Krāšņa, grezna un senatnīga – māksliniece Tamāra Čudnovska izrotājusi eglīti, kas ir diezgan precīza 19.gadsimta beigu Ziemassvētku koka līdziniece. Viņa pirms vairākiem gadiem sāka interesēties par 19.gadsimta beigu, 20.gadsimta sākuma eglīšu rotājumiem.
“Vispār tā tradīcija ir tāda ģimenes tradīcija, kuru propagandē visās valstīs – Anglijā, Vācijā, arī Latvijā, ka ģimenei pirms šiem svētkiem jābūt kopā, un tad bija vākti visdažādākie šie materiāli, lai sagatavotu šos svētku rotājumus, nemeta ārā neko, ne riekstu čaumalas, valriekstu čaumalas, ne vecās, sasistās lellītes, krāja visādus papīrus, visādus diedziņus,” stāsta Māksliniece Tamāra Čudnovska.
Egles dekorēja ar ēdamām lietām – āboliem, piparkūkām, konfektēm, un, protams, bija arī stikla bumbas. Tomēr papīra rotājumi bija īpaši populāri, jo bija salīdzinoši lēti un ļoti daudzpusīgi.
“Droši vien, kas bija mājās, to visu varēja salikt kastēs un gatavoties uz Ziemassvētku laiku, lai izgatavotu savus rotājumus, žurnālā “Atpūta” 1930.gados ir rekomendācijas, kā uztaisīt savus papīra rotājumus un tur rakstīts vienā teikumā – jo stikla rotājumi ir ļoti dārgi un mēs nevaram atļauties izrotāt eglīti tikai ar stikla rotājumiem,” norāda Tamāra Čudnovska, atzīmējot arī: “Zvaigznīte ir viens no senākajiem rotājumiem, kas saglabājies tādā variantā, kā bija ar visiem veciem materiāliem.”
Eglē karājas mājiņas un būdiņas, tūtas un groziņi saldumiem, no papīra veidotas pat tik īpatnējas lietas kā sieviešu mufes.
Tamāra Čudnovska skaidro: “Viss, ko mēs gribējām atspoguļot no savas reālās dzīves, jo sākumā vairāk bija reliģiska simbolika, bet tuvojās 20.gadsimts, no 19.gadsimta pārejot uz 20. gadsimtu, mēs jau gribam attēlot savu reālo dzīvi un to mēs visu varam redzēt eglītēs.”
Vairāk nekā gadu meklējusi informāciju par papīra rotājumiem un to veidošanu, māksliniece pavadījusi arī neskaitāmus mēnešus, meklējot autentiskus vai tiem iespējami tuvus materiālus, lai senatnīgos veidojumus rekonstruētu.
“Ir tādi saldi skaisti zīmējumi, kur attēlo visu ko – salavecīšus, eņģeļus, bērnus un šādus zīmējumus varēja nopirkt lapās veikalos, viņi bija speciāli sagatavoti izgriešanai, līmēšanai un ar viņiem rotāja ļoti daudz izstrādājumus, sniegpārsliņas, no folijas laiviņas, vati izmantoja, lai uztaisītu figūriņas,” stāsta Tamāra Čudnovska.
Māksliniece uzsver, ka svarīgākais ir “izbaudīt ģimenes prieku, būt visiem kopā, izdomāt visiem kopā kādus rotājumus, varbūt no pavisam moderniem materiāliem 20 no kaut kādām plastmasas pudelēm. Galvenais fantāzija un jūsu vēlme būt kopā un uztaisīt kaut ko neparastu.”
