Šogad nominētāko filmu augšgalā ir Grētas Gērvigas "Bārbija" ar 9 nominācijām, kam seko Kristofera Nolana "Openheimers", Jorga Lantimosa "Nabaga radības" un Mārtina Skorsēzes "Ziedu mēness slepkavas". Televīzijas seriālu sadaļā nepārspējams līderis ir seriāls "Pēctecība", kurš šogad noslēdza savu pēdējo sezonu.
Kino speciālistes Sonora Broka, Dārta Ceriņa un Kristīne Simsone šogad ir daļa no "Zelta globusa" balvas žūrijas, kura skatās un vērtē balvai izvirzītos kino darbus dažādās kategorijās.
Izmaiņas žūrijas piesaistē
"Tajā, ko nozīmē kādam Latvijas kino kritiķim, kuratoram vai žurnālistam balsot par "Zelta globusa" balvu, ir jāņem vērā pārkārtojumi, kas ir notikuši ar pašu Holivudas Ārzemju preses asociāciju, proti, neskaitāmo skandālu virkni," skaidro kuratore un kino pētniece Dārta Ceriņa. Viņa uzsver, ka iepriekš žūriju pārsvarā pārstāvēja Losandželosā dzīvojoši ārzemju žurnālisti. Kritiku izpelnījās arī tas, ka nenotika "Zelta globusa" balsotāju rotācija un to biedru lokā pārsvarā bija baltādaini vīrieši vecumā pēc 50.
2022. gadā asociācija paplašināja balsotāju apvāršņus, un kā pirmā balsotāju lokā no Latvijas iekļuva Dārta Ceriņa. "Tas palīdz daudziem dažādajiem balsotājiem ieraudzīt tos kinematogrāfiskos procesus, notikumus, filmas, seriālus, kurus cita veida ģeogrāfijas vai kultūras sistēmās, vai kontekstos piesaistītie neieraudzītu," stāsta Ceriņa, uzsverot, ka citu valstu un reģionu balsotāju piesaistīšana veicina arī citu – Eiropas un Āzijas – kino darbu parādīšanos nominantu vidū. Vienlaikus viņa atzīmē, ka arī seriālu piedāvājumā tomēr joprojām dominē ASV kabeļtelevīzijas un straumēšanas platformu produkti.
Vērtēšanas process
Kino kritiķe un kuratore Sonora Broka skaidro, ka balsošanas process "Zelta globusa" balvai ir tuvs tam, kā notiek Eiropas labākās filmas izvēle, balsošana par filmām Eiropas Kinoakadēmijas balvai. Vispirms tiek pasniegtas Eiropas Kinoakadēmijas balvas, pēcāk tiek izziņotas "Zelta globusa" nominācijas. Daļa no filmām nominācijās pārklājas, piemēram, filma "Kritiena anatomija", kas ir viena no sešām filmām, kas pretendē uz "Zelta globusu" kā labākā filma, tikko saņēma vairākus apbalvojumus Eiropas Kinoakadēmijas ceremonijā.
"Balsošanas procesā ir jāpārskata ārkārtīgi liels daudzums ar filmām un seriāliem. Es pārgalvīgi piekritu vērtēt arī seriālus, un to formāts šobrīd būtiski atšķiras no tā, ko redzam spēlfilmu formātā. Lielākoties ir pārstāvēti ASV vai anglofonajā vidē tapuši seriāli, šajā ziņā es kā Eiropas kontinenta pārstāve tomēr būtu gribējusi redzēt arī citus seriālus. Īpaši šajā laikā, kad Eiropā notiek lielas diskusijas par Eiropas [kino] nozares kapacitātes kāpināšanu tieši seriālu kontekstā. Mums ir daudz jaunu finanšu mehānismu, un daudz tiek domāts, diskutēts par seriāliem, kas top vairāku valstu kopražojumos," par seriālu tendencēm stāsta kino kritiķe un kuratore Kristīne Simsone.
Simsone piekrīt, ka "Zelta globusa" procesā redzama ļoti tipiska seriālu aina, kura piedāvājumā dominē ASV kabeļtelevīzija. "Mēs varam skatīties uz Amerikas un anglofonās pasaules seriāliem kā ļoti stabilu vērtību, un tas ir labs placdarms režisoriem, kur izvērsties, stāstīt stāstus, kas ir ar lielu hronometrāžu un citādā formātā. No formas un inovāciju viedokļa, es neteiktu, ka šeit būtu kas galvu reibinošs," skaidro Simsone. Viņa atklāj, ka spēlfilmu skatīšanās un vērtēšana ir bijusi daudz interesantāka, lai gan saturs pārklājas ar to, kas bijis redzams Eiropas kinofestivālos un citviet.
