"Pamfirs"
Kinoteātrī "Kino Bize" no piektdienas, 6. oktobra, būs skatāma ukraiņu režisora Dmitro Suholitkija-Sobčuka drāma "Pamfirs". Tā ir viena no krāšņākajām aizvadīto gadu ukraiņu filmām gan vizuāli, gan savā dramaturģiskajā vērienā. Filmas stāsts noris Ukrainas rietumos, pašā Rumānijas pierobežā, Bukovinas reģionā. Tur no peļņas ārzemēs atgriežas filmas galvenais varonis – Leonīds, saukts arī par Pamfiru. Viņa kādreizējā pagātne kontrabandas pārvadāšanā šķiet kā pāršķirta lappuse līdz brīdim, kad nodeg vietējā baznīca un Leonīdam jāsedz tās atjaunošana. No šī brīža Pamfira naratīvā iezogas krimināldrāmas motīvi.
Filmas stāstā meistarīgi savīti gan sociālekonomiskie aspekti, piemēram, trūkuma un korupcijas tēmas. Tāpat būtiska loma naratīvā gan simboliski, gan pavisam burtiski ir etnogrāfismam – filmā redzam Malankas jeb Jaungada svinību maskas un tērpus (kas attāli līdzīgi mūsu ķekatu maskām). Tērpi un maskas izceļ gan vietas un paražu unikalitāti, gan simboliski palīdz izspēlēt filmā redzamo cīņu starp labu un ļaunu. Režisors, stāstot par filmu, izcēlis, ka, uzliekot masku, cilvēks pārtop par pavisam citu radību – filmā maska simboliski nozīmē arī vietējās, skaudrās vides uztieptos lēmumus, ko galvenajam varonim negribot nākas pieņemt. Interesanti, ka šī arī nav pirmā reize, kad Dmitro Suholitkijs-Sobčuks savā filmveidē strādā ar Malankas tematiku – viņš 2013. gadā uzņēmis arī dokumentālo filmu "Krasna Malanka", pētot Bukovinas reģionā esošā Krasnas ciema iedzīvotāju gatavošanos Malankas karnevālam.
Filma ir klasiskā stāstniecībā izvērsts vēstījums, kas neprasa lielas pūles tā šifrēšanā, toties nereti piedāvā dramatiski piesātinātus pavērsienus – gan komiskā, gan traģiskā toņkārtā. Un etnogrāfisma aspektu dēļ šī ir kazi emblemātiska filma Ukrainas kinematogrāfā.
Kinoteātrī "Kino Bize" no 6. oktobra.
Vesa Andersona īsfilmas
No aizvadītās trešdienas straumēšanas vietnē "Netflix" ir skatāma amerikāņu režisora Vesa Andersona īsfilmu sērija. To aizsāka nepilnas 40 minūtes garais darbs "Brīnišķīgais stāsts par Henriju Cukuru" (The Wonderful Story of Henry Sugar), kas septembra sākumā savu pirmizrādi piedzīvoja Venēcijas starptautiskajā kinofestivālā. Pēc tam tika izlaistas pārējās filmas "Gulbis" (The Swan), "Žurku ķērājs" (The Rat Catcher) un "Inde" (Poison) – visas ir britu autora Roalda Dāla īsstāstu ekranizācijas. Grāmatā "Brīnišķīgais stāsts par Henriju Cukuru un vēl seši" apkopotie stāsti, atšķirībā no citiem Dāla darbiem, nav paredzēti primāri bērnu auditorijai. Arī filmās dažādos veidos pētīta cilvēka daba un rīcība dažādās situācijās, atsevišķas no filmām, piemēram, "Gulbis" portretē satriecošu nežēlību.
Šī nebūt nav pirmā reize, kad Andersons pievēršas cilvēciskās dabas pētījumiem, pirmais uzskatāmākais un tiešākais piemērs bija 2014. gada filma "Diženā viesnīca Budapešta". Tāpat Andersons strādājis arī Roalda Dāla darbiem – atcerieties 2009. gada animāciju "Lieliskais Lapsas kungs".
Īsfilmās redzamas un novērtējamas visas Andersona vizuālās valodas komponentes – košā krāsu palete, apsēstība ar kadrējuma centrēšanu, deklamēti dialogi. Filmās lielākais uzsvars likts uz tekstu, ko aktieri Benedikts Kamberbečs, Reifs Fainss un citi dara ar vislielāko precizitāti. Varoņu statiskais novietojums savukārt raisa asociācijas ar leļļu namiņa estētiku, kurā režisors – kā rotaļādamies – aktierus izvieto kā lelles. Otra asociācija ir ar Eiropas kino – zviedru režisora Roja Andersona darbu līdzība – arī šī Andersona filmās statiskos kadros plaši pētīta cilvēciskā daba.
Straumēšanas vietnē "Netflix.com" no 27. septembra.
"Patriarha rudens"
Aicinu apmeklēt arī festivālu "Patriarha rudens", kur no 30. septembra līdz 8. oktobrim būs skatāmi dažādu disciplīnu Latvijas Kultūras akadēmijas studentu darbi, tostarp filmas.
