Festivāla centrālais notikums bija 1812. gada jūlijā notikušās cīņas atveidojums, kurā Dinaburgas cietokšņa garnizons drosmīgi stājās pretī Napoleona armijai un atvairīja tās uzbrukumu. Dalībnieki demonstrēja savu militāro stāju, vēsturiskos tērpus un ieroču mulāžas, piedaloties Nikolaja vārtu atvēršanas ceremonijā, svinīgā parādē un cietokšņa aizstāvēšanas kaujas rekonstrukcijā.
Vairāk nekā 200 dalībnieku – rekonstrukcijas klubu pārstāvji no piecām Eiropas valstīm: Latvijas, Čehijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizvadītajā sestdienā, 13. jūlijā, piedalījās Daugavpils cietoksnī notiekošajā vēsturiskās rekonstrukcijas festivālā "Dinaburga 1812". Te risinājās toreizējā Dinaburgas cietoksnī vēsturisko notikumu rekonstrukcija, stāsta Daugavpils cietokšņa Apmeklētāju centra vadītājs Vitālijs Petkuns: "Te, Daugavpils cietoksnī, notiek pirmās un vienīgās cietokšņa vēsturiskās kaujas rekonstrukcija, kas ir saistīta ar 1812. gadu, Napoleona laikiem. Tas priekš cietokšņa ir īpašs laiks, kad notika kauja, priekš kuras cietoksni būvēja. Un cietoksnis noderēja vienreiz. Tagad mēs varam cietoksni baudīt visā vēsturiskajā izskatā, jo tas netika īpaši iznīcināts citu karu laikā. Cietoksnis ir palicis tā vēsturiskajā izskatā, un šobrīd tā ir pilsētas apkaime ar 1000 iedzīvotājiem. Šajā festivālā mēs runājam ne tikai par karu un kara briesmām, bet arī par to, ka tālāk iet miers. Šis festivāls ir unikāls Latvijas mērogā, Lietuvā un Igaunijā notiek līdzīgi festivāli. Bet šis, atšķirībā no kaujām pļavās, notiek reālā vidē ar nocietinājumiem, sienām, vaļņiem, un šis inscenējums – teātris, līdz ar to ir plašāks."
Daugavpils rekonstrukciju kluba pārstāvis Artjoms Mahļins, kurš ir arī viens no šī pasākuma idejas iniciatoriem, stāsta: "Šodien man mugurā ir cietokšņa pirmā celtnieka – Jegora Hekeļa – inženierģenerālmajora formastērps. Mēs atdarinām konkrētus personāžus, konkrētus cilvēkus, kuri bija saistīti ar cietokšņa celtniecību, ar cietokšņa štāba darbību uz konkrētu periodu. Ņemot vērā, ka ikdienā es pats nodarbojos ar projektiem un celtniecības jautājumiem, esmu izvēlējies šo celtnieka formas tērpu.
Šogad mums jau ir septītais festivāls, un šogad esam sapulcējuši vairāk nekā 220 rekonstruktorus. Tie ir klubi no piecām valstīm. Ņemot vērā to, ka cietoksnis tika būvēts, lai tajā tālajā 1812. gadā aizstāvētu toreizējās Krievijas impērijas robežas, kad tika sagaidīts iespējamais karš ar Napoleonu, mūsu galvenais moments šajā rekonstrukcijā ir šī kara kauja Daugavpils cietokšņa aizstāvēšanai. Tagad mēs izmantojam šo vēsturisko faktu tūristu piesaistei. Šobrīd Daugavpils cietoksnis ir dzīvs, ir pilns, tam ir jaunas funkcijas un dažādas atrakcijas, ir iespēja pasākuma laikā parunāt ar rekonstruktoriem, uzzināt par to formas tērpu tapšanas un pašu iesaistes rekonstrukcijas vēsturi."
Vēsturisko rekonstrukciju festivāla apmeklētājiem tas ir īpašs notikums, savdabīga iejušanās vēsturisko notikumu virpuļos. Pašiem vēstures rekonstruktoriem dalība šādos pasākumos ir vārdos neaprakstāma, man Daugavpils cietoksnī izdevās uzrunāt divas unikālas personības – dalībnieku un šī pasākuma iemūžinātāju, kuri pastāstīja:
"Esmu Aivars Āboliņš, rezerves pulkvežleitnants robežsardzē, un tas ir mans brālis – kinooperators. Pārstāvam biedrību – "Latviešu strēlnieks". Mēs tēlosim tos artilēristus, kas toreiz aizstāvēja Daugavpils cietoksni. Vēsturi jau nevar pārrakstīt, mums ir interesanti atveidot tādus vēsturiskos momentus, un mēs jau 10 gadus ar to nodarbojamies."
"Man patīk filmēt, un sen bija doma izveidot dokumentālo filmu par rekonstruktoriem, par to hobiju, es tagad filmēju savu brāli un viņa kolēģus tādā neformālā gaisotnē. Man interesē filmēt tad, kad viņi paši to neredz, to viņu nometni. Filmēju to, kā viņi kurina ugunskuru, gatavo ēst, un tā iekšējā dzīve, par ko viņi runā. Te ir daudz pozitīvo momentu, jo šie rekonstruktori vislabāk iedziļinās vēstures izpētē. Paldies viņiem par to."
Daugavpils cietoksnis kā būve ir unikāla un pateicīga vieta vēstures rekonstrukciju festivālu rīkotājiem, jo tā ir vide, kur var izspēlēt arvien jaunas epizodes, kas atspoguļo šī neparastā Daugavpils fortifikācijas veidojuma vēstures lappuses.
