Meredita Monka Rīgā
Viņai patlaban 81 gads, un viņa beidzot būs pie mums. Viņas superinstruments ir balss, un viņa arī dejo, komponē, režisē, filmē, horeografē. Kas dzirdējis Monkas ierakstus, nav jāpārliecina, un pārējie lai domā paši, bet tik vien skaidrs, ka kaut kas tik monumentāls Latvijā nenotiek bieži.
"Madama Butterfly" Ņujorkā
Sestdienas, 11. maija, vakarā Latvijas Radio 3 "Klasika" piedāvās tiešraidi no Ņujorkas Metropoles operas — skanēs Pučīni opera "Madama Butterfly", un titullomu dziedās universālais soprāns, mūsu zemē labi pazīstamā un stipri iemīļotā Asmika Grigorjana. Stāsts ir bēdīgs, bet Asmikas dēļ vērts klausīties, un arī Pinkertons – jau stipri slavenais Džonatans Tetelmans – labi zina, kā jādzied Pučīni.
LNSO aicina
Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) rezidējošais komponists Ēriks Ešenvalds uzrakstījis atbūdas rosinātu simfoniju un tās nosaukumam ņēmis Jāņa Šipkēvica rindas "Tā upe sākusi palot". Pirmatskaņojums 9. maijā, un Lielā ģilde, visticamāk, jau pārpilna, toties būs Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraide, turklāt pa dienu žurnālisti aicināti atvadīties no Lielās ģildes pašreizējā veidolā, jo lielā renovācija laikam taču beidzot notiks.
Liepājas Simfoniskais orķestris aicina
LNSO noslēdz sezonu nākošnedēļ, bet Liepājas Simfoniskais orķestris to dara jau šo sestdien un Gunta Kuzmas vadībā piedāvā Šūmaņa Čellkoncertu ar Margaritas Balanas solo, Mediņa lirisko etīdi "Pie baznīcas" un Brāmsa Otro simfoniju, ko mēdz saukt par skaistas melanholijas augsto dziesmu.
Rolands Kaņeps un svētā nopietnība
"Visās viņa gleznās ir cilvēki. Zinu tikai vienu kluso dabu. Bet visām viņa gleznām ir tēmas, kādi nodomi, kas nav tikai gleznieciski," raksta Jānis Krēsliņš un turpina par Kaņepa Manhetenas dzīvokli, kas (ikreiz citādi) iekārtots kā mākslas darbs ar japāņu tekstilijām, Zemgales segu, apgleznotu franču rakstāmgaldu, Neapoles un Parīzes porcelānu, rakstnieku un mākslinieku sarunām. Rolands Kaņeps (1925–2011) – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā no 11. maija.
Pietura pēc pieprasījuma
Grāmatu sāku lasīt pienākuma pēc, aizrāvos un beidzu lasīt jau kā Ilonas Ozoliņas-Čiu daiļrades interesents. "Pietura pēc pieprasījuma" ir emocionāli dziļi skarošs darbs ar gaumīgu misticisma devu un pasmagas pārdomas rosinošām sižeta līnijām. Lasītājs vismaz uz mirkli sajūtas drusku cilvēcīgāks.
