Latgalē
Rahmaņinovs un Rubiķis
10. septembra vakarā Latgales vēstniecībā "Gors" Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris Aināra Rubiķa vadībā spēlēs Rahmaņinova Otro simfoniju.
Ja kāds vēl nezina, tas ir 50 minūšu ilgs, majestātisks skaistums, un nav Latvijā labākas vietas, kur tādam skanēt!
Ja ar to par maz, tad koncerta pirmajā daļā Grīga Klavierkoncerts – hits, kas Latvijā skan nepelnīti reti. Un, ja arī ar to vēl par maz, tad solists būs Vestards Šimkus savā gudrā briedumā, kura augļus baudām jau vairākus gadus.
Podi un griķi
Raiņa dzimšanas dienā Andra Ušpeļa Pocelujevkas darbnīcā Moldedžūs kursies ceplis. Sestdien pulksten 10.00 no rīta cepli vērs vaļā un pulksten 12.00 atklās izstādi Lūznavas Kulturys škiunī. No pavasara uz rudeni transponējušās Latgolys pūdnīku dīnas svinēs 40. gadadienu!
Mēs varēsim tikt pie podiem, veselīgiem zaļiem griķiem un Lūznavas parka milzkoku un zaļdīķu neikdienišķā miera.
Rīgā
Telpa sev
Tallinas ielas kvartāla kārtējā laikmetīgajā trešdienā horeogrāfe un dejotāja Kristīne Brīniņa piedāvās izrādi “Drupas”. Darba impulss radies globālās pandēmijas laikā – esot izolācijā, aizvien vairāk ir nodarbinājusi jēdziena “mājas” nozīme. Iztēli ierosina jautājums par jēdzieniem "mājas" un "telpa sev". Vēlmi redzēt izrādi nostiprina anotācijā lasāmie vārdi “…neizdaru, jo baidos pazaudēt…”.
Grāmatnīcās
Arnolda Klotiņa grāmata “Divatā ar tautasdziesmu”
Pilsētas folklora un zemnieku folklora, balti un lībieši, koncertkokļu daile un dzīvā tradīcija, izcelšanās, turpinājums, dažādība – lakoniski un izsmeļoši viss būtiskais, kas mums jāzina par tautasdziesmas attiecībām ar latviešu profesionālo mūziku. Ierīkojamies lasāmkrēslā un paliekam divatā ar mūziku.
Ērika Vilsona grāmata “Me&Mo”
Ēriks Vilsons uzrakstījis grāmatu par teātri un cilvēkiem, un rezultāts ir spēcīgs. Te ir teātra baisi valdzinošā iznīcinošā iedaba; te ir cilvēki, kurus mēs ikdienā nesatiekam un par kuru eksistenci, iespējams, nenojaušam, ja vien nekāpjam sabiedriskajā transportā; te ir 60. – 70. gados dzimušo jaunība un iespējamības, kas ar mums varēja notikt; te ir ilgošanās un bezcerība. Ēriks Vilsons redzīgi novēro, precīzi izklāsta un nežēlīgi, bet dziļi cilvēciski griež.
