Balvas fināla balsojums norisinās līdz 26. janvāra pusnaktij, un tajā katrā kategorijā piedalās trīs finālisti, kas katrs jau ieguvuši skatītāju simpātijas trīs gada laikā notikušajos balsojumos.

LASI PAR:

• Dokumentālo filmu "Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls";
• Spēlfilmu "Tizlenes";
• Daudzsēriju mākslas filmu "Emīlija. Latvijas preses karaliene".
• Balso par saviem favorītiem!

"Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls"

Pavasara balsojumā, kas noritēja 2021. gada maijā, kino kategorijā visvairāk balsu saņēma režisora Andreja Verhoustinska dokumentālā filma "Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls".

Maestro Raimonds Pauls 2021. gada 12. janvārī svinēja 85 gadu jubileju. Svinot lielo notikumu, Latvijas Televīzijā tapa dokumentāla filma "Mūžīgais dzinējs. Raimonds Pauls". Žurnāliste un scenārija autore Henrieta Verhoustinska un režisors un operators Andrejs Verhoustinskis 2020. gadā sekojuši maestro gaitām un tam, kā, neskatoties uz šķēršļiem, ko uzlikusi pandēmija, Raimonds Pauls neapstājas un saglabā savu radošumu un dzīvessparu.

 "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Daira Āboliņa filmu komentēja: "Raimonds Pauls darbībā, ikdienas dinamikā un savā mūzikā.

Delikāti, bet tieši šodien un tagad filmas veidotājiem ir izdevies fiksēt Raimonda Paula būtību.

Maestro ir atvērts, bet absolūti noslēgts cilvēks, un piekļūt viņa kodolam un dvēselei ir gandrīz neiespējami. Ir mirkļi, kad tas ir izdevies, ir mirkļi kad viņš paliek savā humora čaulā."

Savukārt filmas režisors par darbu sacīja:

"Tas ir stāsts par viena talantīga cilvēka cīņu ar vecumu vai, vispārinot, par gara cīņu ar fizisko ķermeni."

 "Tizlenes"

Septembrī notikušajā rudens balsojumā lielāko skatītāju atbalstu ieguva un finālā iekļuva režisores Martas Elīnas Martinsones spēlfilma "Tizlenes".

Studijā "Ego Media" tapusī filma "Tizlenes" stāsta par trīs draudzeņu – Sarmītes, Svetas un Katrīnas – piedzīvojumiem 2000. gada priekšvakarā. Trijotne ir nolēmusi mainīt savu klases "tizleņu" statusu un pabeigt 9. klasi "stilīgo statusā". 

"Tizlenes" ir darbs, kas vizuāli ieturēts "divtūkstošo" stilistikā – laikam un videi ir ļoti svarīga loma filmā, tomēr tas ir arī fons, kas caur komēdijas prizmu atgādina it kā pašsaprotamas, bet ļoti būtiskas patiesības. Kā sarunā ar Latvijas Radio atzina filmas režisore: "Ļoti banāli, bet vienkārši, ka draudzenes ir pats svarīgākais dzīvē. Šai saistībā treilerī ir šis sauklis – kad tev ir labākās draudzenes, nekas nav tizli.

Galvenais vēstījums ir tāds, ka pie tiem cilvēkiem, ar kuriem tu vari justies ērti tāds, kāds tu esi neizliekoties, ir jāturas visu dzīvi."

"Filma, kas īpaši fascinē ar savu inscenējuma brīvību.

Režisores Martas Elīnas Martinsones pilnmetrāžas kino debija ir par laiku, kad viņai pašai bija sešpadsmit un TV rādīja pirmos pusaudžu seriālus, kas ietekmēja ne tikai ģērbšanās un uzvedības stilu, bet arī nākotnes sapņus. Filma ir krāšņa atklātnīte no Mileniuma laika pasaules," par lenti sacīja "Kilograms kultūras" žūrijas pārstāve Daira Āboliņa.

"Emīlija. Latvijas preses karaliene"

Gada pēdējā – ziemas – balsojumā kino kategorijā uzvarēja daudzsēriju mākslas filma "Emīlija. Latvijas preses karaliene".

