Idilliskajā ainavā Ženēvas ezera krastā saulainā vakarā šķietami ielaužas ieroča stobra attēls. Diplomātijas citadeles iedzīvotāju un viesu uzmanību šādi cenšas piesaistīt ezermalā atklātajai izstādei, kurā atklāts pasaulē atzītāko karikatūristu skatījums uz, viņuprāt, lielākajām problēmām. Karš Eiropā, ieilgusī Covid-19 dzīve un ilgtermiņa karstās klimata pārmaiņas – tās ir galvenās tēmas, kas atrodamas karikatūristu organizāciju izraudzītajos gada labākajos darbos.
Lai gan tēmas ir trīs, galvenais varonis vai drīzāk antivaronis ir viens – Krievijas prezidents Vladimirs Putins, viņa aizsāktais karš un arī palīdzība ukraiņu bēgļiem. Daži darbi ir kontroversiāli un raisa diskusijas.
Viens no darbiem attēlo pārsteigtus policistu: "Nekad negaidīju, ka ukraiņi tik ātri ienāks Eiropas Savienībā!" Cits norāda uz šķietamiem dubultiem standartiem. "Ja jums ir blondi mati un esat kristieši, tad laipni lūgti Eiropā, ja musulmaņi, tad ne," kāda darba vēstījumu raksturo pie tā sastaptā Ženēvas iedzīvotāja Betija, piebilstot: "Taču mums nekas nav pret nevienu no šiem nabaga cilvēkiem."
"Vienalga, vai esi sīrietis vai ukrainis, visus cilvēkus vajadzētu vērtēt vienādi, taču tā tas nav. Mani tas diezgan šokē, tomēr tā ir dzīves realitāte," pārdomās dalās Ženēvas iedzīvotājs Klaudio.
Divas franču valodas skolotājas izstādi izmanto, lai mācītu valodu, turklāt tieši migrantiem, aicinot izlikt domas par redzēto uz papīra. "Viņi nāk no dažādām pasaules valstīm, pārsvarā no tām, kur arī ir karš," atklāj Ženēvas iedzīvotāja Laura, atzīstot, ka šī izstāde viņiem tādēļ var būt ļoti personiska: "Viņi var redzēt, ka arī citi cilvēki tās pašas lietas, kuras jūt viņi, pauž zīmējumā, jo zīmējums tiešām pasaka daudz, pat ja nerunājam vienā valodā."
"Ukraiņi tagad ierodas arī šeit. Skolā, kurā es pasniedzu, mēs ukraiņiem mācām franču valodu, tā kā veidojas šāda saikne. Protams, pašlaik pats karš mūs neietekmē, taču tā ir tiesa, ka šāds karš Eiropā ir pirmo reizi kopš 1945. gada," stāsta Ženēvas iedzīvotāja Ofēlija.
Karikatūristi arī ar ironiju atceras Covid-19 smagāko brīžu sadzīvi, par kuru nākotnē, cerams, liecinās vien kādi suvenīri. Savukārt zāļu giganta "Pfizer" boss kādā darbā no savas jaunās jahtas atgādina, ka mēs atgriezīsimies pie normālas dzīves un dzīvosim pat labāk.
Izstāde sākotnēji organizēta par godu Preses brīvības dienai, tomēr, neraugoties uz asajiem jokiem, atrodas arī pa garāmgājējam, kas arī no bagātās Šveices nespēj noticēt ne karikatūristu redzējumam, ne mediju izraudzītajai problemātikai. Tāds ir arī vietējais pankūku tirgonis Augustins, norādot uz bagātās Ženēvas visbagātāko rajonu: "Cilvēki pat nesaprot, cik ļoti ar mums manipulē maza grupa. Šī orķestra diriģenti ir, lūk, tur, otrā pusē, Koloņī! Visi mediji, gan televīzija, gan radio, gan prese pieder deviņpadsmit multimiljardieriem!"
Pirms izstādes atklāšanas īpaši tika godināti divi karikatūristi, kuru darbi redzami pie Ženēvas ezera. Ukraiņu karikatūrists Vladimirs Kazaņevskis, kurš emocionāli attēlojis Krievijas iebrukumu viņa dzimtenē, kā arī viņa ungāru kolēģis Gabors Papajs, kurš strādā faktiski pēdējā opozīcijas laikrakstā arvien lielāku kontroli pār medijiem izdarošajā Viktora Orbana Ungārijā. Abi mēneša sākumā Ženēvā saņēma balvu no vairākām karikatūristu apvienībām, klātesot arī šā gada Nobela miera prēmijas laureātiem.
