Lai atrastu savu jauno dziesmu, Samanta Tīna izvēlējās mūziķu komandas, kas divu dienu muzikālā darbnīcā radīja savu redzējumu par to, kā būtu jāskan Eirovīzijas dziesmai. Dziedātāja arī vaicāja ekspertiem un iepriekšējo gadu Eirovīzijas dalībniekiem, kādai, viņuprāt, ir jābūt Eirovīzijas dziesmai.
Savā uzrunā mūziķu komandai, kas piedalījās dziesmu rakstīšanas nometnē, Samanta Tīna sacīja: “Es nemeklēju standarta Eirovīzijas klasiku, Eirovīzijas dziesmu, es gribu palikt pie tā pārsteiguma, pie tā trakā.
Es gribu, lai dziesmā ir kaut kas slavinošs – kults, tradīcijas, ka visi saprot, kad iznāku – Latvija!
Es nerunāju par trijdekšņa sišanu, Lielvārdes jostas apjošanu, es par to nerunāju, es runāju par kaut ko mūsdienīgās krāsās.”
Dziesmu rakstīšanas nometnē tika sarakstītas 11 kompozīcijas, kuru skices Samanta Tīna iedziedāja, tad vērtēja un analizēja ar visiem dalībniekiem, dažas no tām domās “ieliekot kastītē” kā potenciālos singlus savai tālākajai darbībai, bet beigās četras skices un to komandas tika saliedētas, lai radītu Eirovīzijas dziesmu. Interesanti – lai iedvesmotos pati un iedvesmotu komandu, Samanta Tīna mūziķiem nosūtīja grupas “Prodigy” mūziku, dīdžeja Dāvida Getas (David Guetta) kompozīcijas, kā arī jaunās uz daudzsološās dziedātājas Rozālijas dziesmas.
Kā stāsta ilggadējs Eirovīzijas lielā dziesmu konkursa komentētājs un raidījuma “Supernova” vadītājs Toms Grēviņš, eksistē jēdziens “Eirovīzijas formula”, kas ietver paņēmienu kopu, piemēram toņkārtas modulācija, kas notiek pirms pēdējā piedziedājuma. “Laikiem cauri skatoties, nav nekādas formulas, bet, kas ir svarīgi, – ir tās 2 minūtes un 57 sekundes. Ja tu vienalga kādā žanrā spēj izstāstīt to savu muzikālo stāstu 2 minūtēs un 57 sekundēs, tad viss ir forši,” stāsta Toms Grēviņš.
Dueta “Valters & Kaža”, kas pārstāvēja Latviju 2005. gada Eirovīzijā ar dziesmu "The War Is Not Over" un ieguva 5. vietu, dalībnieks Kārlis Būmeistars iesaka: “Es ietu pavisam personisku ceļu, manā gadījumā Eirovīzijas un būtībā jebkurai dziesmai, kuru tu radi, būtu jātiecas būt tādai, par kuru pēc kāda laika tev nebūs kauns.”
Savukārt Latvijas mūzikas eksporta biedrības vadītāja Agnese Cimuška-Rekke uzsver: “Tad, kad mākslinieks iet uz skatuves, principā ir trīs lietas, ar kurām tu vari uzrunāt klausītāju.
Viens – tas ir šovs; šovs maksā lielu naudu, un visbiežāk šovs ir tas, kas nodrošina 50% no veiksmes. Otrs – harismātisks izpildītājs ar lielu balsi un, protams, trešais – dziesma.
Ja ir visas šīs trīs komponentes, mēs varam teikt, ka ir veiksmīgs starts, bet ja iztrūkst viena no šīm sastāvdaļām, tad ir diezgan grūti konkurēt ar valsti, kur ir visas trīs šīs sastāvdaļas.”
Aminata, kas Latviju pārstāvēja Eirovīzijā 2016. gadā ar dziesmu “Love Injected” un ieguva 6. vietu, un ir autore arī dziedātāja Justa Eirovīzijas dziesmai “Heartbeat”, nu ir arī Samantas Tīnas Eirovīzijas dziesmas rakstītāju komandā. Viņa uzsver, ka nav vienas atbildes, kam ir jāpiemīt Eirovīzijas dziesmai. “Katru gadu, kad es skatos Eirovīziju, tas ir kaut kas savādāks un tās dziesmas ir pilnīgi dažādas. Piemēram, uzvarētājs no Portugāles (Salvador Sobral – “Amar Pelos Dois” – red.), kuram bija pilnīgi netipiska Eirovīzijas dziesma. Tā bija vispār citā formātā – viņa bija džezīgā manierē. Citos gados uzvar balāde, citos kaut kas dinamiskāks, piemēram, kad es piedalījos, uzvarēja Zviedrijas pārstāvis ar dziesmu “Heroes” ( Mans Zemerlow).
Viens svarīgs elements ir dziedātāja harisma un ticība tai dziesmai, bet – kādā formā tas ir salikts, tas var mainīties.”
Zita Kaminska, LTV režisore un ilggadēja Latvijas Eirovīzijas delegācijas vadītāja uzsver, ka veiksmi nosaka laba dziesma; tas ļoti spilgti jau parādījies vēsturē, piemēram, 1997. gadā: “Īrija ieradās ar dziesmu “Love Shine a Light”, un visi saprata, ka var braukt mājās, nu, ka dziesma nostrādā un tas ir uzvarētājs, un viss; tāpat 2009. gadā, kad Ribaks atbrauca ar dziesmu “Fairytale”, visiem bija skaidrs, kas uzvarēs.”
Eirovīzijas finālu skatās 180–200 miljoni skatītāju, un skatītāju skaits ar katru gadu aug. Samantas Tīnas Eirovīzijas dziesma beigās ir viņas pašas, jaunā talantīgā producenta Oskara Uhaņa, jau pieredzējušā producenta Arņa Račinska un Aminatas rokās, un tā jau ir ierakstīta studijā. Kā tā skanēs? To dzirdēsim jau drīz!
Muzikālā darbnīca notika 2020. gada 14. un 15. oktobrī – pirms valstī Covid-19 pandēmijas dēļ otro reizi tika izsludināta ārkārtējā situācija.
KONTEKSTS:
Jaunā koronavīrusa pandēmijas dēļ 2020. gada Eirovīzijas konkurss tika atcelts. Bija plānots, ka tas notiks Roterdamā, jo 2019. gadā Eirovīzijas dziesmu konkursa finālā uzvarēja Nīderlandes pārstāvis Dunkans Lorenss ar balādi "Arcade", izcīnot Nīderlandei tiesības rīkot nākamo konkursu. Nīderlande šīs tiesības realizēs 2021. gadā.
Paredzēts, ka 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa fināls notiks 22. maijā, bet pusfināli – 18. maijā un 20. maijā. Konkursa organizatori izstrādājuši vairākus scenārijus, lai nodrošinātu konkursa norisi dažādos epidemioloģiskajos apstākļos.
Eirovīzijas noteikumi nosaka, ka 2021. gada gada konkursā var piedalīties 2020. gadā izvirzītie valstu pārstāvji, taču ne ar pērn uzvarējušo dziesmu. Uz Roterdamu dosies arī Latvijas nacionālā atlases konkursa “Supernova” 2020. gada uzvarētāja Samanta Tīna.
Raidījumu cikls “Kā uzvarēt Eirovīzijā? Samantas Tīnas ceļš uz Roterdamu” no 12. februāra skatāms piektdienu vakaros pulksten 21.00 LTV1 un REPLAY.lv.