Marlēna Mailsa uz Dona koncertu atbrauca no ASV. Viņa Latvijā ir pirmo reizi, un pastāstīja: "Pirmais, ko es ieraudzīju atlidojot, bija Dona koncerta vides reklāma. Bija tā, ka beidzot esmu šeit un beidzot redzēšu viņa uzstāšanos dzīvajā, tāpēc biju sajūsmā. Pati sāku darboties kā māksliniece. Es esmu indiāniete, es mācu par savu kultūru ASV. Dziesma, ko viņš dzied par veidu, kā atrast sevi, mani iedvesmoja, ka es varu iedvesmot arī citus cilvēkus iepazīties ar manas tautas kultūru un valodu."

Viņa atzina – Rīgā var redzēt, ka te joprojām ir dziļa saikne, kas latviešiem ir ar savām tradīcijām un dabas svinēšanu. Mailsa šajā ziņā saskatījusi līdzības arī ar savu tautu.

Dona talanta cienītājai no tālienes tika sarūpēts arī pārsteigums – iespēja sastapt mākslinieku aci pret aci ar un kopā mēģinājumā uzkāpt uz skatuves.

"Mūzika vieno cilvēkus, un cilvēki ir gatavi lidot pāri lieliem okeāniem, lai atlidotu uz Latviju un dziedātu ar mums kopā. Tas ir aizkustinoši, lielākais pagodinājums! Esmu bez vārdiem," atzina Dons.

Vaicāts, kurai publikai viņam patīk labāk dziedāt – savai tautai vai Eirovīzijas skatītājiem, māksliniekam ilgi nebija jādomā: "Savai tautai, protams! Domāju, ka Eirovīzijas fani un cilvēki sapratīs, ka šie cilvēki šeit izvēlējās mani Eirovīzijai. Viņi ir līdzatbildīgi par to, ka mēs tikām iekšā. Šie cilvēki dod man atbildību, dod man darba sparu, kā dēļ es to daru."