Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Vēlāk sekoja antīkās Romas tradīcijas, Jūlijs Cēzars 40. gadā pirms Kristus veica kalendāro reformu, nosakot, ka gadam jāsastāv no 12 mēnešiem un jāsākas ar 1. janvāri. Tad cilvēki dāvināja viens otram dāvanas un pušķoja mājas ar mūžam zaļajiem lauru zariem. Šis kalendārs tika sasaistīts ar kristietības tradīciju – arī kristietībā šajā dienā notika apdāvināšanās.
Ar laiku šie svētki attālinājās no reliģiskajiem rituāliem un kļuva aizvien laicīgāki.
Par pilnībā laicīgiem svētkiem tie izveidojās 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā, kad tika rīkotas milzīgas Vecgada balles, uguņošana, tika klāti bagātīgi galdi un svētku svinēšana turpinājās arī 1. janvārī.
20. gadsimta sākumā 1. janvāri sasaistīja ar dažādiem lieliem sabiedriskiem pasākumiem, piemēram, Londonā no 1987. gada tiek rīkota Jaungada parāde. Savukārt mēs katru gadu 1. janvārī klausāmies "Vīnes filharmoniķu" Jaungada koncertu, kas tiek rīkots Vīnē, un šī tradīcija ir aktuāla no 1939. gada.
Vecgada vakaram raksturīgi bagātīgi klāti galdi. Runājot par latviešu svētku galdiem, raksturīgi 12 ēdieni, atbilstoši aizejošā gada 12 mēnešiem. Katram ēdienam bija simboliska nozīme.
Obligāti bija jābūt skābētiem kāpostiem, lai viss skābais un sliktais paliek vecajā gadā un jaunajā gadā tas vairs mūs neskar. Zirņi simbolizē asaras, un tie visi jāapēd vēl vakarā.
Uz galda jābūt pupām, kas simbolizē labklājību, pārticību un arī bērnus. Jābūt zivīm, un katram no mielasta dalībniekiem jāpaņem zvīņa tieši no Vecgada zivs un jāliek arī savā maciņā, lai būtu pārticība.
Āboli simbolizē skaistumu, bietes – karstas asinis, dzērvenes – sārtus vaigus, rutki – labu veselību, cūkas ribiņas un šņukurs – spēku un laimi. Jādzer zāļu tēja, jo tās smarža atbaida visus ļaunos spēkus. Ar ļauno spēku aizbaidīšanu saistīta arī svētku uguņošanas tradīcija, kas meklējama senos laikos. Kad nebija iespējams rīkot greznos salūtus, cilvēki šajā naktī dažādi trokšņoja – sita bungas un sadzīves priekšmetus, no mājas simboliski patriecot visu ļauno.
Vecgada vakarā vajag dziedāt, dancot, un tad mums visiem labi klāsies arī nākamajā gadā.
Un vēl viena svarīga lieta: Vecgada vakarā mēs cenšamies uzvilkt svētku drānas. Arī šī ir ļoti sena tradīcija. Svētku drānas pasargā no visa, kas ir ne tik labs.
Interesanta lieta ir apakšveļa.
Daudzām tautām ir ticējums, ka Vecgada vakarā jāvelk jauna apakšveļa, kas pasargā mūsu ķermeni, bet liela nozīme ir krāsai.
Piemēram, sarkanā krāsa dāmām simbolizē mīlestības piepildījumu, bet daudzām tautām tā ir arī pārticības simbols un simbolizē naudas pieplūdumu.
Kā mums jāuzvedas Vecgada vakarā un Jaungada dienā, lai jaunais gads mums būtu labs un izdevies? Nedrīkst strīdēties. Jaunā gada pirmajā dienā nedrīkst aizņemties, vajag labi ēst, priecāties, skaitīt naudu, jo tad būs daudz naudas un būs bagāts gads. Un, ja plīst trauki, tie plīst tikai uz laimi.
