Talants un gribasspēks

Artūrs dzimis 1984. gada 10. aprīlī Brocēnos, un mūzikas kritiķu vārdiem – "ir viens no tiem, kas Latvijā diktē mūzikas tendences". Taču ceļš līdz pašreizējam līmenim nav bijis viegls, un tam ir divi vārdi: talants un gribasspēks! Jo viena lieta ir kļūt slavenam – un Donam tas izdodas pēc 2003. gada muzikālā TV realitātes šova "Talantu fabrika", kur viņš arī veikli rada savu skatuves vārdu Dons, – taču pavisam cita: noturēties mūzikas šovbiznesa spices augšgalā cauri gadiem, radot arvien jaunus hitus, iekarojot savu, stabilu auditoriju un izdodot saturiski un žanriski ļoti dažādus albumus (kopskaitā 10).

Dona neatlaidību un talantu raksturo arī sausi uzvaru cipari: mūzikas konkursa "Muzikālā banka" (2012, 2013, 2014, 2023) uzvarētājs. Piedalījies arī konkursā "Jaunais vilnis", atnesot Latvijai ceturto vietu. Vairākkārtīgi startējis arī "Supernovas" nacionālajā atlasē, 2010. gadā ar dziesmu "My Religion Is Freedom" ieguvis 2. vietu, vairākkārtīgi bijis arī konkursa žūrijā. Šis gads Donam nesis uzvaru, maijā Malmē viņš pārstāvēs Latviju Eirovīzijā.

Personība dzīvē un uz skatuves

Dona Eirovīzijas dziesmai ir divas versijas: latviešu un angļu, un pats mākslinieks saka, ka izjūt tos ļoti atšķirīgi: "Tie ir pilnīgi dažādi stāsti!"

Ar latvisko variantu "Lauzto šķēpu karaļvalsts" Dons uzvarēja konkursā "Muzikālā banka 2023". Savukārt ar dziesmas versiju angļu valodā "Hollow" mākslinieks startēja "Supernovā", Eirovīzijas nacionālajā atlasē: "Man, protams, labāk patīk dziedāt latviešu valodā, īpaši mājās, bet "Eirovīzijā" ir jādzied angliski," komentē komponists (dziesma gan ir vairāku autoru kopdarbs, tapusi starptautiskā radošā sadarbībā) un dziedātājs.

Zigmara Liepiņa vērtējumā: "Dziesma ir lieliska. Tā ir balāde, un balādi ir jāprot izpildīt. Dons un viņa priekšnesums, ārpus manām simpātijām, arī gluži racionāli vērtējot, šogad bija labākā izvēle no visiem. Latvieši šoreiz nobalsoja arī ar prātu, ne tikai ar emocijām!" nosmaida pieredzējušais komponists Liepiņš, kas Donu izjūt kā savu trešo bērnu: "Starp mums veidojās ķīmija, un tur nu ar prātu neko neietekmēsi! Mans īstais dēls (diriģents Jānis Liepiņš – red.) vairākkārtīgi smējies, jautājot: Vai tad nu reiz neadoptēsi Donu?" smaida Liepiņš, nopietni piebilstot: "Ļoti simpātisks man šķiet ne tikai Dona profesionālais sniegums, bet arī attieksme un mērķtiecība, ar kādu viņš visu dara. Turklāt – šodien dzirdu ļoti daudz dažādu izpildītāju, ko bieži neatpazīstu, bet Donu es atpazīstu uzreiz. Jo viņš ir viens no retajiem, kas ir personība, ko nevar sajaukt ar citu. Un mums tādu nav daudz!"

"Sarkanbaltsarkanais, pa priekšu!"

Zigmara Liepiņa teikto daudzkārtīgi darbos un arī vārdos apstiprinājis Dons pats: "Mans vēstījums Eirovīzijai ir: "Mēs varam! Mēs neesam nekādi peramie zēni, mēs esam šeit un esam ļoti daudzi. Mēs esam ļoti talantīgi, tā ka – sarkanbaltsarkanais pa priekšu!"

Pašlaik notiek ļoti aktīvs darbs, kaut Eirovīzijas konkurss būs vēl tikai maijā. Nav nekāds noslēpums, ka Donam ir grūti konkurēt ar lielo šovbiznesa valstu Eirovīzijai izvirzītajiem dziedātājiem, un mūziķa mārketinga komandai un viņam pašam nāksies ieguldīt un meklēt arī pašam savu finansiālo pienesumu, taču nav šaubu, ka Dons vīrišķīgi izdarīs visu, lai cienīgi pārstāvētu ne tikai sevi, bet Latviju. Prieks, ka Dona dziesma jau atzinīgi novērtēta daudzu pasaules valstu klausītāju starpā un pašreizējās prognozes dziesmai sola labas izredzes.

Dzīves garākais ceļojums 

Paralēli ceļam mūzikā Dons iet garīgās izziņas ceļu, bez kura, visticamāk, nebūtu tik ilgnoturīgas mūziķa karjeras un konstanta klausītāju pulka cauri gadiem, kas allaž grib dzirdēt: kas jauns māksliniekam sakāms?

Viena no Dona tēzēm ir daudzos filozofiskos traktātos apstiprinātā: "Mūsu dzīves garākais ceļojums ir pašiem pie sevis." Nav šaubu, ka tieši personiskie pārdzīvojumi, kas iznesti cauri šaurā garīgā ceļa meklējumu labirintiem, Dona mūzikas ceļam izbagarējuši platāku un gludāku veiksmes ceļu uz profesionālo skatuvi.

Šī gada augustā Dons savus klausītājus iepriecinās ar jaunu albumu "Laiks": "Biju to iecerējis pavasarī, bet pārliku uz vasaras nogali Eirovīzijas dēļ. Albuma nosaukums "Laiks" ne tik daudz saistās ar manu 40. dzimšanas dienu – drīzāk tas ir kā filozofisks vērojums: laiks kā mūsu lielākā valūta, jo tas ir limitēts. Ik mirklis ir vērtīgs."

Muzikālā ģimene un drosme sapņot

Raidījumā "Daudz laimes, jubilār!" Dons stāsta, ka klavierspēli Saldus Mūzikas skolā mācījies samērā neilgi, taču muzikāli bijuši abi vecāki: māte bijusi Liepājas estrādes ansambļa "Santa" soliste, savukārt tētis lieliski mācējis aizraut publiku, pats dziedot ģitāras pavadījumā. Un tieši tēva atzinība, jau esot profesionālam un populāram skatuves māksliniekam, Donam nozīmējusi ļoti daudz: "Laikam vecāki ir arī mani galvenie skolotāji. Turklāt viņi deva man brīvību: biju ceturtais bērns ģimenē un saņēmu to pat vairāk nekā pārējie. Brīvība deva man drosmi sapņot."

"Kad cilvēki atnāk uz koncertu un dzied man līdzi…"

Neskatoties uz ļoti racionālo spēju stratēģiski plānot savu mākslinieka karjeru, Dons atzīst, ka ir romantiķis. Jautāts, cik ļoti viņš ir atkarīgs no slavas? – mūziķis atbild vienkārši un atklāti: "Man ļoti patīk mans darbs: koncerti, radīt mūziku, – tas mani uzlādē un piepilda. Ja es vienu lietu varētu noņemt nost, – tā būtu atpazīstamība. Bet tā nāk līdzi, un tur neko nevar darīt. Taču cilvēku novērtējums – ka publika atnāk uz koncertu un dzied man līdzi: tā ir lielāka laime par ikdienas mazajām. Tas ir sirreāli!"