Tēma ir delikāta, taču tā jāpiemin. Galvenā adrese Mihailam Barišņikovam Rīgā ir, lai cik skumji tas neskanētu, Pirmie Meža kapi. Tur apbedīta viņa māte Aleksandra Kiseļova, kura strādājusi uzņēmuma "Rīgas modes" grāmatvedībā. Viņa traģiski aizgāja no dzīves, kad nākamajam dejas dievam bija tikai 12 gadu. Pēc emigrācijas pirmo reizi atgriezies dzimtenē 1997. gadā mākslinieks vispirms apmeklējis viņas atdusas vietu. Kopš tā laika viņš braucis uz dzimteni vismaz desmit reižu un vienmēr vispirms devies pie mātes. Pārējo noklusēsim, jo tā ir dižā Barišņikova privātā teritorija.
Otra galvenā adrese, kas Mihailu Barišņikovu acīmredzot pievelk vēl līdz šim laikam, ir Skolas ielā 36a. Šajā namā mazais Miša nodzīvojis savas dzīves pirmos 12 gadus kopā ar māti un tēvu Nikolaju – padomju armijas virsnieku. Tā bijusi maza dzīvojamā platība lielā komunālajā dzīvoklī, kurā mitinājušās vairākas ģimenes un bijusi kopīga virtuve. Pašlaik ēka tiek rekonstruēta, te jau sen ir labi iekārtoti privātie dzīvokļi.
Kad 1997. gadā Barišņikovs atgriezies Rīgā, viņš aizgājis līdz Skolas ielas sākumam, bet tālāk nav devies, pēkšņi pagriezies atpakaļ.
Tomēr, kā teic viņa klases biedrs Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā Andris Vītiņš, vienā no savām pēdējām vizītēm Barišņikovs tomēr aizgājis līdz šim namam un pat iegājis aiz vārtiem. Pastāvējis pagalmiņā. Bērnības mājas dzelzs durvis bijušas slēgtas. Vai viņš vēl kādreiz šurp atgriezies, nav zināms.
Pēc mātes aiziešanas Barišņikovs divus gadus dzīvojis divās adresēs – pie iepriekšminētā Vītiņa kunga (toreiz biedra) dzīvoklī Stabu (tolaik Engelsa) ielā, burtiski pusotras minūtes gājiena attālumā no savas pirmās mājas, kā arī pretī izejai no Ziedoņdārza Matīsa (tolaik Revolūcijas) ielā namā, kurā dzīvojusi Mišas Maiska ģimene. Starp citu, uz šejieni vienā no dzimtenes apmeklējuma reizēm atnācis arī pats Maiskis – tagad dižs čellists, bet toreiz – Barišņikova klases biedrs.
Maiskis un Barišņikovs sēdējuši vienā solā 22. vidusskolā, kas atrodas pie Brīvības un Bruņinieku ielas stūra. Kad viņš bija atbraucis 2019. gada rudenī (bija Alvja Hermaņa iestudētā "Baltā helikoptera" pirmizrāde Jaunajā Rīgas teātrī), brīvā vakarā dejotājs ar draugu Vītiņu apmeklējis Dailes teātri. Tur izrādīts festivālā "Zelta maska Latvijā" rādīts Sanktpēterburgas Georgija Tovstonogova Lielā drāmas teātra iestudējums "Slava". Pēc izrādes baleta mākslinieki neilgi pastāvējuši pie teātra ieejas – tas ir tieši starp Barišņikova pirmo māju un 22. vidusskolu, kas no šejienes redzama ar neapbruņotu aci. Līdz abām Barišņikova adresēm no šejienes ir pusotras līdz divu minūšu gājiens.
Nav zināms, vai Mihails Barišņikovs joprojām apmeklē namu Vecrīgā, Mazajā Smilšu ielā, kur 50.-60. gados atradās Rīgas Horeogrāfijas vidusskola (70. gados tā pārcēlās uz jaunām telpām Kalnciema ielā).
Taču tieši šajā nelielajā ēkā viņš mācījies pie pedagogiem Nadeždas Ļeontjevas, Jura Kaprāļa un Valentīna Bļinova – kopā ar Aleksandru Godunovu, Valēriju Vikanovu, Igoru Morozovu un Andri Vītiņu.
Izņemot 1995. gadā ASV pēkšņi mirušo Godunovu, laimīgā kārtā visi klases biedri ir dzīvi un ir draugi. Bet Horeogrāfijas vidusskolas (tagadējās Baleta skolas) jaunajā ēkā Barišņikovs ieradies ne reizi vien. Strādājis ar jaunajiem māksliniekiem, atstājis goda viesa autogrāfu, lai gan savā alma mater viņš jau sen vairs nav viesis.
Un, protams, pēdējos sešos gados viena no galvenajām adresēm ir Jaunais Rīgas teātris Lāčplēša ielā 25. Šeit 2015. gadā notika Alvja Hermaņa sensacionālā pirmizrāde ar dejotāja piedalīšanos – "Brodskis/Barišņikovs". Šis iestudējums te rādīts desmitiem reižu.
Vēlāk, kad teātris tika slēgts rekonstrukcijai, iestudējumu rādīja jau jaunajās – pagaidu – telpās Miera ielā. Tur notika arī cita Hermaņa un Barišņikova iestudējuma "Baltais helikopters" pirmizrāde. Taču klasiķa "dzīves areāls", strādājot teātrī vēl vecajās telpās, bijis pastāvīgs. Parasti viesizrāžu laikā mākslinieks apmeties "Hotel de Rome" vai viesnīcā "Bergs", taču, kad viņš strādāja JRT, viņa rīcībā nodots privāts dzīvoklis (runā, ka tas atradies tieši ap stūri no teātra, ēkā Lāčplēša ielā, un ieeja bijusi no iekšpagalma).
Katrā ziņā rīdziniekiem sen nav noslēpums, ka viesizrāžu laikā Mihails Barišņikovs periodiski pusdienojis un vakariņojis restorānā "Osiris" Lāčplēša un Barona ielas stūrī. Starp citu, mierīgi ļāvis sevi fotografēt un sniedzis autogrāfus.
Barišņikova draugi stāsta, ka patiesībā viņš pazīstot mūsdienu Rīgu un Latviju daudz labāk nekā viņi paši.
Viņš varot viņus uzaicināt uz restorānu Vērmanes dārzā vai uz vienkāršu kafejnīcu klusajā centrā. Ne reizi vien braucis uz Jūrmalu, apdomājis radošos plānus. Bet, piemēram, 2009. gadā dienu ciemojies Engurē, nogaršojis kūpinātas zivis. Kad Barišņikovs ir dzimtenē, viņu diezgan bieži varot redzēt starp baleta izrāžu skatītājiem.
Tāpēc, ja pēkšņi ieraugāt Mihailu Barišņikovu pastaigājamies pa Rīgu vai kaut kur Latvijas provincē, nebrīnieties. Galu galā šī ir viņa dzimtā zeme, kur viņš nodzīvojis pirmos četrpadsmit mūža gadus un kur pastāvīgi atgriežas.
