"Kilograms kultūras" – starpžanru kultūrnotikums
Daudzo balvu pasniegšanas ceremoniju vidū ir tikai viena, kas ievēro, atzīmē un īpaši izceļ kultūras un mākslas žanru dažādību un mijiedarbību. Desmit kategoriju vidū tieši starpžanru notikumi nereti ir negaidīti iedvesmojoši, dažkārt izvedot mūs ārā no tik ierastās, žanriski skaidri definēto pasākumu komforta zonas.
Būtībā jau pati "Kilograma kultūras" pasniegšanas ceremonija izvēršas par starpžanru kultūrnotikumu:
nereti pretrunīgu un diskutējumu, bet vienmēr vērtīgu, jo tajā satiekas profesionāļi no dažādiem darbības laukiem, atšķirīgām vidēm un draugu lokiem, lai svinētu aizvadītā gada kultūras dzīves virsotnes.
Lai viņu tikšanās atkal rosina jaunas idejas sadarbībai, bet mākslu daudzveidības fakts, lai iedvesmo arī skatītājus un klausītājus! Šogad balsojuma aktivitāte bijusi liela, tādēļ jo īpaši interesanti būs uzzināt, kurš iegūs balvu "Kilograms kultūras 2023". Ceremonija jau piektdienas, 16. februāra, vakarā LTV1, LR1, LR3 un LSM tiešraidē, kā arī @100gkulturas sociālo tīklu kontos.
Dāvja Sīmaņa filmai pirmizrāde Berlinālē
Ir iemesls svinēt dzīvi un kino, ja kāda no Latvijas filmām tiek pirmizrādīta vienā no lielākajiem A klases kinofestivāliem Eiropā. Studijā "Mistrus Media" tapusī Dāvja Sīmaņa spēlfilma "Marijas klusums" piedzīvos pasaules pirmizrādi 74. Berlīnes Starptautiskā kino festivāla Foruma programmā 18. februāra vakarā. Filmas pamatā ir smags un sarežģīts stāsts par mēmā kino aktrisi Mariju Leiko un viņas traģisko likteni, kas noslēdzās Staļina īstenotajā latviešu iznīcināšanas operācijā Krievijā 1937. gadā.
Filma vizualizē totalitārā režīma ieskauto drūmo Maskavu pagājušajā gadsimtā, kas tiek inscenēta un filmēta tepat, Rīgā.
Ļoti iespējams, ka tieši šī melnbaltā filma kļūs par vienu no nozīmīgākajiem mūsu kino dzīves gada notikumiem, jo tās kinematogrāfiskā kvalitāte solās būt izcila, bet tās saturs – nozīmīgs šodienas Eiropas kontekstā. Tomēr vēl nesteigsimies notikumiem pa priekšu un dosimies vai nu uz Berlīnes kinofestivālu, vai gaidīsim pirmizrādi tepat Latvijā.
Kultūra + telpa
Lai gūtu garīgu piepildījumu un radošu atklāsmi, nepieciešams gan saturs, gan forma. Varam arī pārfrāzēt – kultūra un telpa. Arhitekts Jānis Dripe apkopojis un aprakstījis pēdējos gadu desmitos Latvijā uzceltās, atjaunotās vai restaurētās kultūrbūves apjomīgā grāmatā "Kultūrtelpa – 21. gadsimta kultūras būves Latvijā".
Izdevumu gandarījums turēt rokās gan satura, kurā ietverts bagātīgs fotogrāfiju un projektu vizuālo materiālu klāsts, gan kvalitatīvo tekstu dēļ.
Turklāt tas nav stāsts tikai par lielajām būvēm – Gaismas pili, Mežaparka Lielo estrādi vai Mākslas muzeju, bet arī par tik nozīmīgajām reģionālajām koncertzālēm, attāliem kultūras centriem, mazām, bet izcili veidotām bibliotēkām, brīvdabas koncertvietām un citām kultūras celtnēm, kas iedvesmo būt Latvijā. Beidzot ir grāmata, kas liek mums lepoties ar sasniegto un cerēt, ka nākamās kultūrbūves sagaidīsim pārskatāmā nākotnē.
