Jaunais gads ir svētki, kurus svin visā pasaulē un jau ļoti sen. Pirmās liecības par gadumijas svinēšanu tiek datētas ap 2000. gadu pirms mūsu ēras Mezopotāmijā, kur gads sākās marta vidū – ar pirmo jauno mēnesi pēc pavasara saulgriežiem. Par gada sākumu 1. janvārī varam pateikties Romas republikas kalendāram, kas šādu atskaiti ieviesa 153 gadus pirms mūsu ēras, šai tradīcijai turpinoties arī Jūlija un Gregora kalendārā, pēc kura Latvijā vadāmies šodien.
Ņemot vērā, ka Jaunā gada svētki ir viena no vecākajām svinībām pasaulē un (kaut arī ne vienlaicīgi) to svin visās pasaules valstīs, arī svētku tradīciju klāsts ir plašs.
Daudzās valstīs svinībās dominē līdzīgi ieradumi – svētku drānu izvēle, pārdomāts mielasts, spožas ugunis, dzirkstoši dzērieni, skūpstīšanās, laimīšu liešanas un arī kopīga televizora skatīšanās. Vienlaikus ne mazums ir īpašu tradīciju, kuru pamatā ir cerība uz laimīgu un piedzīvojumu bagātu jaunu gadu.
Svētki pie jūras
Došanās uz pludmali – šāda tradīcija pasaulē ne visiem būtu viegli izpildāma, tomēr Latvijā līdz jūras krastam tikt ir salīdzinoši vienkārši. To gan nevarētu teikt par septiņu viļņu pārlekšanu, tā kā atšķirībā no Brazīlijas, kur šo tradīciju piekopj un kur decembrī sveic vasaras sākumu, Latvijas pludmalē varētu būt diezgan vēsi. Ja tomēr neesi no "roņiem" un arī nevēlies izpildīt rituālu, kura pamatā ir cieņas izrādīšana ūdens dievietei Jemandžai, var mēģināt noķert ziemeļblāzmu, vērojot mūsu platuma grādos tumšākās debesis.
Veselīga sāncensība
Spāņi savu jauno gadu iesāk ar 12 vīnogu apēšanu, vīnogām simbolizējot 12 pulksteņa sitienus. Šī tradīcija nav pārāk sena, tā aizsākusies 19. gadsimta beigās un tiek izpildīta, lai aizbiedētu ļaunumu un piesaistītu veiksmi. Laimīgs jaunais gads gan tiek solīts tikai tad, ja visas ogas apēd minūtes laikā, līdz pulkstenis sit pusnakti, tāpēc var uzrīkot nelielas vīnogu ēšanas sacensības, taču – piedomājot gan par aizrīšanās riskiem un varbūt pat vīnogas pārgriežot uz pusēm.
Lēkšana, pat ja nezinām kur
Ja vien neesat noglabājuši ieplīsušus traukus, ko mest un saplēst pret draugu vai ģimenes locekļu māju durvīm, kas Dānijā simbolizē turpmāko veiksmi, tad var jauno gadu sagaidīt ar citu dāņu tradīciju – lēcienā. Tas nozīmē, precīzi pusnaktī nolēkt no krēsla, galda, dīvāna vai kāda cita paaugstinājuma. Pieļaujams, ka šo tradīciju īpaši novērtēs bērni.
Piedzīvojuma meklēšana
Ja gribas kaut ko vēl sportiskāku, tad var vakaru papildināt ar skrējienu ap māju ar koferi rokās (ne obligāti piekrāmētu). Šāda aktivitāte Kolumbijā ieviesta, vilinot piedzīvojumu bagātu jauno gadu. Protams, ka tradīcijas mērogu var paplašināt pēc ieskatiem. Varbūt tas, kā pietrūkst aizraujoša gada iesākumam, ir pārgājiens draugu un ģimenes lokā tuvākā vai tālākā rādiusā ap māju. Paķert līdzi var kā siltu tēju, tā vīnogu, un gan jau kāds bluķis, ko pavilkt un no kā nolēkt, arī atradīsies.
Neaprobežoties ar vienu mielastu
Ja draugu un radu tik daudz, ka nesasēsties pie viena galda, vai arī visiem ir savi plāni, bet labu vēlēt gribas, ne tikai sazvanoties, viena liela mielasta vietā var Silvestra vārda dienu izvērst par vafeļu cepšanas maratonu, kā tas notiek Ziemeļfrancijā. Tas nozīmē aicināt draugus visas dienas garumā iegriezties ciemos notiesāt vafeli. Protams, var vafeles aizstāt arī ar kādu bezglutēna ēdienu vai jeb ko citu – latviskāku: šķovētu kāpostu pikuci vai sauju pelēko zirņu.
Jēgpilns atskats uz aizvadīto gadu
Saskaņa ar budisma mācību – līdz laimei cilvēkus attur 108 šķēršļi. Ir vairākas teorijas par to, ko īsti simbolizē skaitlis 108 – gan dažādus kārdinājumus cilvēka dzīvē, gan gada iedalījumu 108 vienībās. Tradīciju, kas Japānā izpaužas, 107 reizes zvanot zvanu 31. decembrī un vienu 1. janvārī, ļaujot tam izskanēt, varētu kļūt par rituālu, kas ļauj kopā ģimenei atskatīties uz pērnā gada izaicinājumiem un veltīt laiku, tos pārrunājot.
Sirsnīga izsmiešanās
Visbeidzot mūsu pašu tradīcijas. Kā senie, tā arī modernie latvieši domās par pārticību nākotnē ierasti klāj vismaz 12 ēdieniem bagātu galdu, kur vieta atradīsies zirņiem, pupām, dzērvenēm, skābētiem kāpostiem, bet varbūt arī zīdenim (grūbu, pākšaugu biezputra ar žāvētu cūkgaļu), cūkas šņukuram un alum, katram ēdienam piešķirot simbolisku nozīmi. Tā, piemēram, zirņi, kas simbolizē asaras, ir jāapēd līdz jaunā gada sākumam, bet zvīņas no notiesātās zivs jāieliek naudas makā labklājībai (var arī pielīmēt pie mobilā telefona vāciņa). Vēl latviešu ticējumu klāstā ir trokšņošana un kopīga dauzīšanās, no mājām atbaidot visus nelabos, bet pusnaktī esot jānostājas pie durvīm un jālūkojas sev caur kājām, tad var redzēt dažādus ērmus (visticamāk, tos, kurus paši esat saaicinājuši). Jāsecina, ka latviešiem ar humoru jau kopš sendienām viss bijis kārtībā, un izjokošana, lustīga dziedāšana, dejošana un smiekli ir joprojām neapšaubāmi svarīga un kopjama tradīcija arī mūsdienās.