Filmas režisore Liene Laviņa atklāj, ka filmas ideja nākusi no viņas ģimenes un viņas uzdevums bijis saviem bērniem atstāt šo filmu, iepazīstināt ar Gunāru Astru un viņa vērtībām. "Tas ir labi, ka Gunāra Astras vārds skan tik bieži. Es domāju, ka tas neskanēja tik bieži pirms viņa 90 gadu jubilejas," Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" vērtē Liene Laviņa. "Viens no iemesliem [filmas tapšanai] – mēs skatījāmies, ka esam 30 gadus nodzīvojuši neatkarīgā valstī, bet līdz šim nav bijusi neviena nopietna dokumentāla filma par Gunāru Astru, lai arī viņš varētu būt paraugs daudzās lietās jebkuram no mums, jebkuram politiķim, cilvēkam, kas dzīvo, kuram ir kaut kādas izvēles dzīvē, – izvēlēties īslaicīgu labumu vai saglabāt savu stāju," analizē filmas producents Sandijs Semjonovs.
Informācijas un arhīva liecību par Gunāru Astru nav saglabājies daudz, čekas arhīva svarīgākās daļas, tai skaitā teju visa Astras lieta, savulaik tika izvesta. Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, pieeja Krievijas čekas arhīviem tika pilnība liegta. Filmas veidotājiem, ne bez pūlēm, izdevies atrast un uzrunāt čekistus, kas uzturēja Astras apsūdzību. "Mēs negribam nevienu sist krustā vai vainot, bet tāpat tu biji klāt, protams, tu vari atrunāties – tā bija sistēma, tev bija jādara tas, ko tu darīji, tāpat kā pēc tam to teica tiesnesis, kas šo spriedumu pieņēma. Bet tās ir atrunas, mēs vienmēr varam ar savām izvēlēm, rīcību paši iet savu ceļu," komentē Sandijs Semjonovs.
Arhīvu materiālu trūkums ietekmējis arī filmas koncepcijas izveidi. Filmā dominē trīs varoņi, viens no tiem ir tēlnieks Gļebs Panteļejevs, kurš ļāvis dokumentēt savu darbu pie Astras pieminekļa, cīņu ar radošo krīzi un birokrātiju. Raits Valters, pēc filmas veidotājiem pieejamās informācijas, ir vienīgais cilvēks Latvijā, kuram saglabājušies filmēti arhīva materiāli ar Gunāru Astru. Pateicoties Gundara Rēdera izpētes darbam, Valteram izdodas intervēt čekistu, kas bijis saistīts ar Astras lietu, tā izvēršas par ļoti kolorītu ainu: "Šie cilvēki, viņi jau saprot, kam viņi stāvējuši blakus, un viņi negrib par to runāt, negrib atcerēties, bet brīdī, kad kamera ir ieradusies, vairs nav kur mukt, bet tāpat ar visiem saviem deviņdesmit gadiem viņš uzbruka un mēģināja iekaustīt operatoru," ainas tapšanu atklāj Semjonovs. Alfrēds Stinkulis, Astras laikabiedrs, kurš bijis klāt tiesas prāvā, meklējis "Pēdējā vārda" kasetes ierakstu, ko tiesā veicis Juris Ziemelis. "Caur šiem trīs cilvēkiem mēs gribējām Gunāru Astru izvest pie skatītajiem," skaidro filmas režisore.
Veidotāju vidū spraigas diskusijas raisījis jautājums, vai iekļaut Astras pieminekļa atklāšanas notikumus. Liene Laviņa atzīst: "Dokumentālo filmu veidotājiem tā ir tāda medusmaize, ja neiet viss tik gludi. [..] Pieminekļa atklāšana – mēs to negaidījām, nezinājām [..] tā arī parāda, cik šis "Pēdējais vārds" ir aktuāls jebkurā laikā, arī šodien", saka Laviņa. "Tas, protams, bija tāds slidens moments, jo Leons, Gunāra brālis, atbrauc uz sava brāļa pieminekļa atklāšanu, un ir novilkta apkārt norobežojoša lente, un tevi nelaiž klāt, viņš ir arī viens no tiem, kas nevakcinējās, iekšā tiek tikai prezidents, tieslietu ministrs. [..] Atnākuši piketētāji, kas saredz vienu no iespējām, ka te viņi var izbļaustīties un izsvilpties, tad viņi ieslēdz savu tauri – viss kā dzīvē," papildina Semjonovs.
Lai arī veidotāji cer, ka filma ir saistoša cilvēkiem citviet pasaulē, tomēr primāri tas ir veltījums mums pašiem. "Ļoti būtiskas ir atmiņas, atmiņas par Astru no cilvēkiem, kas viņu satikuši, bijuši ar viņu ieslodzījumu vietās, kas komunicējuši ar viņu, dzīvojuši Lucavsalā. Man liekas, tā ir maza Latvijas vēstures lapaspusīte, ko esam dokumentējuši, kas lai paliek bērniem, nākamajām paaudzēm," teic producents.
Filmas pirmizrāde būs 4. maijā Nacionālā kino centra rīkotajā Latvijas filmu kino maratonā, kas norisināsies kinoteātrī "Splendid Palace". Plašāk Latvijas kinoteātros filmu izrādīs rudenī.
Filmas scenārija autori ir Gundars Rēders, Raits Valters, animācijas veidojis Edmunds Jansons, mūzikas autors Jānis Šipkēvics jaunākais. Operatori Aleksandrs Grebņevs, Krists Spruksts, Valdis Celmiņš, Jānis Indriks, Raits Valters, montāžas režisore Sandra Alksne.
