Neskatoties uz muzejā izvietoto priekšmetu izskatu, tie nudien ir ēdami. To galvenā sastāvdaļa ir šokolāde. Tā gan ir nedaudz modificēta, lai piešķirtu formas un krāsas noturību, jo šokolāde var kļūt trausla mitruma vai sliktu uzglabāšanas apstākļu dēļ.
Jekaterinburgas reģionālā vēstures muzeja vecākā pētniece Tatjana Zadorina atzīmē:
“Šķita neparasti uzzināt, ka ir cilvēki, kurus šokolāde tik ļoti iedvesmo, un kuri to gatavo ne tikai savam priekam, bet arī lai uz to skatītos kā uz mākslas darbu.
Tas nozīmē, ka šokolādi var ne tikai apēst, bet arī apbrīnot.”
Kā uzsver izstādes kuratore Natālija Kašļeva, no šokolādes iespējams izveidot pilnīgi visu, tikai jāpielieto iztēle.
“Statuete sākas ar ideju, un pēc tam jādomā, kā to realizēt – labāk to veidot pilnībā cietu vai apkārt cietai pamatnei. Šokolādi lej veidnē, ļauj tai sacietēt un savieno atsevišķās daļas, ja tādas ir. Pēc tam atliek priekšmetu nokrāsot, pārklāt ar laku un – gatavs!” stāsta Kašļeva.
Izstādē ne viss ir tā, kā izskatās. Lai gan daži no priekšmetiem ir viegli, liela daļa no tiem ir pat ļoti smagi, un to reālistiskais izskats apmeklētājos mēdz raisīt neizpratni.
Par vienu no izstādes objektiem Natālija Kašļeva stāsta: “Mēs vienmēr sakām, ka jorkšīras terjers ir suns, ko meitenes var paņemt rokās un doties pastaigā, bet šo suni nemaz nav tik viegli pacelt.
Patiesībā tas sver daudz vairāk nekā īsts suns, tādēļ ar to apejamies ļoti piesardzīgi, lai tas izstādē varētu atrasties pēc iespējas ilgāk.
Pamēģiniet! Jā, nevar ar to aizbēgt diez ko tālu.”
Izstādes beigās apmeklētājiem tiek dota iespēja pagaršot priekšmetus no šokolādes, kas nav iekļauti izstādē, kā arī savu roku iemēģināt šokolādes dekorēšanā.