Salīdzinoši mazajā un privātajā Maskavas muzejā atrodas viena no pasaules lielākajām gludekļu kolekcijām. Kopumā muzejā ir ap 1500 gludekļu.
Daži no tiem ir gadsimtiem seni un īpaši grezni. Mūsdienās šie sadzīves priekšmeti lielākoties ir elektriski, bet agrāk gludekļus sildīja gan ar ūdeni, gan gāzi.
Savukārt gludekļus, ko sildīja ar oglēm, sāka lietot 18. gadsimtā. Tie kļuva populāri visā pasaulē, un to lietošana turpinājās līdz pat 20. gadsimta beigām.
"Cilvēki gludekļos ievietoja karstas ogles un gaidīja, kad karstums izplatīsies. Pēc tam bija iespējams gludināt. Kad ogles sāka atdzist, tad vajadzēja gludekli pakratīt. Caur gludeklī esošajiem caurumiem ienāca gaiss un ogles atkal kļuva karstas," stāstīja muzeja līdzdibinātājs Maksims Gubanovs.
Ne visiem gludekļu paveidiem bija lemts tik ilgi eksistēt kā tiem, kas tika sildīti ar oglēm. Piemēram, ar gāzi sildāmie izraisīja daudz negadījumu. Tie bija izplatīti ASV un Eiropā, bet ne Krievijā. Gāzes gludeklim elektrības kabeļa vietā ir pievienots gāzes vads. Iekšpusē ir deglis, tāds kā plītīs. Uguns deg, kamēr gludina.
Maskaviešiem bija speciāli gludekļi arī cimdiem, cepurēm, zeķēm un kaklasaitēm, kā arī īpaši smalkām apkaklītēm. Interesanti, ka speciāli gludekļi bija arī kārtīm.
"Spēlēt kārtis bija dārgs prieks. Agrāk tās tika apgleznotas uz dārga papīra, tamdēļ neviens nemainīja tās ik pēc spēles. Tās tika sapresētas un izgludinātas," sacīja Gubanovs.
Lai izgludinātu hūtes, bija nepieciešami pieci speciāli gludekļi - vispārējai formas gludināšanai, ārējās un iekšējās malas izlīdzināšanai, cepures sānu virsmai un tās augšai.
Bet pirmie karstie gludekļi, kas izgatavoti no metāla, tika izgudroti pirms vairākiem gadsimtiem. Padomju Savienībā gan tos izmantoja līdz pat 70. gadiem. Tos vajadzēja sildīt krāsnīs, kamīnos vai, kā tas notika padomju laikā, uz elektriskajām plītīm.
"Tas viss ir ļoti interesanti. Daži gludekļi man atgādina bērnību. Tādus redzēju pie vecmāmiņas. Apbrīnoju, ka cilvēki saglabā šādas lietas un veido kolekciju," sacīja muzeja apmeklētāja Svetlana Turetskaja.
Muzeja darbinieki ne tikai kolekcionē gludekļus un stāsta citiem par sadzīves priekšmetu, bet arī raksta tā vēsturi.
