LASI PAR:
- Lilijas Dzenes rakstu izlasi "Izmeklēti raksti";
- Atjaunoto Ķemeru vēsturisko parku;
- Izdevumu "Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas. Mana pasaku zeme".
- Balso par saviem favorītiem!
Lilijas Dzenes rakstu izlase "Izmeklēti raksti"
Skatītāji un klausītāji ik gadu balvas finālistus nosaka trīs balsojumos. Aizvadītā gada pavasara balsojumā mantojuma kategorijā visvairāk balsu saņēma Lilijas Dzenes rakstu izlase "Izmeklēti raksti".
Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja un apgāda "Mansards" izdotās grāmatas "Lilija Dzene. Izmeklēti raksti" pirmajā daļā atrodamas grāmatas sastādītāja un zinātniskā redaktora, profesora Jāņa Siliņa atlasītas 26 recenzijas un raksti, kas aptver laika posmu no 1952. gada līdz 2006. gadam, kā arī teātra zinātnieces, dramaturģes Evitas Sniedzes eseja par Liliju Dzeni. Otrajā daļā "Nekā personīga" publicēti teātra zinātnieces un kritiķes Lilijas Dzenes dienasgrāmatu fragmenti. Tos publicēšanai sagatavojusi teātra vēsturniece Rita Melnace.
"Latvijas teātra kritikas grande dame Lilijas Dzenes rakstu krājums godina spilgtas, erudītas personības milzu veikumu, savukārt dienasgrāmatas lappuses tuvina mūs kaut kam ļoti personiskam, tikko sajaušamam un ļoti cilvēciskam.
Obligātā literatūra gan teātra vēstures interesentiem, gan cilvēka dvēseles pētniekiem," komentējot izdevumu uzsvēra "Kilograms kultūras" žūrijas loceklis Orests Silabriedis.
Atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks
Rudens balsojumā uzvarēja un par finālistu mantojuma kategorijā kļuva atjaunotais Ķemeru vēsturiskais parks, kas apmeklētājiem tika atvērts 2021. gada 13. augustā.
Vairāk nekā 180 gadu senā parka pārbūve tika uzsākta 2019. gada oktobrī, un projekts izmaksājis 9,5 miljonus eiro. No tiem lielākā daļa ir Eiropas reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums, bijusi arī neliela valsts budžeta dotācija, taču pati pašvaldība ieguldījusi 3,5 miljonus eiro.
Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības infrastruktūras investīciju projektu nodaļas vadītāja Baiba Birzniece sarunā ar Latvijas Radio uzskaitīja paveikto: "Ir veikti darbi vairāk nekā 20 hektāru platībā. Ir restaurētas lietas parkā, piemēram, piemineklis Ķemeru kūrorta ārstiem un dibinātājiem. Ir atjaunoti 12 tilti. Tajā skaitā trīs ir transporta tilti. Ir izbūvēti jauni celiņi. Ir uzstādīti labiekārtojuma elementi, kopā ir vairāk nekā 180 soliņu. Ir izbūvēts apgaismojuma tīkls. Papildus ir izvietotas arī videonovērošanas kameras. Ir iestādīti koki, ir izveidotas plašas, skaistas, krāšņas apstādījumu dobes."
"Kilograms kultūras" žūrijas pārstāvis Orests Silabriedis norādīja:
"Ķemeri nepiedodami ilgus gadus stiga pelēcībā un aizmirstībā, un jau radās aizdomas, ka vairs nekad neatplauks, tomēr beidzot ir pienākušas ilgi gaidītās pārmaiņas,
un nu mums ir atjaunots ūdenstornis, uzplaukusi rotonda un Mīlestības saliņa, jauni soli, jaunas takas un Jura Bajāra veidotā sēravota ķirzaciņa liekas pavisam apmierināta ar Ķemeru atdzimšanu."
Izdevums "Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas. Mana pasaku zeme"
Gada pēdējā – ziemas – balsojumā starp nominētajiem notikumiem vislielāko skatītāju un klausītāju atbalstu izpelnījās izdevums "Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas. Mana pasaku zeme", ko sakārtojusi Agita Ančupāne un klajā laidusi izdevniecība "Latvijas Mediji".
Atmiņās lasītājs ir aicināts iepazīt 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma latviešu inteliģences vidi, kuras centrā ir Mērijas ģimene – Grosvaldu–Grīnbergu dzimta. Daļa no atmiņām atklāj arī dzīvi latviešu kolonijās Novgorodas guberņā pēc Pirmā pasaules kara no 1919. gada beigām līdz 1921. gada beigām. Parādās Grīnbergu ģimenes dzīve kolonijās un Petrogradā, kā arī Mērijas vīra mācītāja Jāņa Grīnberga darbība.
"Grosvaldu-Grīnbergu ģimene nebeidz pārsteigt," atzīmēja "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāvis Orests Silabriedis. "It kā zinājām, kas viņi ir un ko darījuši, taču tikai pamazām atklājas sīpola kārta pēc kārtas, un
nu mūsu rīcībā ir arī Mērijas Grīnbergas vecākās teksti, kas rosina domas un pārdomas par to, kāda bijusi mūsu kopīgā pagātne un kas ir tā augsne, kurā balstās mūslaiku cilvēks."
Balso par saviem favorītiem!
To, kurš kultūras notikums svinīgajā ceremonijā saņems balvu "Kilograms kultūras", noteiks skatītāju balsojums. Līdz 26. janvāra pusnaktij reizi dienā iespējams balsot par saviem favorītiem mantojuma un pārējās astoņās balvas kategorijās.
Apbalvojuma "Kilograms kultūras 2021" pasniegšanas ceremonija – 19. februārī pulksten 21.05 tiešraidē LTV1 un LSM.lv, kā arī LR1 un LR3 "Klasika".
"Kilograms kultūras 2021" žūrijā darbojās LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Eva Johansone, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva un LR1 žurnālists Toms Treibergs, kā arī portāla LSM kultūras sadaļas redaktore Laila Burāne.
"Kilograms kultūras 2021" laureātiem naudas balvu nodrošina "Nākotnes atbalsta fonds".
"Kilograms kultūras" ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.
