Ģēnijs un viņa anturāža
Vācu modes dizainers Karls Lāgerfelds, kurš devās mūžībā 2019. gadā, ir atkal pie mums uz brīdi atgriezies (šoreiz bez sirmuma matos un melnajām brillēm), lai biogrāfiskā seriālā "Kļūstot par Karlu Lāgerfeldu" ("Becoming Karl Lagerfeld") tiktu popkulturizēts. Sešās sērijās, ko piedāvā "Disney+" straumēšanas platforma, tiek ar modes intrigām piekarsētajā Parīzē 1972. gadā izspēlētas ambīcijas un attiecības, kad 38 gadu veco dizaineru, ko miniseriālā iemieso vācu aktieris Daniels Brūls, piemeklē eksistenciālas šaubas.
Seriāls ieskicē fascinējošu laiku un vietu, kad beidzot arī Parīzes mode piedzīvo lielas pārmaiņas, – modes namu sterilo un kluso ateljē atmosfēru nomaina jauna, seksīga dizaineru paaudze.
Tie bija gadi, kad Karls vēl piekopa kultūrismu, ko vasaras mēnešos Sentropēzas pludmalē sev un apkārtējai publikai par prieku iespundēja 20. gadu stila vilnas peldkostīmā. Un abi ģēniji – Īvs Senlorāns un Karls Lāgerfelds – spēja sagādāt skandālus un noturēt intrigu ne tikai ar modi, bet arī ar savām konkurējošām anturāžām, sadalot "Café de Flore" publiku galdiņos, kas kopā nemeņģējas. Diezin ko par seriālu teiktu pats modes metrs, zinot, cik pamatīgi un rūpīgi ir visu mūžu kopis savu publisko tēlu un auklējis mītus par sevi?
2006. gadā Lāgerfelds tiesā iesūdzēja žurnālisti Alisiju Dreiku, kura bija savā grāmatā "The Beautiful Fall" apskatījusi šo pašu laika periodu, apsūdzot autori melos un nepatiesībās, tostarp pieprasot, lai grāmatu tiktu aizliegts pārdot Francijā. Tiesa noraidīja dizainera prasības. Bet, ja filma aizķer sirdi, "The Beautiful Fall" ir grāmata, ko vērts izlasīt. Seriāls ir veidots pēc Baka Rafaela 2020. gadā sarakstītās grāmatas "Kaiser Karl" motīviem.
Arī Latvijas Televīzija šovasar gatavojas "ģībt" franču modes dēļ, piedāvājot augustā modes tematikai veltītus ceturtdienas vakarus pavadīt ar dokumentālajām filmām par modes dizaineriem Koko Šaneli, Žanu Polu Gotjē un Martēnu Marželu.
Maldīties pa modes mežu
"Ja tu esi īsts mākslinieks un māksla ir tas, ko tu dari, – viss pārējais ir otršķirīgi. Ar modi ir savādāk – tas ir bizness, bet neviens tevi neņems vēra, ja tev nebūs dvēseles un atmosfēras," apgalvoja dizainers Fjodors Podgornijs. "Kad sevi prezentē, tev ir pat jākliedz un jākaujas, lai izsistos." Šis ir citāts no 2011. gada, kad modes zīmols "Fyodor Golan" tikko bija debitējis Londonas modes nedēļā ar kolekciju "Pagānu dzeja" un rakstam, ko toreiz gatavoju, vēlējos no dizainera "izspiest" modes veiksmes formulu.
Trīspadsmit gadus vēlāk modes bizness ir krietni mainījies. Taču staigājot pa "Skulptūru mežu" Muzeju krātuves telpās, kur līdz 1. septembrim var retrospektīvajā izstādē "Sadursmes harmonija" apskatīt zīmola "Fyodor Golan" pūru, jāsecina, ka modes tandēms, ko 2009. gadā Londonā izveidoja Fjodors Podgornijs no Latvijas kopā ar Golanu Frīdmenu no Izraēlas, ir reflektējis un rezonējis ar pasaules pulsu, nezaudējot ne dvēseli, ne atmosfēru.
Pārsteidzoši un ļoti pārdomāti iekārtotā izstāde piedāvā aplūkot vismaz 120 tērpus un aksesuārus, kas sagrupēti piecos tematiskos segmentos kā, piemēram, "Digitālā romantika", kas ataino mīlestības izpausmes sociālo mediju laikmetā, vai "Ārkārtas stāvoklis", kas caur apģērbu aktualizē okeāna piesārņojumu. Lai arī tēmas ir nopietnas, kleitas ir skaistas.
Skats caur caurumu sienā
Līdz 16. augustam laikmetīgajai fotogrāfijai veltītajā izstāžu telpā – ISSP Galerijā ir aplūkojama otrā daļa divu izstāžu ciklam "Mūsdienu fotogrāfijas vēstures". Tas ir arī noslēdzošais "Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2024" notikums un atspoguļo Annemarijas Gulbes un Konstantīna Žukova versijas un interpretācijas par vietējās fotogrāfijas vēstures rakstīšanas procesiem.
Lai arī galerijai ir ierobežota telpa ekspozīcijai, Gulbes veidotā instalācija, kas pievēršas fotogrāfa, operatora un režisora Ulda Brauna mantojumam fotogrāfijā un kino – spēlfilmai "Motociklu vasara" –, aicina ieklīst pašā instalācijā, ko raksturo daudzi rindā saslēgti nobružāti sēdekļi un atskatīties atpakaļskata spogulī.
Tas diezgan organiski pa sienu aizvijas līdz Žukova darbam, kurš turpina jau uzsākto māksliniecisko izpēti par kvīru vēsturi Latvijā.
Šoreiz mākslinieka fokusā ir nonākusi Latvijas Nacionālā opera un balets gan kā ēka, gan kā kopiena, to izlīmējot un izkārtojot tapešu kolāžā pa galerijas sienu, tā ar savu darbu akcentējot vēstures noklusēto un cenzēto pusi – "personiskus stāstus, kas netiek izcelti ne ģimenes albumos, ne oficiālos vizuālos arhīvos, bet drīzāk lasāmi starp rindiņām" vai skatāmi caur caurumu sienā.
