zaļupe.
"Kino man ir ļoti tuvs, starp citu, manā mājaslapā ir ierakstīts, ka svarīgākais man kā komponistam ir stāstu stāstīšana, un tas ir ļoti būtiski: ar mūziku klausītājam kaut ko izstāstīt."
Holivudas līmeņa ambīcijas un balvu nominācijas
Gan mūzikas, gan kino kritiķi atzīst, ka Riharda mūzika prātā zīmē vizuālas ainas, ka tā ir ļoti kinematogrāfiska. Ne tikai Latvijas, arī Amerikas kritiķi komplimentējuši Zaļupem, saucot viņu par mūzikas rotkali un juvelieri: Rihards nominēts divām "Hollywood Music in Media Awards" balvām, kas ir ne tikai viņa paša, bet Latvijas mākslas novērtējums pasaulē: "Manuprāt, skaistākais ir, ka skaņu celiņš turpina savu suverēno dzīvi arī pēc filmas: esmu dzirdējis, ka Anglijā cilvēki precoties filmas mīlas tēmas pavadījumā."
"Viņš ir ārkārtīgi talantīgs cilvēks – komponists, kas var klausītājā atvērt jebkādas emocijas un spēj to izdarīt ar vislielāko pietāti. Rihardam piemīt apbrīnojama mērķtiecība, kā arī milzīgas darba spējas," saka filmu producents un režisors Andrejs Ēķis. "Zaļupe ir arī ļoti jūtīgs, empātisks, un tieši tāpēc viņam arī izdodas. Es domāju, ka viņam vēl ļoti daudz kas priekšā!"
Kad filmas dēļ jānoliek malā savs dzīves redzējums
"Esam ar Andreju sadarbojušies ļoti daudzos projektos, bet viņa pieminētajai empātijai ir jābūt noteikti, jo mēs strādājam ar emocijām," tā Ēķa sveicinājumu komentē jubilārs. "Bieži jānoliek malā savi principi, dzīves redzējums, jo ir jārada mūzika varoņiem, kuru rīcība man varbūt nav pieņemama. Ir jāpakļaujas filmai, jābūt ļoti fleksiblam, un tas nemaz nav tik vienkārši!"
Zēns no "Talsu diksilenda"
Viena no Riharda balvām ir "Lielais Kristaps" par mūziku filmai "1906" (režisors Gatis Šmits): "Ceremonijā bija ļoti jauki saņemt balvu no Holivudā atzītās latviešu izcelsmes komponistes Lolitas Ritmanes, un, kad man sanāk būt Holivudā, es mēģinu ar viņu satikties. Lolita man ir ļoti daudz palīdzējusi: kad pirmo reizi biju Holivudā, viņa sarunāja tikšanās, aizveda mani arī uz kādām ballītēm iepazīt lielos filmu komponistus."
Vai gan Rihardam, zēnam no diksilenda "Talsu sprīdīši", varēja ienākt prātā, ka viņš sasniegs tāda līmeņa panākumus? Toreiz, deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijā bija diezgan juceklīgs, finansiāli grūts laiks, tikko nodibināta neatkarība un daudz izaicinājumu. "Es neteiktu, ka man toreiz ļoti patika iet mūzikas skolā," smaida mūziķis. "Manuprāt, es kādas trīs reizes vecākiem teicu, ka gribu iet prom. Protams, deviņdesmitie bija jaudīgs laiks arī tāpēc, ka sākās datoru ēra, sintezatoru laiks. Datorspēles man bija daudzkārt tuvākas sirdij nekā sitaminstrumentu stundu apmeklēšana."
Brālis ar brāļiem Petrauskiem
"Ar Rihardu mēs patiesībā esam kopā uzauguši un smejamies, ka visi trīs esam kā brāļi," smejas starptautiski atzītais saksofonists Oskars Petrausks, kas ar brāli Raimondu Petrausku un Rihardu kopā muzicējuši daudzos projektos un tagad veido arī "Xylem Trio".
"Mēs ar Raimondu klavieres četrrocīgi spēlējām jau no smilšu kastes vecuma, vēlāk klavierēm un manam saksofonam pievienojās Riharda sitamie instrumenti, marimba, veidojot interesantu tandēmu," turpina Oskars Petrausks. "Tagad, strādājot pie kāda muzikālā projekta, neiztiekam bez asām diskusijām, taču tās ir radošas. Un mūsu akadēmiski spēcīgā izglītība ir palīdzējusi atrast takas arī citos žanros. Un vēl – ļoti svarīgi, ka Rihards ir arī viens no tiem, kam patīk kaut ko uzmētāt pa grozu, pakustēties, uzspēlēt!"
"Paldies, Oskar! Tā uzmešana pa grozu sanāk mazāk, tagad esmu skvošu sācis pamēģināt," Zaļupe atsaucas pēdējam sava muzikālā brāļa Petrauska stāstījuma teikumam.
Jaudīgās muzikālās kartupeļu pankūkas
Starp citu, mešana Rihardam saistās ne tikai ar sportu. Ar vieglu ironiju, pieķeroties vārdam, var teikt, ka mētāšanās no žanra žanrā, no valsts valstī, no atskaņotājmākslas komponēšanā, – tas raksturo gan Zaļupes darba spējas, gan arī profesionālo un cilvēcisko jaudu: izaicinājums, provokācija, arī visādu jauninājumu ieviešana – vai tas ir skaņdarbs desmit timpāniem, kas pasaulē līdz šim nav darīts, netradicionālu muzikālo sastāvu izveide, vai, piemēram, kartupeļu rīves izmantošana sitaminstrumentu atskaņošanas jomā. "Iedomājieties, kāda jauda ir kartupeļu masai, kas kartupeli pa kartupelim rīvēta stingrā muzikālās partitūras ritmā! Kāds ir šīs masas strukturālais lādējums!" smaida Zaļupe. "Tur patiešām sanāktu ļoti muzikālas kartupeļu pankūkas!"