Šogad pieteikto filmu apjoms ir ap 400 filmām, un tas katru gadu ir atšķirīgs. Spēlfilmu vērtēšanā darbi tiek dalīti divās daļās – drāmas un komēdijas, mūzikli, bet filmu producenti piesaka filmas tajā kategorijā, kurā ir lielākas izredzes saņemt kādu no apbalvojumiem, skaidro Ceriņa. Balvu process vai nozīme anglofonajā vidē ir citādāka, kā, piemēram, Eiropas festivālos.
"Ļoti interesanti sanāk, kā tu caur īpatnējām kategorijām sāc skatīties uz pašu filmu citādāk.
Klasisks piemērs ir, ka vairākas filmas "Zelta globusā" kļūst par komēdijām vai mūzikliem. Te šogad jāizceļ, piemēram, Toda Heinsa "Maijs decembrī", kas ir brīnišķīga melodrāma, psiholoģisks skalpelis ar Ingmara Bergmana silto roku pieskārienu, kas ir kļuvis par komēdiju vai mūziklu," atklāj kuratore un skaidro, ka šāds mārketings iezīmē sāncensības garu.
Kino ainava un favorīti
Sonora Broka kā savu favorītu izceļ Džonatana Gleizera filmu "Interešu zona", kas vēsta par Aušvicas nometnes komandantu un viņa idillisko ģimenes māju, kas robežojas ar nometnes žogu. Skaņu ainavas dēļ Broka šo filmu iesaka skatīties tieši kinoteātrī. Tāpat viņa izceļ arī franču filmu "Kritiena anatomija", kuras meistarīgais scenārijs notur skatītāja uzmanību.
"Man ir ārkārtīgs prieks, ka starp nominācijām uz labāko animācijas filmu ir iekļuvis vecmeistars Hajao Mijadzaki ar filmu "Zēns un gārnis"," teic Broka.
Broka uzsver, ka filmu ainava ir kļuvusi daudzveidīgāka, jo starp pretendentiem uz labāko filmu ir gan franču filma "Kritiena anatomija", gan ASV un Dienvidkorejas kopražojuma filma "Pagājušās dzīves". Tāpat viena no būtiskākajām un nominācijām bagātākajām filmām ir Jorga Lantimosa "Nabaga radības", kas, kā min Broka, ir "absolūti atbrīvots ceļojums kino valodas labirintos".
Ceriņa pievienojas filmas "Interešu zona" vērtējumam un raksturo sižetisko esenci kā "ļaunuma banalitāti". "Šī filma veido interesantu ornamentu ar Skorsēzes filmu "Ziedu mēness slepkavas", kas arī runā par vardarbības pēctecību un kas nokož šī brīža ģeopolitiskajā situācijā būtisku un godīgu riecienu," uzsver Ceriņa.
"Kopējā tendence ir tāda, ka top tāds konservatīvs kino. Mēs daudz runājam par to, cik daudz var būt seksualitātes vai kādos apstākļos tas var tapt, bet es domāju, ka filma ["Nabaga radības"] labi rada šo dialogu, kas var tikt rādīts uz ekrāna un kas nevar pamatstraumes vai festivālu kino kontekstā," uzsver Ceriņa.
"Arī man "Nabaga radības" ir labākā aizvadītā gada kino pieredze ar lielu atrāvienu, jo gan vizuālā pasaule, gan ļoti lielā atbrīvotība tajā naratīvā, kā Lantimos vēsta par patriarhālās sabiedrības stereotipu priekšrakstu apgāšanu, savā ziņā parādot, cik ļoti šie priekšraksti ir absurdi, cik diskriminējoši un sievietes iegrožojoši. Tas ir viens sociālpolitiskais aspekts, kāpēc šī filma ir ļoti nozīmīga kā laikmeta kino vēstījums," stāsta Kristīne Simsone. Tāpat Simsone izceļ filmas vizualitāti un aktrises Emmas Stounas aktierdarbu.
Dārta Ceriņa iezīmē to, ka, mainoties "Zelta globusa" identitātei, balva aktualizē starptautisku žurnālistu, kritiķu un par kino reflektējošo pārstāvju vērojumus. "Tas, kā tas tiks pārtulkots nomināciju lokā, arvien vairāk virzīsies uz to, ka būs jārod balanss, lai radītu interesi Ziemeļamerikā un valstīs, kuras pārstāv balsotāji," skaidro Ceriņa.
