Iepolsterēto sieviešu šarms un posts miniseriālā par modes pasauli
Kamēr nepacietībā gaidām jau ar "Lielā Kristapa" zelta putekļiem pamatīgi apbērtos "Padomju džinsus" iznākam uz lielākiem vai mazākiem ekrāniem (tas notiks jau 26. februārī kinoteātrī "Forum Cinemas"), pagājušonedēļ savu pirmizrādi piedzīvoja miniseriāls "The New Look" (platformā Apple TV+).
Tas sola atklāt "šokējošu stāstu" par to, kā Parīzes modes metri ar Kristiānu Dioru priekšgalā pārlaida Otrā pasaules kara laiku un pēckara gados radīja jaunu siluetu sieviešu modē.
Tas tik ļoti nepatika "vecās modes" taisītājai Koko Šanelei, ka viņai neatlika nekas cits, kā pašai atgriezties Parīzē no trimdas kūrortiem Šveicē, jo, viņasprāt, mode bija kļuvusi "par joku un [vīriešu kārtas] dizaineri ir aizmirsuši, ka kleitās atrodas sievietes". Bet Diors? – "Viņš neģērbj sievietes, tās viņš iepolsterē!"
Varat nojaust, ka Koko Šanele, kuru seriālā atveido franču aktrise Žiljeta Binoša, ir "ļaunais tēls" (šoreiz ne asās mēles, bet morālā kompasa dēļ), un Kristiāns Diors, ko iemieso Bens Mendelsons, ir varonis, kas šajās sērijās meklē iedvesmu savām kolekcijām un mēģina atrast savu māsu, kura tika sagūstīta un nosūtīta uz koncentrācijas nometni.
Kritiķi, kas redzējuši "The New Look", gan norāda, ka seriālam trūkst dinamikas, modes līnija tiek trivializēta, pakārtojot to karam, un Šaneles modes mantojums – neskaidrs un slikti definēts. Esat brīdināti.
Iekāpt gleznā
"Kad es sāku gleznot, es pilnībā visu aizmirstu, tas ir tāds kā zemapziņas atspoguļojums un blackout, un tad, kad esmu pabeidzis un dienu nogleznojis, es apskatos un – wow, kā es to dabūju gatavu?!" – tā jaunais gleznotājs Ansis Rozentāls apgalvoja intervijā Zanei Brikmanei, kura gada sākumā ciemojās mākslinieka darbnīcā, kur telpas grīdas klāja garas raibas tapešu līnijas, ik pa laikam tām tiekot pie jauna triepiena vai krāsu akcenta kārtas.
Rezultāts ir ainavu glezniecības formā ar eksperimentālām tehnikām tapusi personālizstāde "Skats apkārt" – raibi lielformāta gleznojumi klāj gan telpas sienas, gan drūzmējas uz grīdas, gan levitē telpā.
Tā ir izstāde, kurā nav distances starp vērotāju un mākslinieku, jo pa darbiem var arī burtiski bradāties (protams, ar zilām bahilām kājās).
Rozentālu dzimtas atvases (Anša vecvecvectēvs ir pats Janis Rozentāls) pirmā personālizstāde ir skatāma līdz pat 31. martam tumšajā Rīgas Mākslas telpā.
Sevis meklējumi mākslā
Lai vaigā skatītu afrikāņu izcelsmes modernās mākslas radītāju pašus jaunākos veikumus, nav jādodas tālāk par Londonu, kur gads ir sācies ar vairākām afrikāņu mākslas izstādēm pilsētas prestižajās galerijās. Somālijā dzimusī Umana (Uman), kas uzaugusi Kenijā un tīņa gadus pavadījusi Dānijā, rada lielizmēra gleznas savā studijā Ņujorkā. Iespaidojoties no bērnības atmiņām, tekstilmākslas un topogrāfijas, viņas mākslas darbi savijas ar pašportretiem, jo gleznas esot autores "paplašinājums". Līdz 30. martam galerijā "Hauser & Wirth" ir apskatāma mākslinieces jaunāko darbu izstāde "Uman. Darling sweetie, sweetie darling", kurā ar kultūras sadursmju krāsu virpuli Umana pašapcerē, ka "viss, ko es tagad radu, ir pašportrets dažādos veidos. Pat manas abstraktās gleznas ir pašportreti."
Londonas galerijā "Serpentine South" no 12. aprīļa līdz 1. septembrim būs skatāma Jinka Šonaberes (Yinka Shonibare) izstāde "Suspended States" galerijā "The Serpentine South", kur nigēriešu izcelsmes britu mākslinieks, kas apbalvots ar Britu Impērijas Izcilības ordeni 2019. gadā, arī nodarbosies ar pašidentitātes meklējumiem, tostarp piedāvājot statujas ar slavenu vēsturisku personāžu apveidiem, kas mākslinieku rokās tiek izkrāsoti raibos afrikāņu rakstos, kļūstot formai par savdabīgu krāsainu kamuflāžu, tā dekolonizējot savus subjektus.
Savukārt, kad atnāks novembris, Nigērijas pilsētā Beninā durvis vērs Rietumāfrikas mākslas muzejs, solot pasaules klases līmeni un piedāvājot ne tikai bagāto kultūras mantojumu – kā nekā, tā ir Beninas bronzas skulptūru mājvieta –, bet arī Āfrikas modernās mākslas impulsus pie sevis.
