Baltijas jūras dokumentālo filmu forums šogad norisināsies jau 28. reizi un skatītājiem piedāvās kompaktu, taču daudzpusīgu dokumentālā kino programmu. Tajā iekļauti starptautiski atzīti un izrādīti kinodarbi, kas reflektē par visdažādākajām tēmām: programmā ir gan liecības no Ukrainas, gan personiskas pārdomas par sociālpolitisko ikdienu, tāpat arī pārspriedumi par tehnoloģiju jomas ētikas robežām un mākslas vidi.
Vētot programmu, vēlos izcelt ukraiņu režisores Oksanas Karpovičas dokumentālo darbu "Pārtverts" (Intercepted), kas ir viena no februārī aizvadītā Berlīnes kinofestivāla spilgtākajām filmām. Tas ir formas ziņā pārsteidzošs un stipras emocijas raisošs darbs, kuru veido divu atsevišķu elementu pretnostatījums. Filmā redzam slīdošus kadrus ar Ukrainas ciemiem un pilsētām, kurus te vairāk, te mazāk skāris karš. Savukārt šo kadru fonā skan krievu karavīru telefonsarunas ar mājiniekiem, kuras pārtvēruši Ukrainas specdienesti. Sarunās dzirdam propagandas plēšu uzpūstu entuziasmu par Kremļa izdomātajiem "denacifikācijas" naratīviem, pārsteigumu par dzīves līmeni Ukrainā, bravūrīgus stāstus par zagšanu vai civiliedzīvotāju mocīšanu, kā arī nāves baiļu sētu izmisumu un disonanci starp to, ko rāda TV ekrāni Krievijā un kāda ir realitāte Ukrainā.
Karpovičas filma vietumis ir grūti skatāma, jo te pavisam atklāti skan naids un Ukrainas iedzīvotāju dehumanizācija.
Taču filmu pavisam noteikti ir vērts redzēt, jo tā iedod dziļu izpratni par to, cik propagandas valgos sapīta ir mūsu kaimiņvalsts sabiedrība un kāds ir viņu viedoklis par notiekošo. Seansos Rīgā un Cēsīs būs iespējams tikties ar filmas producenti.
Tos, kurus interesē ielūkoties Ukrainas ikdienā vairāk, aicinu arī apmeklēt vai skatīties tiešsaistē filmu "Poēma par mazo cilvēku". Šis par kino dzejoli dēvējamais darbs tapis, sadarbojoties kino veidotājiem no Lietuvas un Lielbritānijas ar ukraiņu dokumentālistu apvienību "Babylon13", kas nepagurstoši iemūžina ikdienu visā Ukrainā.
Atkāpei – "Babylon13" darbus iespējams skatīties tiešsaistē, vietnē "YouTube".
Savukārt filmā "Poēma par mazo cilvēku" redzam divas draudzenes – pensionāres – kuras kara laikā nolēma palikt savās mājās Černihivas rajonā. Filmā arī redzam to, kā noris civiliedzīvotāju evakuācija. Katrs filmas tēls atspoguļo dažādus pretošanās veidus un drosmes izpausmes.
Pievēršoties pavisam citai tēmai, aicinu noskatīties režisoru Hansa Bloka un Morica Rīzevīka dokumentālo filmu "Mūžīgi mūžos". Šis darbs savā ziņā pēta mūžīgas dzīves jautājumu no tehnoloģiju perspektīvas. Proti, stāsts vēsta par cilvēkiem, kuri pēc nāves turpina būt līdzās saviem tuviniekiem digitālu avataru veidolā.
Gandrīz vai neticami, te redzam cilvēkus, kuri ar prozaisku čatu starpniecību it kā sarakstās ar saviem mūžībā aizgājušajiem tuviniekiem. Ir skaidrs, ka šāds tehnoloģiju risinājums palīdz sērojošajiem pārdzīvot savu tuvinieku zaudējumu, taču filmas veidotāji uzdod neērtus, taču ļoti vajadzīgus jautājumus: vai šis ir ētiski? Kā šāda tehnoloģiju iesaiste ietekmē sērošanu un aizgājēju piemiņu?
Vairāk aicinu noskaidrot, apmeklējot Baltijas jūras dokumentālo filmu foruma seansus. Tie notiks no 3. līdz 8. septembrim Rīgā, Cēsīs, Liepājā, Rēzeknē un Talsos, kā arī būs skatāmi portālā Filmas.lv visā Latvijas teritorijā.
