Grāmata "Raganas"
Rakstnieces Dainas Tabūnas debijas romāns "Raganas", ko izdevusi biedrība "Ascendum", pārsteidz ar nobriedušu rokrakstu, spēju turēt spriedzē un grodi savīt vairākas sižeta līnijas.
Nebiju gaidījusi, ka divdesmit gadu jaunākās Almas dzīve un pārdzīvojumi manī tik ļoti atsauksies.
Un piedzīvojumi, lai gan nekad mūžā neesmu devusies pa ezotērikas un karmas izsaucēju takām. Madara, Agne, Namamāte (kā vēlāk atklāja Almas ex – Roberts, pareizi sapratu, ka tā ir Ķempe, uzminēju arī Disidenti). 13., 18., 20. gadsimts (padomju laiks). Un tad vēl bonuss – vārdotājas un Gulētājas stāsts no nenosakāmiem aizlaikiem. Stāstījums ir gan notikumiem, gan emocijām bagāts, labā, bagātā, bet vieglā, nesamežģītā valodā. Par katru no varonēm romānu varētu uzrakstīt. Nu, vai par kaut ko citu, bet rakstīt Dainai Tabūnai vajadzētu vēl un vēl.
""Es pateikšu, ka tu mani piespiedi," visbeidzot nočukstu – lai gan biju nolēmusi, ka pie šī salmiņa neķeršos. Dūmi no pavarda ir piepildījuši istabu, un trīcekli atkal nomainījuši baltie rimbuļi gar acīm; viss kļuvis pa pusei neīsts, kā vājuma murgs. "Mans tēvs un viņa brāļi nāks ar ieročiem," es draudu. "Un viņus nogalinās," Bērns atsaka, bez domāšanas, bez šaubām."
Opera "Adriana Lekuvrēra"
Frančesko Čilea opera "Adriāna Lekuvrēra" pirmo reizi izrādīta 1902. gadā Milānā. Latvijas Nacionālajā operā skatāmais ir trešais iestudējums, to veidojis režisors Vensāns Busārs un radošā komanda no Francijas. Viņu veikums jau bija augstu novērtēts Frānsisa Pulenka operas "Karmelīšu dialogi" interpretācijā, un arī "Adriāna Lekuvrēra" izpelnījusies skatītāju un kritiķu atzinību.
Tā ir grezna, patiesos notikumos balstīta opera par mīlestību, greizsirdību un tās sekām 18. gadsimta Francijā.
Lai arī pirmizrādē piedalījās vairāki viessolisti, pašlaik šo aizkustinošo stāstu var baudīt ar Latvijas Nacionālās operas solistu dalību. 21. decembrī Adriānas Lekuvrēras lomā Tatjana Trenogina, viņas mīļoto Mauricio dziedās Raimonds Bramanis, mīlas trīssturi Bujonass hercogienes lomā veidos Irma Pavāre. Citās lomās – Krišjānis Norvelis, Andris Knipļuks, Jānis Apeinis, Inga Šļubovska-Kancēviča, Laura Grecka, Rihards Millers, Juris Ādamsons.
Koncerts "Mirklis gaismas tuvumā"
Ziemassvētku laika neatņemama sastāvdaļa ir koncerti, kas rada šo svētku atmosfēru un ļauj garam pacelties. Šoreiz mani ieintriģēja Dailes teātra koncerts "Mirklis gaismas tuvumā", kurā teātris aicina svinēt Ziemassvētkus debesīs kopā ar eņģeļu kori.
Koncerta režisore ir Diāna Kaijaka, kuras režiju ļoti augstu vērtēju Dārtas Danevičas monoizrādē "Zēni nav meitenes".
Šī īpašā svētku koncertprogramma izskan divās daļās. Pirmajā daļā – debesīs – skan dziesmas no Valta Pūces cikla "Gadalaiku dziesmas", bet otrajā daļā, tuvāk zemei, Dailes teātra aktieri līdz ar mūziķiem un daļu no jaunā Dailes muzikālā kursa izdziedās Raimonda Paula dziesmas. Izrādē piedalās izcilie Dailes teātra aktieri Ieva Segliņa, Ērika Eglija-Grāvele, Artūrs Skrastiņš, Gints Grāvelis, Milēna Miškēviča, Vita Vārpiņa, Gints Andžāns, Klāvs Kristaps Košins, Artis Robežnieks, Mārtiņš Meiers.
Izstāde "Psihopomps: iesācēja ceļvedis viņpusē"
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs tik tiešām mēģina aizpildīt arī neesošā Laikmetīgā mākslas muzeja nišu. Un, lūk, Kupola zālē iespējams iegrimt zeltaini apokaliptiskā mākslinieka Artura Virtmaņa radītā atmosfērā, kurā ir gan melnām krāsmatām vai apdegušiem zariem līdzīgas, pēcugunsgrēka džungļu sajūtu raisošas instalācijas, gan zelta folijas bumbas, gan noslēpumains video un pāri ekrānam slīdoša tāda kā lūgšana, kurā apgalvots, ka mēs mīlam katastrofu un katastrofa mīl mūs. Lai arī šim apgalvojumam negribas piekrist, nevar noliegt, ka atmosfēra izstādē radīta suģestējoša un rosina uz dažādām pārdomām, kā arī ar savu klātbūtni apmeklētājs kļūst par daļu no instalācijas.
