"Diplomāte"
Pēc pusotra gada gaidīšanas beidzot ir pieejama seriāla "Diplomāte" ("Diplomat") otrā sezona, tā skatāma straumēšanas vietnē "Netflix".
Amerikāņu producentes un scenāristes Deboras Kānas veidotais seriāls ir fascinējošs ieskats tajā, kas slēpjas zem allaž šķietami nosvērtajām politiķu sejām un publiskajiem paziņojumiem. Kānas seriāla versijā tā, protams, ir viesuļvētra, manipulācijas un varas spēles. Debora Kāna kā scenāriste ir strādājusi pie nu jau kulta statusu iemantojušajiem seriāliem "Homeland", "West Wing", kā arī "Grejas anatomija". "Diplomātē" savā ziņā saplūst politisko drāmu un spiegu trillera motīvi, to padarot par aizraujošu, bet reizē arī reālistisku skatu varas procesu aizkulisēs.
Seriāla galvenā varone Keita Vailere ir jauniecelta ASV vēstniece Lielbritānijā, viņa tur ir pārcelta pēc gadiem ilgas kalpošanas Tuvajos Austrumos – vietās, kur viņas darbam ir bijusi vitāla nozīme, proti, viņa ir iestājusies par sieviešu tiesībām, palīdzējusi cilvēkiem. Viņas nokļūšana amatā Londonā ir negaidīta; tā motivācija meklējama Baltā nama Ovālajā birojā, proti, Vaileres iecelšanu amatā motivējuši politiski lēmumi, par kuriem viņa sākotnēji nemaz nenojauš. Otrs stāsta motīvs ir attiecības ar viņas vīru – šķietami harismātisko bijušo vēstnieku Helu Vaileru, kas ar savu personību un tās egocentriskajām izpausmēm te palīdz, te pilnīgi saduļķo ūdeņus. Šo divu stāsta līniju savīšanās seriālam dod gan plašāk politisku, gan dziļi personisku dimensiju; tās viena otru regulāri pastiprina. Seriāla spraigumu nodrošina arī atsauces (tiesa, netiešas) uz mūsdienu politiskajiem procesiem un situāciju – šie realitātes krikumi savā ziņā liek uz stāstu paskatīties kā politisku procesu vērojumu, nevis no īstenības atrautu naratīvu.
Seriāla aktieru atlase – ar amerikāņu aktrisi Keriju Raselu un britu aktieri Rufusu Sjūelu – ir trāpīga, tāpat kā tēlveide ir ļoti niansēta. Uz ekrāna redzam ļoti smalki izstrādātus tēlus un personības, kas rīkojas psiholoģiski pamatoti arī tad, ja reizēm ir pilnīgi neracionāli vai odiozi.
Seriāla skatāms straumēšanas platformā "Netflix" no 31. oktobra.
"Zeme, kas dzied"
Uz kinoekrāniem šonedēļ nonāk režisora Māra Martinsona vēsturiskā drāma "Zeme, kas dzied". Tās vēstījums atskatās uz 19. gadsimta beigām – konkrētāk 1873. gadā notikušajiem – Pirmajiem vispārējajiem latviešu dziesmu svētkiem (jeb dziedāšanas svētkiem kā tos tolaik dēvēja). Filmas scenārija līdzautors ir Dainis Īvāns.
Filmas tematiskais centrs ir latviešu kopība un sākotnējie iedīgļi Latvijas valsts dzimšanā. Filmas tapšana ir bijusi laikietilpīga – sekojot vairākus gadus ilgai vēsturisko liecību apkopošanu, tās filmēšana tika uzsākta 2021. gadā. Ņemot vērā Dziesmu svētku ilgās tradīcijas un to centrālo lomu mūsu kultūras identitātē, "Zeme, kas dzied" nenoliedzami ir ļoti ambiciozs projekts. Šī būs pirmā šāda vēriena vēsturiskā drāma režisora Māra Martinsona filmogrāfijā; viņš līdz šim strādājis ar autorkino un arīdzan izklaides projektiem (piemēram, "Jaungada taksometra" filmām). Filmas tapšanu pavadījušas arī neviennozīmīgas diskusijas par finansējumu – līdzīgi kā Dzintara Dreiberga "Dvēseļu putenis" arī šīs filmas finansējums no valsts nācis, apejot ierasto kino finansēšanas modeli, kurā līdzekļus piešķir Nacionālā kino centra ekspertu komisija.
Kinoteātros no 8. novembra.