Studijā "Mistrus Media" tapusī filma stāsta par "Jaunāko ziņu" un "Atpūtas" izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvuši par Latvijas vēstures leģendu. Lente sastāv no sešām spēlfilmas sērijām, kuru režisori ir Kristīne Želve, Andis Mizišs un Dāvis Sīmanis, kā arī vienas dokumentālās sērijas, ko režisējis visa seriāla producents un ieceres autors Gints Grūbe. Katra sērija atspoguļo kādu zīmīgu Emīlijas Benjamiņas dzīves posmu, parādot dažādas viņas personības šķautnes, – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados un beigu beigās pašas darbinieku nodevību.

Benjamiņu filmā atveidoja aktrise Guna Zariņa, kura sarunā LTV raidījumā "Kultūrdeva" par darbu pie lomas stāstīja: "Es domāju, ka tas, ko Emīlija iekāroja, būdama jauna, tas, ar ko sākas filma, ar viņas sapni par jaunu izdevumu, par to, kādā ātrumā un bezbailībā viņas galvā nāk idejas, kā attīstīt uzņēmumu. Tādā ziņā viņa ir absolūti ģeniāla vienkārši ar to, ka viņa neliek sev nekādu rāmi.

Viņai nav vārda "nevar", viņai ir vārdi "var, gribu, es to dabūšu". Viņa nebaidās gribēt. Tas viņai ir valdzinošākais.

No šodienas skatupunkta mēs varbūt nespējam aptvert viņas drosmi, kas valda viņas domās, bet tas, ka viņa līdz ar to sev uzliek nepanesamu, manā izpratnē, slavas, ietekmes un mantas nastu... Strādājot pie Emīlijas, man par to bija jādomā, un tas galu galā ir arī ierakstīts scenārijā."

"Producenti, režisori, mākslinieki, aktieru ansamblis pierādīja, ka šāda veida darbs ir iespējams, gan runājot par darba grafiku, gan māksliniecisko risinājumu.

Operatora Andreja Rudzāta benefice pāri visam un aktrises Gunas Zariņas "dziļās" pārvērtības. Viņi pierādīja ka daudzsēriju filmas priekšrocība ir strādāt ar vēstures faktiem, tos interpretēt (brīžiem pat pārāk brīvdomīgi) un to ir iespējams skatīties arī uz lielā ekrāna," komentēja žūrijas pārstāve Daira Āboliņa.

Balso par saviem favorītiem!

To, kurš kino darbs svinīgajā ceremonijā saņems balvu "Kilograms kultūras", noteiks skatītāju balsojums. Līdz 26. janvāra pusnaktij reizi dienā iespējams balsot par saviem favorītiem kino un pārējās astoņās balvas kategorijās.

Apbalvojuma "Kilograms kultūras 2021" pasniegšanas ceremonija – 19. februārī pulksten 21.05 tiešraidē LTV1 un LSM.lv, kā arī LR1 un LR3 "Klasika".

"Kilograms kultūras 2021" žūrijā darbojās LTV, LR un LSM kultūras jomas profesionāļi – LTV Kultūras raidījumu redakcijas vadītāja Ieva Rozentāle, žurnālistes Lilita Eglīte, Eva Johansone, Daira Āboliņa un Henrieta Verhoustinska, LR3 "Klasika" direktore Gunda Vaivode, žurnālisti Orests Silabriedis, Liene Jakovļeva un LR1 žurnālists Toms Treibergs, kā arī portāla LSM kultūras sadaļas redaktore Laila Burāne.

"Kilograms kultūras 2021" laureātiem naudas balvu nodrošina "Nākotnes atbalsta fonds".

"Kilograms kultūras" ir sabiedrisko mediju apbalvojums kultūras jomā, kas apliecina sabiedrisko mediju aktīvu līdzdarbību Latvijas kultūras dzīves procesos. Balvu piešķir Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM. Tradīcija aizsākta 2012. gadā, kad balvas tika pasniegtas par spilgtākajiem 2011. gada kultūras notikumiem.